SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – Tīģera gads 2003

Autors Harijs Sils
Foto: iAuto un Gundars Kaminskis

Ladoga. 120 zirgu un šoreiz tikai 2 ēzeļi

Ladoga. 120 zirgu un šoreiz tikai 2 ēzeļi

Ja es aprakstītu visus piedzīvojumus, kas man šogad bijuši kopā ar Tīģeri, tad noteikti sanāktu neliela grāmata. Ja man nav laika šādu grāmatu rakstīt, tad diez vai kādam atradīsies laika to lasīt… Kopā ar Tīģeri šajā gadā man gadījies būt visneiedomājamākajās situācijās, sajust gandrīz galēju fiziskā un garīgā spēka izsīkumu, bezcerību un uzvaras prieku. Tāpēc šis gads neapšaubāmi paliks manā atmiņā kā Tīģera gads.

Tīģerim, izņemot krāsu, ir visai maz kopīga ar tiem tīģeriem, ko var apskatīt zooloģiskajā dārzā. Uz priekšu tas kustas ar 120 zirgu un 3 ēzeļu spēkiem. Katra zirga vārdu un pienākumus es neņemos nosaukt, jo to ir pārāk daudz un – atkarībā no Tīģera labsajūtas – to skaits mēdz krietni sarukt. Ar ēzeļiem viss ir vienkāršāk, jo viņu vārdi un pienākumi ir skaidri zināmi. Arnis Namajuns ir Tīģera pilots. Harijs Sils ir Tīģera stūrmanis. Mārtiņš Svjackis ir Tīģera mehāniķis. Pats Tīģeris ir trofi – reidiem sagatavots krievu bobiks.

Tiem, kas kaut reizi ir pavērojuši trofi – reidus, vai palasījuši par šo tēmu kādus rakstus avīzēs, viss par šo sportu ir pilnīgi skaidrs: veči sabrauc ar džipiem dažas reizes gadā dažādos Latvijas nostūros, lai lauztu mašīnas, vārtītos pa dubļiem un postītu dabu. Dažiem ar to, kas notiek Latvijā ir par maz un viņi brauc ālēties arī uz kaimiņvalstīm.

Liekais ūdens jānolej!

Liekais ūdens jānolej!

Vai tad tas vispār ir sports? Uz šo jautājumu var atbildēt tikai tie, kas paši piedalījušies šajās sacensībās un sajutuši cīņas azartu. Starp citu, vārtīšanās pa dubļiem un autiņu laušana nav dalībnieku pašmērķis. Tieši otrādi – tiek meklētas iespējas, kā ar iespējami mazāku kaitējumu mašīnai nobraukt organizatoru nosprausto distanci. Organizatori, savukārt, cenšas izveidot distanci tā, lai kaitējums dabai nebūtu vispār vai būtu ļoti minimāls. Manuprāt, trofi – reidiem ir daudz kopēja ar piedzīvojumu sacīkstēm. Rezultāti gan ir daudz neprognozējamāki, jo arī visspēcīgākās komandas mēdz pievilt tehnika.

Bezcerība

Ir auksta februāra nakts, snieg sniegs. Arnis lēnām izbrauc Tīģeri uz ielas no pagraba. Tas ir pilnībā sagatavots rītdienas 1. trofi – reida kausa izcīņas posmam. Varam atviegloti uzelpot, jo mūsu nedēļu ilgais Tīģera sagatavošanas darbs pa vakariem un naktīm nav bijis veltīgs. Atliek tikai ieliet benzīnu un var vēl paspēt aizbraukt uz mājām pāris stundas pagulēt. Iela ir slidena un to, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar vienu priekšējo riteni, pamanām tikai atceļā no benzīntanka. Kad iebraucam pagrabā, tas jau ir pilnībā noķīlējies. Mēģinām to izjaukt un salabot, bet gultnis ir tā noķīlējis, ka visas mūsu pūles ir veltas. Dodamies uz mājām gulēt. Sacensības mums beigušās vēl pirms sākuma…

Lūztošie riteņi

Esam viduvēji nobraukuši 2.trofi – reida kausa izcīņas posma “Tebras ekspedīcija” orientēšanās etapu, un mums atlikusi vairs tikai vakara odziņa – kādi trīs kilometri pa stigu, ko šausmīgi izvarojuši meža cirtēju traktori. Skrienu pa priekšu un rādu Arnim optimālo ceļu. Visas lielākās bedres tiek sekmīgi pārvarētas neizmantojot vinču.

