SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Daudzdarbs (Nr.5)

Uij, galīgi esmu sliktais džeks un neinformēju sabiedrību par Buhankas projekta aktualitātēm. Čaļi jau mani šausta vislaik…

Šoreiz noteikti, ka nesanāks tik detalizēts raksts, jo darbi sadarīti daudz un sīkumos neieslīgšu.

Sākšu ar to, ka izskatās, ka būsim tikuši galā ar kārbas niķiem. Aptuveni pusstundas darbiņš un saucamie “сухари” no kārbas tika izdabūti ārā. Kārba nav jānoņem, to visu var izdarīt piepaceļot auto, noņemot kārbas sānu vāku un operētjot ar āmuru un dažāda izmēra meiselēm. Protams, pirms tam nolejam eļļu, samīcam kārbā iekšā lupatas, lai neviens lieks štruntiņš kaut kur neiekrīt dziļumā un sākam darbus. Pa vienam suhariņam, vispirms pārlaužam to uz pusēm, kārtīgi sitot pa viņa vidus daļu. Nebaidās, cits nekas nesalūzīs, viņš tāds čugunīgs un trausls. Tikko kā ieplaisā, tad ar spicām knaiblēm knibinam pa gabaliņam ārā. Un lieta darīta. Tas par kārbu.

Pielabots, ar vīli, jaunais izpūtējs, jo oriģinālais no Purčika bodes nemaz neiet tā labi virsū, visur, kur vajadzētu. :)

Noņemti visi ripuļi, atdabūti vaļā trumuļi, kas ir vesela epopeja. Iesaku lasīt UAZ instrukcijas :) Viss beigās izrādās elementāri, ar M8 skrūvēm viņus var normāli nodabūt nost no tilta. Protams, atskrūvēt pirms tam viņu stiprinošās 3 skrūves aizņem daudz laika, spēka un WD40. :) Bremži izskatās pat ļoti labi, neko daudz neiespringstam un pēc trumuļu izpucēšanas un pretkorozijas apstrādes liekam tos atpakaļ.

Paralēli notiek tilta demontāža. Šis darbiņš mums aizņēma, man liekas, ka ~3 vakarus, noņemt, izjaukt, salikt, pielikt atpakaļ. Lāgas pārlasījām, apstrādājām ar pretkoroziju, katru otro lāgas plāksni samainījām vietām ar otras lāgas plāksnēm. Rezultātā UAZs stāv taisni, kas ir daudz labāk, nekā 7cm starpība. :) Priekšējam reduktoram nomainīta blīve, tas vairs netek un rada mums pamatotu prieku. Lai gan, jāpiebilst, ka neieskatījāmies kardāna “saļņikā”, izskatās, ka tas būs jāmaina, tur vēl kaut kas sulo, bet to var izdarīt neņemot nost tiltu. Tā pastāstīja mans pieredzējušais tētis. :)

Paralēli darbiem pie tilta notiek arī elektroinstalācijas darbi. Gints (tekstā minēts arī kā Zaļš(-ais)) kopā ar vienu paziņu Edgaru, kurš vienu piektdienu mums piebiedrojās palīdzēt, aktīvi nodarbojās ar aizdedzes sistēmas atjaunošanu. Vecie, sakusušie vadi no “elektropārvades līnijām” izrakti un apzināti. Iegādāts jauns, oriģinālais startera relejs un uzstādīts tam paredzētajā vietā. Dziļā naktī auto arī pielec un strādā, patreiz gan bez lādēšanas funkcijas, bet strādā. Visiem plati smaidi, kas noteikti arī ir plati, jo šīvakara darbus jestrākus padara dažādi stiprāki dzērieni. ;)

Kaut kad ap to laiku arī vēl piebeidzām visas arkas pucēt un apstrādāt. Principā kādu laiciņu mums dikti netīrie darbi jau ir beigušies, t.i. pretrūsas apstrādes, pucēšanas u.t.t. šmuce. Viss ir smuks un melns apakšā, reti kur var atrast kādu rūsas punktiņu. Visi esam dikti gandarīti par šito un gribās arvien ātrāk redzēt tehapskates protokolu. :)

Patreiz notiek darbi pie auto sagatavošanas krāsošanai. Ir izņemtas visas durvis, kuras pirms tam tika sataisītas, izlocītas, saregulētas. Strādā visi logi, atveramie, aizveramie u.t.t. Durvis izņemtas, atbrīvotas to rūsas pleķiem, apstrādātas ar zinc-zinc un gaida tuvākajās nedēļas krāsošanas epopejas sākumu. Mēs ar Gintu lielākoties tagad esam atroda Buhankas iekšpusē, kur nodarbojas ar auto elektriķa specialitātes apgūšanu. Kā jau minēju, ar aizdedzi mums viss ir OK. Nesen arī “izpīpējām” antīkā ģeneratora darbības principus un ar jauniegādāta releja (Argus) palīdzību esam automašīnā atjaunojuši lādēšanas funkciju. Problēma bija ierosmes ķēdē, dikti brīnos kā tas autoss pirms tam strādājis un dikti nebrīnos kapēc daudzi vadi bija sakusuši. :) Principā apzināti visi vadi, kas kur iet un ko dara. Tagad esam ebay gaidībās, jo mums no UK tuvojas jauna drošinātāju kaste, kura tiks uzstādīta UAZikā un kuram būs principiāli savādāka centrālā elektro daļa, ne tāda, kā to ir paredzējis ražotājs. Shēma jau sazīmēta, jārealizē tikai. ;)

