SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Gatavojamies Līgo Trophy

2 comments to Gatavojamies Līgo Trophy

  • Es

    Pirms mēneša, 13.augustā, stājās spēkā likums “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma būtiskākos aspektus un grozījumus skaidro Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore SANITA MERTENA. Tie attiecas gan uz fiziskām personām, gan juridiskām personām, kas organizē publiski pieejamus pasākumus.

    UZZIŅAI
    • Pamatnoteikumi publisku pasākumu organizēšanas atļaujas saņemšanai un to rīkošanai ir iekļauti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos:
    — Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.526 “Kārtība, kādā pasākuma organizators nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību publiskā pasākumā”;
    — Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.298 “Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

    • Komersantam jāiepazīstas arī ar citiem normatīvajiem aktiem, kas piemērojami atkarībā no konkrētās situācijas. Piemēram, ja publiska pasākuma norises vietā tiks izmantotas bīstamas iekārtas, saistošas būs arī likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” un tam pakārtotajos normatīvajos aktos ietvertās tiesību normas.
    • Pamatnoteikumi publisku pasākumu organizēšanas atļaujas saņemšanai un to rīkošanai ir iekļauti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos:
    — Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.526 “Kārtība, kādā pasākuma organizators nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību publiskā pasākumā”;
    — Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.298 “Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

    • Komersantam jāiepazīstas arī ar citiem normatīvajiem aktiem, kas piemērojami atkarībā no konkrētās situācijas. Piemēram, ja publiska pasākuma norises vietā tiks izmantotas bīstamas iekārtas, saistošas būs arī likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” un tam pakārtotajos normatīvajos aktos ietvertās tiesību normas.

    Lai gan likuma nosaukumā ir minēti vārdi “izklaides” un “svētku”, S.Mertena norāda, ka likums nesniedz to nošķīrumu un definīciju. Abi vārdi ir patstāvīgas jēdziena “publisks pasākums” sastāvdaļas. Tā kā publiska pasākuma būtiskās pazīmes ir plānots un organizēts, sabiedrībai pieejams, publiskā vietā, tad atšķirības starp “svētku” un “izklaides” pasākumiem var izpausties tikai šīm pazīmēm pakārtotos jautājumos. “Neatkarīgi no tā, kā tiek nosaukts konkrētais pasākums, ja tas atbilst jēdziena “publisks pasākums” būtiskākajām pazīmēm, šāda pasākuma rīkošanai tiek piemērotas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ietvertās tiesību normas,” atgādina S.Mertena.

    Trīs iemesli grozījumiem

    Likuma grozījumi bija nepieciešami, jo likuma piemērošana praksē liecināja par vairākām lietām, kas tajā jāprecizē.

    Pirmkārt, grozījumos pirmo reizi ir definēts “publiskas vietas” jēdziens. Tā ir viena no obligātajām pazīmēm, lai pasākumu varētu atzīt par publisku un tam piemērotu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ietverto normatīvo regulējumu. Līdz šim tika pieļauta šā jēdziena plaša interpretācija, jo dažādos Latvijas normatīvajos aktos ir ietverti dažādi jēdziena “publiska vieta” skaidrojumi, piemēram, Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”.

    Otrkārt, likumā nebija noteikts termiņš iesnieguma par publiska pasākuma rīkošanu iesniegšanai pašvaldībā. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu pašvaldībām bija pienākums izskatīt arī iesniegumus, kas iesniegti tikai dažas minūtes pirms pasākuma norises.

    Treškārt, līdz šim Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums noteica, ka apdrošināmi ir visi pasākumi, kas atbilda publiska pasākuma jēdzienam. Publisku pasākumu apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām. Savukārt valsts un pašvaldību iestādes, kam ir valsts budžeta finansējums, neatkarīgi no apdrošināšanas fakta vienmēr spēs segt zaudējumus, skaidro S.Mertena. Tāpēc bija nepieciešams noteikt izņēmumu no vispārējā nosacījuma, paredzot valsts un pašvaldību iestādei tiesības, izvērtējot drošības traucējumu risku, noteikt pasākuma apdrošināšanas nepieciešamību, ja tā ir vienīgais publiska pasākuma organizētājs.

    Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums jau pirms grozījumu izdarīšanas paredzēja, ka atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad šā pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošas dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus. S.Mertena vērš uzmanību, ka ar grozījumiem likumā tika noteikts termiņš, līdz kuram pašvaldībā iesniedzami attiecīgi dokumenti, kā arī norādītas sekas, ja civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošas dokumentu kopijas pasākuma organizators neiesniedz noteiktajā laikā. Iesniegšanas termiņš – ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā publiskā pasākuma – noteikts, lai novērstu situācijas, kad pasākuma organizētājs dokumentu kopijas pašvaldībā iesniedz vien dažas minūtes pirms plānotā pasākuma norises, lai gan reāli pašvaldībai tad vairs nav laika tās objektīvi izvērtēt. Ja civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošas dokumentu kopijas pasākumu organizators neiesniedz noteiktajā termiņā, pašvaldība atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai neizsniedz.

    Kas ir publisks pasākums?

    Ja komersants vēlas rīkot pasākumu, viņam jāizlemj, vai tas būs publisks (ko regulē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums) vai slēgts. Kā noteikt, kādos gadījumos pašvaldības atļauja ir nepieciešama un kādos nav? S.Mertena norāda: pašvaldības atļauja ir nepieciešama, ja publisks pasākums ir:

    1) plānots un organizēts,

    2) sabiedrībai pieejams,

    3) tiek rīkots publiskā vietā.

    Savukārt gadījumos, kad rīkotais pasākums neatbilst kaut vienai no jēdziena “publisks pasākums” pazīmēm – tā nav vajadzīga. Šīs trīs Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1.panta 1.punktā minētās pazīmes vienlaikus ir nepieciešams un pietiekams priekšnoteikums, lai kādu pasākumu atzītu par publisku neatkarīgi no iesaistīto dalībnieku skaita.

    Noteikt robežu starp publiskiem un slēgtiem pasākumiem palīdz arī šādi S.Mertenas piemēri: ja pasākumam nevar piekļūt jebkurš sabiedrības loceklis (tajā skaitā, iegādājoties biļeti vai saņemot ielūgumu), atļauja nebūs nepieciešama, jo tas nav uzskatāms par publisku pasākumu. Piemēram, darba devēja rīkotā balle darbiniekiem kādā viesu namā nav publisks pasākums, jo tas nav pieejams plašai sabiedrībai. Savukārt, ja komersanta sporta spēles tiek organizētas kā publisks pasākums ar maksas vai bezmaksas ieeju un tās netiek rīkotas speciālā sporta bāzē, tad pasākuma rīkošanai būs nepieciešams saņemt attiecīgās pašvaldības atļauju.

    Pašvaldības atļaujas saņemšanas gaita

    • Lai publiska pasākuma rīkotājs likumīgi pieteiktu tā rīkošanu pašvaldībā, viņam vispirms jālemj par pasākuma veidu, norises vietu un plānotajām darbībām. Ja pasākumu uzdots rīkot izklaides aģentūrām, tālāk minētos dokumentus pašvaldībai var iesniegt arī kāds izklaides aģentūras pārstāvis, ja komersants viņu ir pilnvarojis šim uzdevumam.

    • Ja pasākums ir publiski pieejams, tā organizētājs noslēdz līgumus ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par pasākuma tehnisko drošību un sabiedrisko kārtību un drošību.

