Šogad maijs mūs negaidīti pārsteidz ar daudzām brīvdienām. Nav jau tā, ka negribētos iet uz darbu, bet nu mierā nosēdēt brīvdienās arī nav viegli. Līdzi šai sajūtai nāca labās atmiņas par nesen nobrauktajām ekspedīcijām – TopGear Neiespējamais piedzīvojums un 4x4kluba Zosu kāsis. Uz šāda pacilāta noskaņojuma radās ideja par vēl vienu braucienu. Protams, šajā sakarā radās dažādi jautājumi, piemēram, uz kurieni, kādā sastāvā un kāpēc. Šos jautājumus atrisinājām diezgan ātri un nācām pie slēdziena, ka maija brīvdienās brauksim apkārt Rīgai. Brauciena beigās gan radās jautājums – kā var nobraukt 200 km ap Rīgu, kas nav nemaz tik liela pilsēta?

Apzinājām iespējamos dalībniekus, nolikām starta laiku 9:00 un viss varēja sākties. Braucēju rindas gan negaidīti kļuva diezgan retas un rezultātā apkārt Rīgai devās Mazda ar Egilu un Kasparu iekšā, kā arī Fords ar Andri un Egonu kabīnē.

Maršrutu nospraudām tikai uz kartes no Daugavas ietekas jūrā Bolderājas pusē līdz tai pašai vietai Daugavas otrā krastā – Mangaļsalā. Pirmo pārsteigumu atradām pie Bolderājas karjera, kur augstā ūdenslīmeņa dēļ varējām smuki pabraukāt pa seklu ūdeni un uzņemt pāris fotogrāfijas. Tālāk tēmējām Spilves virzienā un te nu nācās meklēt pirmo štropi un iztīt vinču, jo braucām pa vecu ceļu purvainā apvidū, kur bija dziļas rises un ūdens pāri 31’ riteņiem. Tālāk devāmies pa sausākām vietām, izmantojot smilšainas un kalnainas stigas.

Ne visu braucienu mums izdevās veikt pa meža celiņiem, jo daudzviet ir privātas teritorijas, liegumi vai sliedes, kurus šķērsot nebija mūsu mērķis, tamdēļ pie Babītes pa šoseju šķērsojām Rīgas – Jūrmalas dzelzsceļu un Jūrmalas šoseju, lai nonāktu pie Priežciema un tur iedziļinātos mazos meža celiņos. Un te mūs sagaidīja nākamie piedzīvojumi. Jāpiemin, ka mēs neiebraucām nevienā teritorijā, kuru apzīmētu jebkāda aizlieguma zīme vai norāde par privātīpašumu. Sīkumos šo situāciju nepaskaidrosim, bet maldoties pa mazajiem celiņiem lidostas tuvumā, atradām „robus”, pa kuriem nevēlamas personas, iespējams, var nokļūt bīstami tuvu skrejceļam. Pēc tam izlīdām ārā no meža pie Skultes, paskatījāmies kā paceļas lidmašīnas un pa Mārupes un Tīraines malu devāmies šķērsot Rīgas – Jelgavas sliedes un šoseju.

Daudzi mazie celiņi, kurus izmantojām, vēl pavisam nesen bija pilni ar ūdeni un dubļiem, bet tagad jau stipri sausi, tāpēc braukšana veicās diezgan ātri, nu ja neskaita dažus atsevišķus gadījumus, piemēram, neveikla Forda noslidināšana no ceļa. Šajā vietā nācās atgriezties divreiz, jo pēc vilkšanas piedzīvojumiem aizmirsām tur elastīgo štropi. Pusstunda pazaudēta.

Stripri bijām pietuvojušies Daugavai un pāri Rīgas Hes ripojām Salaspils virzienā, lai atkal nobrauktu no lielā ceļa un arī paēstu pudienas. Pa ceļam mūs pasveicināja ceļu policija, bet neko vairāk par dokumentu pārbaudi viņi mums nepiedāvāja.

Lietus pierima un šķita, ka labāks brīdis pusdienā šodien nebūs. Pie viena izpētījām karti, lai sapratsu kurp doties tālāk un aiziet – mežā iekšā.

Piestājām pie Rīgas – Ērgļu dzelzsceļa un turpinājām raitā solī pretī dienas mērķim, bet tālāk tik gludi vis negāja. Kaut kur pie Silakroga un Muceniekiem atradām purvainu izcirtumu, kuru, protams, vajadzēja šķērsot. Fordu iestādījām un izvilkām. Mazdu iestādījām un izvinčojām. Vēlreiz iestādījām Fordu un ar visiem iespējamajiem pagarinātājiem izkustinājām no vietas. Dubļi pa gaisu un tālāk gan izdevās tikt paša spēkiem. Bet vislielāko pārsteigumu mums sagādāja skats, kad no nākamās stigas izgriezās VW Passat (84. gada modelis). Stiga gan bija tāda, kuras braucamību būtu jāizvērtē arī džipa īpašniekam, bet Passat spītīgi bija šo stigu nobraucis un tagad uzkārās uz nokrituša koka. Palīdzējām optimistiskajam puisim tikt nost no baļķa, pabrīnījāmies kāda mārrutka pēc ar Passat ir jābrauc pa stigu, un turpinājām savas gaitas jūras virzienā.

Dažādu objektīvu apstākļu dēļ, daļu ceļa atkal veicām pa ceļu, bet pie Sužiem laidām mežā un plānojām tikt pēc iespējas tuvāk jūrai un tad jau līdz Daugavas grīvai. Mūsu lielisko plānu izjauca kāda neliela brīdinājuma zīme – Piejūras dabas parks. Nospriedām, ka tas nav mūsu garā – pārkāpt noteikumus un ceļu līdz daugavai meklējām pa atļautām vietām. Vecmīlgrāvī šķērsojām sliedes un lidojām uz Mangaļsalu, kur pa mazliet neierastu maršrutu sasniedzām Daugavu. Vēl maza pastaiga ar kājām un tiekam līdz ūdenim.

Pulkstenis rāda 19:00 un visa diena ir aizgājusi, lai nobrauktu 200km apkārt Rīgai. Nekas īpašs, bet diena ir pavadīta patīkamā kompānijā un esam labi pavizinājušies. Patīkams nogurums un vēlme paēst siltas vakariņas. Mērķis ir sasniegts un dodamies katrs uz savu pusi.

Vairāk bildes: draugiem.lv un facebook.com