Kas vēl.. āa.. mums tagad ir atjaunoti smuki diskiņi. Diski tika demontēti, aizvesti uz Krons Auto, kur mums viņus laipni atbrīvoja no vecajām riepām. Tad nogādāti uz S.B.C., kur mums tos laipni atbrīvoja no vecās krāsas, nogruntēja un nokrāsoja glauni baltus. Lai gan jāsaka, ka UAZ disku ražotājs par balansēšanu nav domājis, diski principā ir drausmīgi un sāku domāt, ka tomēr jāsāk meklēt Suzuki diski.

Vienu problēmvietu gan vēl atradām, šofera puses kāpslis, pirmais. Tas ir galīgi caurrūsējis, bet nu, jau ir idejas un drīzumā taps risinājums kā to novērst pat neparādot automašīnai metināmo aparātu. :) Paralēli tam vēl arī atklāts, ka būs jāpiestrādā pie jumta malām, Buhankas rūpnīcas darbinieki ar precīzu roku nav izcēlušies un konstrukcija ir tāda, ka principā jāatbrīvo visa vieta, kur jumta mala savienojas ar virsbūves malu no hermētiķa un krāsas. Jāatbrīvo no rūsas un jāhermetizē pa jaunu. Renārs jau šo darbu ir uzsācis. Nodarbojāmies arī ar bremžu atgaisošanu, vesela epopeja. Gandrīz 2 L DOT eļļas jāpatērē kamēr to atgaisošanu labi izveic, bet nu, amats rokā un prieks par padarīto. Lai gan mani šodien sašāva viens komentārs iepriekšējā rakstā par to, ka DOT eļļu nevajagot izmantot. Saēdot gumijas. Jūsu viedoklis? Vai tiešām pūst visu ārā un meklēt kādu pareizāku eļļu?

Un nu pats galvenais, visas bildes, kuras ir tapušas kopš iepriekšējiem rakstiem. Sorry, bet viss uzņemts ar HTC HD2. Bildēs redzamā apkārtne ir mūsu siltā, gaišā un aparātiem, štrumentiem aprīkotā “garāža” par kuru liels paldies mums jāsaka Renāram un SIA “Antbūve” Bez šitā nu nekā…

Jauna navigācijas programma “Zinc”

Navigācijas programma trofi reidiem un tūrismam. Kā alternatīva OziExplorer no vietējā ražotāja. Uz doto brīdi pieejama bez maksas.

Atbalsta SASPlanet un TMS kartes, ja vajag, var arī konvertēt OziExplorer kartes uz TMS.
Var vienlaikus saslēgt vairākas antenas.
Un vēl daudz visa kā pa virsu. Sīkāk var apskatīt un nokačāt zeiza.eu

 

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Stikls, kārba, stikls, kārba… (Nr.4)

Atkal jāmēģina atcerēties nedēļu veca vēsture.

Sākšu ar to, ka Remo svētdien bija izmetis līkumu ar Buhanku un beigu beigās palicis 4. ātrumā un viss. Kaut kā ierampies bāzes vietā un paziņoja mums par jauno problēmiņu. Skaisti. :)

Turpināšu ar to, ka iepriekšējā weekendā mums neizdevās ielikt to sasodīto stiklu. Saplēsām gumiju un tā arī neko sakarīgu neizdarījām. Pirmdien vai otrdien aizskrējām uz Purčiku pēc stikla gumijas. 10 Ls, jauna. Veikalā būdams, ievēroju lielāku ventilatoru nekā oriģinālo un pat pēc stiprinājuma caurumiem, izskatās, ka varētu derēt. Nopirkām. 4.50 Ls. Cerams, ka tiksim vaļā no stāstiem par motora pārkaršanu.

Manuprāt, ka tanī pašā vakarā ķērāmies klāt stikla ielikšanai. Tas ir kaut kāds pi$dec!!! 3 stundas un nekāda rezultāta! Nu, nekrīt iekšā un viss! Remo piezvana kaimiņam, tas tur kaut kāds restaurātors esamot. Kaimiņš atčāpo, pasmīn un saka: “Nu, kas i’? Nelec iekšā? Tas taču elementāri!”. Hāa hāaa.. +2 stundas visi četri ņēmāmies, kamēr beidzot tas sasodītais stikla gabals iegāja savā vietā. 5 stundas patērētas, skaisti :) Tajā pašā vakarā arī papētīts lielā ventilatora pielikšanas plāniņš, vajag kaut kādu flančveidīgu uzparikti, jo oriģinālajā vietā, ja uzliktu šo ventu, tad tas skartos pie kurbuļvietas. Gints samēra, sazīmē potenciālo flanci un aiziet, pa mājām.