    • Komersants izstrādā detalizētu pasākuma plānu un no pasākuma norises vietas īpašnieka saņem rakstisku piekrišanu tā rīkošanai, ja vien īpašnieks nav pats pasākuma organizators. Tas nozīmē – ja komersants vēlas rīkot publiski pieejamas sporta spēles viesu mājas teritorijā, viņam ir vajadzīga viesu mājas īpašnieka atļauja. Par rakstisku atļauju Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē ir uzskatāms arī līgums, kas noslēgts starp viesu mājas īpašnieku un publiska pasākuma organizētāju, kā arī jebkurš cits dokuments, no kura nepārprotami secināms, ka pasākuma vietas īpašnieks neiebilst pret publiska pasākuma rīkošanu viņam piederošajā īpašumā.

    • Ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises dienas pasākuma organizators iesniedz pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, attiecīgu iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, norādot tajā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 6.pantā paredzēto informāciju. Piemēram, ja pasākums plānots 1.oktobrī, 15.septembris ir pēdējā diena, kad pašvaldībā var iesniegt iesniegumu. Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā, bet 15 dienu termiņš noteikts, jo pašvaldība var pieņemt lēmumu atlikt vai atteikt atļaujas izsniegšanu. Atļaujas izsniegšanas izskatīšana var tikt atlikta, piemēram, ja publiska pasākuma rīkotājs nav iesniedzis kādas nepieciešamās ziņas, teiksim, nav norādījis plānoto pasākuma dalībnieku skaitu vai nav pievienojis kādu no nepieciešamajiem dokumentiem. Tāpēc vēlams iesniegumu pašvaldībā iesniegt pēc iespējas ātrāk, lai saprātīgā termiņā būtu iespējams novērst iespējamos iesnieguma trūkumus vai vienoties par citu pasākuma norises vietu un laiku.

    • Iesnieguma kopiju pasākuma organizators nosūta attiecīgajai Valsts policijas iestādei. Ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā – arī Valsts robežsardzes pārvaldei.

    • Saņemot pašvaldības lēmumu par atļaujas izsniegšanu, organizators apdrošina savu civiltiesisko atbildību, un civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, iesniedz attiecīgajā pašvaldībā ne vēlāk kā divas dienas pirms publiskā pasākuma norises sākuma.

    • Pašvaldība izsniedz atļauju pasākuma rīkošanai atļaujā norādītajā laikā un vietā.

    Kārtības sargu un mediķu klātbūtne

    Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 6.panta otrās daļas 1.punkts par obligātu priekšnoteikumu atļaujas saņemšanai noteic līguma slēgšanu ar kārtības uzturētāju. S.Mertena norāda, ka kārtības uzturētāju klātbūtne ir nepieciešama visos publiskajos pasākumos, kuru rīkošanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

    Mediķu līdzdalības kārtību publiskā pasākumā regulē Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr. 526 “Kārtība, kādā pasākuma organizators nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību publiskā pasākumā”. Minētajos noteikumos detalizēti ir noteikti medicīniskās palīdzības sniedzēja minimālie resursi.

    Robežsargu klātbūtne publiskā pasākumā nav nepieciešama. Gadījumā, ja pasākuma organizators publisku pasākumu rīko pierobežas joslā, tam Valsts robežsardzes pārvaldei ir jānosūta iesnieguma par pasākuma rīkošanu kopija, kā arī pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma jāuzrāda atļauja publiska pasākuma rīkošanai.

    Pasākuma apmeklējuma noteikumi

    Likums nosaka pienākumu publiska pasākuma organizētājiem informēt apmeklētājus par pasākuma apmeklēšanas noteikumiem. S.Mertena skaidro, ka tiem ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām – nedrīkst iekļaut noteikumus, kas ir pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kā arī pašvaldību saistošajiem noteikumiem, atļaujot tādas darbības, ko normatīvie akti aizliedz. Pasākuma organizators pats var izvēlēties apmeklētāju informēšanas veidu, piemēram, noteikumus var drukāt gan uz ieejas biļetēm, gan izvietot stendus, gan tos darīt zināmus citos veidos.

Leave a Reply