Tebra. Tīģeris iesprūdis

Tebra. Tīģeris iesprūdis

Tad pēkšņi pamanu, ka Tīģeris it kā pavisam vienkāršā vietā ļoti negribīgi kustas uz priekšu. Izrādās, ka tas jau kādus 30 metrus brauc uz trim riteņiem. Arnim pa telefonu izdodas pierunāt kādu savu radinieku atvest no Rīgas uz Liepājas rajonu nepieciešamās rezerves daļas, un nakts mums paiet, mežā ķīlējot Tīģeri.

Tebra. Zebra atpūšas

Tebra. Zebra atpūšas

Pēc nakts izpriecām esam saguruši, bet braucam tīri labi, un otrajā “Tebras ekspedīcijas” dienā esam vieni no līderiem. Forsējot kādu nelielu upīti, Tīģeris iesprūst ledū. Mēs izcērtam Tīģeri no ledus, izvinčojam krastā un nesamies tālāk.
Pēc pāris kilometriem sasniedzam jau krietni platāku upīti. Otrā pusē stāvs krasts, pa kuru mēģina tikt augšā trīs džipi. Neko ātri viņiem tas nesanāk, tāpēc meklējam apkārtceļu.

Tebra. Nolūzis ritenis

Tebra. Nolūzis ritenis

Izpētu upes gultni un nolemjam, ka optimālais ceļš mums būs caur nelielu saliņu upes vidū. Kad Tīģeris sasniedzis dubļaino saliņu, tas pēkšņi kļūst ļoti nevarīgs. Tam ir nolūzis priekšējais ritenis! Sacensības priekš mums ir beigušās. Dažas stundas paiet, lai dabūtu mūsu trīsriteni ārā no upes un virsū uz treilera.

Līčupes krasti

Visapkārt valda pilnīgs haoss. Ir tumša nakts, mākoņi aizsedz mēnesi un zvaigznes. Esam nokļuvuši purvainā izcirtumā, ko krustām šķērsām izvagojuši meža traktori. Neviens no satiktajiem stūrmaņiem un pilotiem nesaprot, kur īsti pēc kartes pašlaik atrodas. Džipi laužas pa izcirtumu dažādos virzienos, visapkārt skan motoru rēkoņa un kliedzieni. Braukt uz labu laimi mums neliekas prātīgi, tāpēc atstājam Tīģeri un dodamies pētīt apkārtni. Īsti nesaprotam, kā tikt no šīs elles ārā. Ik pēc brīža iegāžamies dubļainās, dziļās risēs. Tumsā uzduramies pāris jau pamestiem džipiem, kas acīmredzot šīs mocības nav izturējuši.

Līčupe. Stūrmanis izlūko ceļu

Līčupe. Stūrmanis izlūko ceļu

Pēc kādām 40 minūtēm esam izfunktierējuši diezgan optimālu maršrutu, kurā ir vairāki celmi, pret ko vinčoties. Liekas, ka esam sapratuši, kur īsti mēs atrodamies. Izpētes darbs atmaksājas un pēc kādas pusstundas mēs jau braucam prom no izcirtuma pa pareizo stigu. Neskatoties uz to, ka nokavējām 3. trofi – reidu kausa izcīņas posma “Līčupes krasti” startu, šobrīd esam līderi. Laikam jau tāpēc, ka Tīģerim uzradies jauns mehāniķis – Mārtiņš, tas bez īpašas kurnēšanas iztur nākošo sacensību dienu un atnes mums uzvaru!

Tīģeris Ladogā

“Pasaules lielākais 4×4 piedzīvojums” – tā par Ladogas trofi – reidu raksta tā organizatori. Zināma taisnība viņiem droši vien ir. Vismaz Latvijā ne par ko lielāku un niknāku nav dzirdēts.
Paši uz savas ādas par to pārliecināmies jau 2. specposmā, no kura knapi tiekam ārā, jo Tīģerim nobrucis aizmugures tilts. Kad atskrūvējam riteņa reduktoru, no turienes izbirst kaudzīte ar gultņu lodītēm, metāla skaidām un gabaliem. Tur viss ir putrā. Par laimi mums ir rezerves tilts un nakts remontdarbiem.