Nākamās dienas vakarā flancis jau ir izvirpots un nedaudz vēlāk vakarā Remo ziņo, ka flancis ar visu jauno ventilatoru ir uzstādīts un dikti labi uzvedās savā jaunajā vietā.

Piektdienas vakarā salīdzinoši ātri ķērāmies pie darba un, principā, vakara gaitā tikām skaidrībā ar kārbas kulisi. Tika nedaudz apslīpēts viens stienītis, kuram bija nedaudz nolūzis galiņš. Attiecīgi, pāris stundās sapratu kulises darbības principus un likām kārbu atpakaļ. Tanī pašā vakarā vēl tika aizbraukts pēc visām nepieciešamajām eļļām uz tuvējo, pazīstamo bodīti. 37 Ls nolocīts par visu, diferenciāļiem, kārbai, u.t.t. Uz vakara beigām visi sapratām, ka gandrīz jau mēnesi nav pasēdēts ar glāzi rokā uz dīvāna pie kāda mājās. Sausa runa! Ātri saorganizējām visus iesaistītos un ap 23:00 jau diskusijas turpinājās pie Remo jaunizremontētajā viesistabā. Dāmas dikti bieži pārtrauca mūsu diskusijas ar komentāriem: ‘Eu, nu! Cik ta’ var?!” :)

Svētdienas rītā Remo paspēja aizskriet līdz Purčika kindergartenam un iepirkt visā garumā oriģinālo izpūtēju – 38 Ls ar visu blīvi pie “bikses”. Ķērāmies, atkal, UAZikam klāt. Tika piestiprināts izpūtējs, sadomāti alternatīvi un izskatīgi stiprinājumi. Tālāk pieķērāmies pie apakšdaļas antikorozēšanas pasākumiem un krāsošanas. Pēc kādas stundas bijām to pabeiguši un varējām, beidzot, nolaist Buhanku uz saviem riteņiem. Ātri tika uzlikta atpakaļ siksna un šķilts tas brīnums klāt! Strādā, atkal prieciņš un nedaudz palēkājam gaisā. :) Tiek cītīgi vērots temp. dačiks, lai novērtētu jaunā, palielinātā ventilatora efektivitāti. Secinājums – tā ir pārāk laba. Izbraucot nelielu līkumu un padarbinot motoru uz vietas, temp. rādītājs knapi sasniedz 50/60 grādu atzīmi. Slikti. Droši vien, ka termostats, jo pirmkārt jau motoram vajadzēja sasniegt darba temperatūru un tad tikai palaisties lielajā lokā, lai atdzesētos. Nu, nekas, būs atkal ko darīt. :) Vēl atrasta vieta, kur izpūtējs laiž garām, jāpielabo būs. Principā tā arī vakaru lēnām beidzam, jo ir sadomāts aizbraukt pie Zaļā ciemos. Vakarā, protams, atkal dāmu apsauktas diskusijas par UAZiku un portvīns :)

Vēl mēs bijām savākušies uz paskrūvēšanu otrdienas vakarā. Pirms tam Remo bija pacenties un dabūjis nedaudz labāku akumulatoru UAZikam, bet ne jaunu. Toties šis mierīgi spēj “piešķilt” mūsu brīnumu un nu jau auto sāk iegūt kaut kādu pozitīvāku statusu. :) Iekāp piešķil, izbrauc. Izdzinām UAZiku ārā un gaidot Zaļo padarbinājām, lai saprastu kas ar to temperatūru ir. Pirms tam pievēru radiatora žalūzijas, tipa, lai nerauj gaisu no priekšas, bet maļ tur uz vietas. Strādā tā lieta, temperatūra paceļās, bet lēnām. Knapi sasniedz 80 grādu atzīmi, secinājums par termostata FAIL netiek atcelts. Zaļo nevaram sagaidīt, attiecīgi salecam iekšā jau patīkami siltā salonā un izmetam pāris līkumus pa šķērsielu. Sasniedzam pieklājīgus 70 km/h, toties bremzēšana gan ir vesela epopeja. Tātad – kārtīgi jāpieķeras bremžu izpētei un restaurācijai. Stāvbremze arī neizrāda nekādas dzīvības pazīmes. Stāvbremze ir labākais, ko UAZ rūpnīca šinī autiņā ir izdomājusi. Mums nekad nebūs problēmas ar to, ka stāvbremzes statuss/spēks būs atšķirīgs/savādāks uz kāda no aizmugurējiem riteņiem. Pluss vēl arī tas, ka stāvbremze mums ir izdarāma tā, ka viņa nobremzē visus 4 riteņus. :D Tas viss ir tikai tāpēc, ka šajā auto stāvbremze ir izpildīta nevis riteņu rumbās, bet gan uz kardāna. :D Super! Sataisi vienu vietu un rocene šancē visur :)

Diemžēl pēc izbrauciena atgriežamies ar atkal iesprūdušu 4. ātrumu. Šausmīgi sašūtam. Ierodas Zaļais, paziņojam viņam, ka diemžēl arī šoreiz viņš izbraucienu ar UAZiku ir nokavējis. :) Sūtam viņu zem auto, lai ņem nost atkal kārbas vāku un ķeramies klāt tā izpētei, preparēšanai un domu graudiem kāpēc tas viss tā ir noticis. Tā arī viss vakars paiet, uz salīdzinoši negatīvas nots.

Visu atlikušo nedēļu sēžam forumos, pētām, lasām, kas ko un kā… Izpīpējām, ka jādabū no kārbas ārā sinhronizatora “сухари”. Nu, ķersimies piektdien klāt. Pa nedēļu vēl ir savāktas visas 4 riepas, jaunas un labas, oriģinālās. Tātad, kaut kad jānoņem nost visi ripuļi, jānobortē beigtās riepas, jāaizved diski uz smilšustrūklu un jānokrāso smuki balti. Tad jāliek atpakaļ jau ar jaunajām riepām.

4x4klubs. Mums viss labi! Bet Tev?

Jaunā gada sākums, kā ierasts, ir laiks, kad tiek izvirzīti dažādi mērķi un domāts par nākotnes plāniem. Tā dara arī 4x4klubs, bet ar vienu atšķirību – esam nolēmuši neizvirzīt augstus mērķus, bet nostiprināt paši savu statusu, krāt pieredzi un gatavot savus pasākumus. Tas nozīmē, ka šajā gadā mēs veltīsim laiku paši sev, jo pēdējo gadu laikā mums ir nostabilizējies lielisks dubļotāju un draugu kolektīvs, kuriem kopā ir interesanti pavadīt laiku ne tikai džipā, bet arī citviet. Vairāk laika veltīsim arī citiem saviem projektiem, piemēram, strādājot rallijos un citos autosporta pasākumos. Paskaidrojot plašāk, varētu teikt, ka mēs pārvērtējam prioritātes – paši turpināsim džipu braukšanu, taču darīsim to savā kompānijā, reizi pa reizei paaicinot līdzi kādus mūsu pasākumu apmeklētājus. Vispārēja nozares miera labad gan jānorāda, ka atsevišķi 4x4kluba rīkotie pasākumi, piemēram, “Zosu kāsis” pavasarī un “Apkārt Rīgai” rudenī, notiks. Par pārējiem pasākumiem un projektiem ziņosim atsevišķi, ja tas būs nepieciešams. Rezumējot šī gada pirmo 4x4kluba uzrunu – braucam mežā, pavadām lielisku laiku labā kompānijā un aicinām viens otru uz bezceļu braucieniem.

4x4klubs

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Līdz 5:00 rītā (Nr.3)

Pa iepriekšējo nedēļu/tās nogali atkal daudz kas sadarīts. Jāmēģina fiksēt fakti.

Darbojāmies gan piektdienas vakarā, gan sestdien. Piektdien tādi sīkāki darbiņi. Remo pieķēries paaugstinājumu izveidei, lai piepaceltu nedaudz UAZa priekšējo daļu un varētu mēs vieglāk tikt klāt motoram un dažām vietām no apakšas. Piektdien vairāk nodarbojāmies ar dažādiem bodyworks uzdevumiem un nedaudz elektroapgādes problēmām.

Tika atjaunoti pāris gaismekļi un izpētīta to elektroapgāde.  Priekšējie spārni no iekšpuses un rāmja priekšējais šķērsbalsts attīrīts no rūsas, apstrādāts un nokrāsots. Pabeigta kravas nodalījuma grīda, izskatās kā jauna. :) No apakšas grīda vēl ir ar oriģinālo “burbuli”. Ļoti patīkami. Tātad, rūsas nav. Darbi arī pie bamperu noņemšanas, attīrīšanas no rūsas, apstrādes un krāsošanas. Priekšējo bamperi ļoti grūti noņemt. Tīri piefiksēju faktu sev, lai atcerētos, kā čakarējos. :) Tiek pielikts arī jauniegādātais ūdenssūknis, viss passē kā uzliets. Izņemam arī plaisājušo stiklu, lai rīt varētu mēģināt ielikt jau jauno/donorēto stiklu. Vakars vispār tāds gurdens, tomēr piektdienas vakars. Salīdzinoši ātri dodamies mājās, lai rīt Remo ar Gintu varētu doties uz Ķesterciema pusi apskrūvēt donoru un pēcpusdienā visi ķertos ar jauniem spēkiem klāt pie mūsu UAZika.

Sestdienas diena.

No rīta Remo ar Gintu dodas pie donora. Pie manis mājās ciemos vecāki, kurus pēc ciemošanās aizvedu arī līdz UAZ bāzes vietai un izrādu avantūru. Tēvam smaids un nostaļģija, daudz komentāru un ieteikumu. :) Pēc laiciņa ierodas arī Remo, kurš pārvietojas ar auto, kurš pilns ar donorUAZa detaļām. Sanesam telpās un ķeramies uzreiz klāt pie donora radiatora skalošanas.  Kādas minūtes 10, kamēr cauri sāk tecēt tīrs ūdens. Kārtīgs kultūrslānis iznāca ārā! :) Remo turpina darbus pie bodyworks, es dodos uz DEPO pēc pāris  bundžām dažādu krāsu, pretrūsas materiāla u.c. stuff.

Kad ierodas arī Gints, tad ķeramies klāt pie radiatora uzstādīšanas. Čakarēšanās diezgan liela ar trubiņu un šlandziņu pievienošanu to paredzētajās vietās. Vēl vairāk laika pavadam pie akseleratora stieņa, kurš ļoti jocīgi tiek stiprināts pie karburatora. Tomēr, pēc attiecīgiem darbiem, sviedriem un asinīm, visa dzeses sistēma ir atjaunota un notiek šķidrumu uzpildīšana. Protams, neiztiekam arī bez motora piedarbināšanas. Tas pielec uz pirmo, par to neviltots prieks. Pētām, klausāmies, skatāmies. Secinājums – nestrādā dzeses šķidruma termometrs. Jānočeko. Ķeros tam klāt ar testeriem un ķermeņa siltumu. :) Pēc kādas pusstundas viss ir saprasts, pārbaudīts un termometra darbība atjaunota. Atkal darbinām motoru un ejam ārā no telpas, lai neostītu izplūdes gāzes un sagaidītu temp. pacelšanos, lai saprastu vai termometrs pilda savas funkcijas. Strādā – viss OK. Paralēli tam izkustinātas arī visas riteņu skrūves, diezgan pagrūti bija. :) Skat video ar rūcošu motoru: :)

Radiators ielikts, motors lec, viss forši. Domājam jau, ka nu, vajdzētu izmest pirmo likumu, bet ārā nenormāli sāk līt lietus. Ideju atmetam. Samēru attālumus, lai varētu sākt projektēt elektriskā ventilatora montāžu un nepieciešamās detaļas. Pēc attālumu izpētes un izmērīšanas pārņem paliels pesimisms, jo šajos 6cm ielikt vēl elektrisko ventu būs ļoti grūti.

Ķeramies klāt stikla ielikšanai. Labāk nebūtu sākuši. Nomocījāmies kārtīgi un papildus tam vēl saplēsām gumiju. Sapratām, ka šodien nebūs. Vai nu kaut ko darām nepareizi, vai arī tomēr vēlā nakts stunda, kura klauvē jau plkst 4:40, traucē mums izdarīt kaut ko normāli. :) Metam mieru un dodamies pa mājām.

Skat bildes, kuras sabildēju sestdien.

No kuras Latvijas puses Tu esi? (Kur Tu tagad dzīvo nevis no kurienes ir tavas saknes)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie darbi (Nr.2)

Pa vienu vakaru un vienu dienu/nakti daudz kas padarīts. Jāmēģina aprakstīt.

Nākamajā dienā pēc UAZ iegādes, Remo nebija izturējis eksaitmentu un pieķēries viens pats buhankas apstrādei. Tika iztīrīts viss aizmugures salons no beņķiem/soliem un kārtīgi piestrādāts pie buktēm un špaktelēšanas darbiem. Kad sestdien ierados bāzes nometnē, bija patīkami skatīties uz jau cinkoti izraibināto virsbūvi. Visas buktes izbuktētas un no rūsas maz kas vairs palicis. Tā jau bija maz. :) Remo vēl bija pabijis HansaFlex’ā un “uztaisījis” jaunu degvielas padeves trubiņu ar visiem uzgaļiem, filtru un hamutiem. Gatavu montāžai. Papildus tam mums jau ir netiešais sponsors, HansaFlex, ar uzlīmi. :)

Sestdien sāku darbu viens. Ķēros klāt pie radiatora demontāžas. Kamēr izpēta, izzondē, kas kur pieslēgts. Skrūvējos tik. Vienu brīdi saprotu, ka caur visu to heveri, kas man ir jādabū nost, iet akseleratora “stienis”!! Nu, kāpēc tā ir jāuztaisa auto?! Pagāja pusotra stunda, ieradās Remo. Kopīgi izdabūjām beidzot ārā to radiatora/žalūzijas/eļļas radiatora konstrukciju. Aplūkojām to, radās pat cerība, ka varbūt varētu viņu pie kāda speciālista saremontēt, bet nu, to domāsim vēlāk. Remo sāka strādāt atkal pie aizmugures salona. Tika plēsta ārā koka/finiera/saplākšņa grīda, zem kuras atklājās nepatīkams mitrums. Secinājām, ka labi, ka izdomājām to visu izraut ārā.

Uzcepam gaļiņu un iemalkojam pa aliņam, kārtējam. ;)

Ilgi nebija jālemj par to, ka plēst vispār visu ārā līdz karkasam, lai saprastu kādā stāvoklī ir virsbūve. Tā arī tika darīts. Remo ņēma talkā fleksi ar dažādiem smilšpapīr/drāšbiršveidīgajiem papildinājumiem un uzbruka salona grīdai un rūsas pleķiem/punktiem, kuri tur bija iemitinājušies. Ķēros klāt sūkņa demontāžai. Šis darbiņš bija ātrs un bez lielas aizķeršanās. Nomontēts, izpētīts, mēģināts saprast kā saremontēt un saprasts, ka konkrēto modeli nesaremontēt. Ik pa brīdim salonā gaudojošo fleksi pārtrauc Remo trīsstāvīgā lamāšanās un UAZ ražošanas valsts valodas vārdu kombinācijas papildinājumā ar Naša Russia komentāriem. Pēc sūkņa demontāžas un vēl dažādiem sīkiem darbiņiem ieradās Zaļais ar siltām vakariņām! Paldies Mārai! Atkal alus un turpinājām ņemtni. Zaļais pieķērās atjaunot degvielas padevi. Pēc aptuveni stundas čakarēšanās UAZix pieleca! Beidzot patstāvīgi darbojas, loģiski, ka neļujam to darīt ilgi, jo nav ne ūdenssūkņa, ne radiatora. :) Prieki pamatoti! :D Pieķeros starpsienas demontāžai. Uazs tagad ir paplašinājis savu salonu, jeb kabīnes telpa un aizmugures salons ir apvienots. Remo vēl joprojām spļaudās, lamājās un velk no pakaļas ārā dzelzs skaidiņas :D Toties pēc 4 stundu intensīva darba grīda beidzot ir izpucēta gandrīz līdz glancei un nevienu rūsas punktiņu atrast uz tās vairs nav iespējams. Sienām darīt neko, praktiski, nevajadzēja tās bija ideālas, bez kādām Ferrumoksidēšanās pazīmēm. Remo ķērās pie Depo iepirktajiem zinc-zinc krāsas baloniņiem no noklāja grīdu patīkami sudrabainā gruntskrāsā. Ar diviem baloniem bija par mazu, nācās pēdējo puskvadrātmetru noklāt ar sarkano gruntskrāsas baloniņa saturu. Pa to laiku Zaļais ir sapratis, kur ir problēma, kamdēļ nedeg atpakaļgaitas gaisma. Saprasts, kur ir problēma ir, tikai vēl vajag to vietu atrast. :) Nekas, tas tajā dienā, kad ķersimies klāt elektro instalācijai.

Zaļais tikmēr ņēmās ar rezerves riteņa un tā stiprināšanas konstrukcijas demontāžu, nenormāls čakars. Iedomājāmies kā būtu, ja tas viss būtu jāveic kādā aukstā ziemā vai slapjā purva mežā. :) Principā kādu pusstundu jāpavada guļus zem auto :) Toties esam atvieglojuši auto atkal par pāris kilogramiem, jo rezerves ritenis atradīsies uz jumta bagāžnieka. Pēc stundas grīda jau bija gatava “grubuļa” uzklāšanai. Tā tas tika arī darīts. Depo iegādāti divi baloniņi ar pūšamu, melnu “grubuli”. Tika lemts, ka grīda tāda arī paliks, protams, ka tiks papildināta ar gumijas paklājiņiem, lai to pašu “grubuli” nenorīvētu nost. Cerams, ka šīs domas piepildīsies.

Es pa to laiku nodarbojos ar piekabes āķa konstrukcijas demontāžu, jāatrestaurē, jānodzen rūsa, jānogruntē un jānokrāso. Četras nopietnas skrūves un konstrukcija nogāžas ar troksni uz grīdas. Knaukts, piekabes apgaismojuma vadiem un varu stiept konstrukciju uz galda, lai to apstrādātu un attīrītu no rūsas. Pēc nepilnas stundas darba tas ir paveikts un ķeros pie konstrukcijas  gruntēšanas. Īsti neatminos, kādus darbus vēl veicām, jo pulkstens jau bija iebraucis  dziļi naktī un daudz alus jau izdzerts. Vēl pirms darbu beigšanas pieķēros arī āķa konstrukcijas nokrāsošanai, lai ir pabeigta darba sajūta. Āa.. pa starpai vēl sapratām, ka nokniebjot piekabes āķa apgaismes kontaktu, esam nokniebuši arī tieši vienu pusi no aizmugurējām gaismām. Stresa nav, jo zināms, kas jāsalodē. :) Pusčetros naktī esmu mājās. Duša no manis noskalo diktām melnu ūdeni. :)

Uz šodienu ir atrasta viena Buhanka, kuru par 30 Ls varēsim apskrūvēt ko vajag. :) Plus vēl iepirkts ūdenssūknis pa 25 Ls iekš Margriet’sielas un saprasts apmēram ko vajag, lai ieviestu elektrisko ventilatora risinājumu.

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Sākums (Nr. 1)

Part Finder – auto detaļu meklētājs

Part Finder ir Latvijā radīta programmatūra, kas palīdz, autoservisiem un detaļu tirgotājiem, atrast lētākās un pieejamākas auto detaļas. Pašlaik Part Finder prot meklēt 25 lielāko detaļu tirgotāju lapās, tādās kā APE, Intercars, Adbaltic, Gross, Eparts utt. Kā arī prot strādāt ar TecDoc datubāzi, jā tā ir uzstādīta uz tā paša datora kur Part Finder.

Akcijas cena, līdz 28.02.2017, 150eur + 50eur gadā par atjauninājumiem
(Parastā cena 200eur + 50eur gadā par atjauninājumiem).

Pērkot vairāk par divām kopijām, cena par vienu 100eur + 50eur gadā par atjauninājumiem. Pirmajā gadā cena par ,atjauninājumiem, iekļauta pamatsummā.

Ir pieejams triāls ar darba limitāciju uz 24h, ja interesē rakstiet partfinder@4x4klubs.lv

Sīkāk par piedāvājumu varat uzzināt rakstot partfinder@4x4klubs.lv vai zvanot 26572957

Part Finder

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Sākums (Nr. 1)

Labdien, šajā janvāra dienā! Vēlamies publicēt, salīdzinoši vēsturisku, rakstu sēriju par to kā mums gāja ar pirmo mūsu kopējo auto projektu. Tālajā 2011. gada rudenī ķērāmies klāt UAZ automašīnai.  Laipni lūgti iepazīties ar to kā mums, 3 čaļiem, kuru ikdienas nav saistītas ar auto labošanu, remontu un restaurāciju, gāja ar šo jocīgo krievu ražojuma automašīnīti. Rakstu sērijā būs 9 raksti, tiks publicēti secīgi, katru pirmdienu viens. Rakstos ir minēti vairāki personāži, bet galvenajās lomās ir – Ģirts, Renārs un Gints
Projekts, protams, ka ir noslēdzies. Mūsu Buhanka tika veiksmīgi notirgota uz Vāciju.

Baudiet!

Tālais – 2011.10.04

Cerams, ka spēšu visa projekta laikā nodokumentēt visu, ko izdarīsim, lai nākotnē varētu palasīt un pabrīnīties par mūsu uzņēmību un trakumu. :)

Aizsākās viss ar parastas trešdienas vakaru, kad saņēmu zvanu no Remo. “Klau! Tu taču sen jau gribi kaut kādu offroad hobiju, ne?”, “Protams! Ko Tu piedāvā?”, “Nu, parunājām ar Kojānu un zvanu Tev, vajag iepirkt UAZiku un taisīt augšā uz tipa Baikāla braucienu!”, “Oho! Nu, nezinu, bet izklausās jau labi! Kas, ko, kā?”, “Nu, patreiz jau tikai konceptuāla ideja, vai piedalies?”, “Konceptuāli – Jā!” :)

Nākamajā sestdienā bija smagas un ilgas pārrunas starp četriem draugiem (Es, Remo, Instigater un Kojāns), līdz nonācām pie slēdziena, ka visiem ir iespēja apdomāt iespēju piedalīties šajā avantūrā. Dedlains ir 1.novembris. Un Baikāls nav mērķis. Maksimālais mērķis uz ko patreiz ejam ir brauciens uz Karēliju apskatīt smuko dabu un baudīt Karēlijas republikas pilsoņu viesmīlību. Skaidri mērķi, skaidri termiņi. Sākam gaidīšanas svētkus. Pats jūtu, ka eksaitments palielinās ar katru stundu. Svētdienā ar Remo vēl aizšaujam apskatīties Latvijas Ralliju 2011 un vakarpusē jau braucam skatīties vienu Buhanku Varkaļos.

Tikko izvilkts УАЗ no priežu meža, riepās nav spiediena, bet izskatās pat vēl labi braucamas – runflat :)

Apskatītais eksemplārs ir ar modeļa numuru 37419, nogājis tikai 20’000 km un paša saimnieka pirkts Baltkrievijā. 7 gadus stāv piesliets zem priedes un gaida kad viņu kāds izkustinās. Saimnieks pēc viņa iegādes ir pārveidojis viņu par medību busiņu. Iztapsēta kabīne, salikti izlaižami soliņi, elektriskā lūka, papildus pečka, “attiņamie” logi u.c. sīkumi, kas nav standarta komplektācijā. Vienojamies par ciparu un dodamies prom. Nespējam nomierināties divas dienas un trešdienā jau zvanām saimniekam, ka ņemam ciet. Tas nekas, ka komanda vēl nav devusi ne jā, ne nē. Investējam patreiz savus līdzekļus un gaidām tāpat pārējos līdz 1. novembrim. Mēs ar Remo esam galīgi excited un ceturdienas pēcpusdienā dodamies pakaļ UAZam. Sarunājam evakuatora pakalpojumus, par labu cenu, ja kas, skatiet tel. numuru bildēs.

Pēc pāris stundām un nedaudz beigtiem nerviem, esam lepni УАЗ 37419 īpašnieki! :) Atjaunots birokrātijas zobratos 29.09.2011. Pēdējo reizi bija rādījies CSDD instancē 2003. gadā. Attiecīgi bija jau

Statoilā iepūšam vēju (Evakuatora pakalpojumi – 29991925)

izkritis no uzskaites un mums pārreģistrācijas process izmaksāja tikai 48 Ls. Salīdzinot ar citiem ss.lv sastaptajiem eksemplāriem, kuriem vēl bija nodokļu parādi, šis mums bija ļoti izdevīgs subjekts. Rezultātā cena 500 Eur un CSDD 48 Ls. Evakuatora izmaksas, lai paliek slepenībā. :)

CSDD Numuru salīdzināšanas telpās uz mums skatījās kā uz sazin ko. Puikas pat nezināja, kur atrodas šasijas numurs. Nācās man viņiem parādīt. :) Beigās šie galīgi apjuka un izsauca kaut kādu ekspertu, kurš tad ar klausuli pie auss ilgi bizoja ap mūsu brīnumu un kaut ko bubināja. Beigās piedāvāja pa 200 Ls mums pārrakstīt viņu kā Plašpielietojuma auto. Laipni atteicāmies un piekritām, lai nu paliek viņa iepiekš piedāvātais Kravas furgons ar 2 sēdvietām. Ieliksim pārējos beņķus paši. ;) Pašā CSDD ātri tikām galā ar formalitātēm, atbrīvojām iepriekšējo īpašnieku, kurš bija dikti steidzīgs, esot jāpaspēj uz tikšanos. Atvadījāmies ar rokasspiedienu un smaidu uz lūpām. Paši smaidīdami apsēdāmies un gaidījām tehnisko pasi. 5 min un rokā ir. Turētājs Remo, īpašnieks es. Man, kā Talsu novadā deklarētam cilvēciņam mazāka OCTA, Remo kā kūrortJūrmalas iedzīvotājam pienāksies Jūrmalas caurlaide – galīgi šiki mums UAZix izdarīsies. :)

Pēc attiecīgajām peripetijām Buhanka ir nogādāta Ēnas ielas karalistē, lai iemitinātos savā bāzes nometnē – Remo uzņēmuma ražotnē –  sausā betona izstrādājumu ražošanas telpās. Tātad, esam projekta sekmīgai uzsākšanai atraduši ideālu vietu auto atjaunošanai un “ķīlēšanai”, apkurināmas, gaišas un sausas telpas. Telpās pieejams daudz un dažādu instrumentu un iekārtu, kas ndrošinās mums efektīvāku, ātrāku un kvalitatīvāku UAZa atjaunošanu.

Tajā pašā vakarā jau ķērāmies klāt pie Buhankas atdzīvināšanas. Pieriktējām akumulatoram vadus no mana auto. Ielējām primārajā bākā 10 litrus degvielas un centāmies piešķilt. Nekas. Nešķilas nu nekādi. Ap šo laiku ierodas personāžs ar kļičku Zaļais. Šams arī bija klāt brīdī, kad evakuējām Buhanku no glaunās upes krasta Varkaļu mežos. Zaļais smaidīdams un ar neviltotu prieku ķeras klāt atdzīvināšanas procesam. Izskatās, ka patreiz viņam ir daudz vairāk excitementa par šo projektu nekā citiem, vēl domājošajiem, potenciālajiem memberiem. Kopīgi secinām, ka ātrumā nekas te nesanāks. Jāpārģērbjas, jāievelk UAZs sētā un jāķeras klāt nopietnāk.

Attaisām otro aliņu un ķeramies klāt. Sākam pirmatnēju motora uzbūves izpēti. Ātri apjēdzam degvielas padeves tehniku un ķeramies klāt reversajai inženierijai. Filtrs, sūknis, trubiņas. Darbs, sistas rokas, tad vēl bikiņ darbs un pēc 2.5 stundām UAZ iespurdzas – STRĀDĀ!! Nedaudz palecamies aiz priekiem, laigan, patreiz degvielas

Process jau bāzes nometnē

padeve ir nodrošināta ar kanniņu uz jumta un ražotnē atrastu šlauku kā degvielas padeves pievadu. :) Prieki nebija ilgi, pēc aptuveni 10 sekunžu darbošanās motors sāka vairumā izvadīt dzesēšanas škidrumu :( Pēc nelielas apskates, secinām, ka ventilators ir norāvies no ūdenssūkņa un “iebraucis” radiatorā. Šaise… Vecums un metāla nogurums dara savu. Ķērāmies klāt ventilatora demontāžai un saprotam, ka jādabū ārā arī radiators un jānomontē no motora korpusa ūdenssūknis. Šiem darbiem gan ķersimies klāt citu dienu. Remo jau bija pieķēries špakteļāpstiņai un uzjaucis nedaudz materiāla vienam caurumam arkā. Lemjam par to, ka vajag UAZu ievilkt rītdien telpās, pameklēt ss.lv radiatoru un noskaidrot, kur un cik maksā ūdenssūknis. Papildus tam jādodas uz HansaFlex uzštancēt jaunu degvielas padeves trubiņu no bāku pārslēdzēja līdz degvielas sūknim. Devāmies mājās, lai priecātos par dienas piedzīvojumiem un nedaudz atzīmētu.

Īsumā: UAZ 37419, 1999. gads, 2.89 L motors, 2 sēdvietas, 4×4, 7 gadus stāvējis, gada nodoklis 72 Ls. Patēriņš pat pēc papīriem – daudz. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie darbi (Nr.2)

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Foto Dace Janova @ 4rati.lv