Ūdens diena

Ūdens no augšas, ūdens no apakšas un beigtas zivis, kas atrodas džipos pēc sacensībām – Ladogas trofi – reida 4.specposms.

Ladoga. Vinča ieklemmējusi...

Ladoga. Vinča ieklemmējusi...

Pēc pusstundu ilgas maldīšanās pa mežu beidzot esam atraduši vietu, no kuras trase tālāk puskilometru ved pa upes gultni. Upes dziļums ir svārstīgs – brīžiem līdz ceļiem, brīžiem līdz jostasvietai. Gultne pilna ar lieliem akmeņiem, un mans uzdevums ir mēģināt tos atrast un parādīt, lai Tīģeris nenolauž kādu riteni. Atrašana notiek paklūpot.

Tā kā es brīžiem neesmu redzams virs ūdens, Arnis Tīģeri pārāk ātri dzīt manās pēdās neatļaujas. Kādā līkumā, apbraucot mirušu džipu, Tīģeris iebrauc dziļākā vietā un noslāpst. Arnim uznāk histērija, jo Tīģera motoram atrašanās zem ūdens nestrādājošā stāvoklī var būt letāla.

Ladoga. Kad visapkārt ūdens...

Ladoga. Kad visapkārt ūdens...

Mēģinu zem ūdens iztīt vinčas trosi. Lai atrastu no rokām izslīdējušo stropi, pāris reizes ienirstu duļķainajā ūdenī. Rokā ir. Pēc pāris minūtēm mums tomēr izdevies Tīģera priekšgalu pacelt uz augšu sausumā. Mums par lielu pārsteigumu arī motoru izdodas iedarbināt. Vēl kādi simts metri pa upi, un krievu tiesneši rāda, ka varam braukt krastā.

Specposma pēdējos 2 kilometrus braucam ar ierakumos saliektu stūres stieni. Priekšējie riteņi 90 grādu leņķī skatās viens uz otru, un pat mazākie šķēršļi spiež mūs izmantot vinču.

Ladoga. Riteņi 90 grādu leņķī. Īsi pirms finiša...

Ladoga. Riteņi 90 grādu leņķī. Īsi pirms finiša...

Tieši pirms posma finiša jāforsē upe, un es atkal tieku pie kārtējās peldes ledainā ūdenī.

Zebra glābj Tīģeri

Jau astoņas stundas mēs nepārtraukti cīnāmies, lai dabūtu Tīģeri uz priekšu. Vidējais pārvietošanās ātrums ir apmēram 1 kilometrs stundā. Gan mūsu, gan Tīģera izturības rezerves strauji iet uz beigām. Vinča vairāk īsti nevelk, jo ģenerators visu saražoto strāvu grib atdot tukšajiem akumulatoriem. Tīģeris sēž dubļos pāri ritenim, un ir skaidrs, ka uz priekšu mēs to vairāk nedabūsim.
Mēģinām vinčoties ar aizmugures vinču, bet tai nepietiek strāvas. Velkam ārā rezerves variantu – riteņu spoles un mēģinām vilkties ar kaprona striķiem. Striķi novelkas kā stīgas un pārtrūkst. Esam izmēģinājuši visu, kas mūsu spēkos, un Arnis saka: “Metam mieru!” Es īpaši neprotestēju, jo vienīgā vēlēšanās ir kaut kur nokrist un pagulēt. Pēkšņi mežā sadzirdam motora troksni. Pa purvu mums tuvojas brāļu Vidušu radītais monstrs – Zebra. Izejmateriāls, tāpat kā Tīģerim, Zebrai ir krievu bobiks, tikai tā ir krietni vairāk pārbūvēta.

Zvirbulis iesprūdis Ladogas bezceļos

Zvirbulis iesprūdis Ladogas bezceļos

Viduši bez liekām sarunām mums velta dažas minūtes sava dārgā laika un pavelk kādus 10 metrus uz priekšu. Ar to mums arī pietiek, lai atjaunotos vēlēšanās cīnīties tālāk.

Ladogas trofi – reida 5. specposmu mēs uzveicam 15 minūtes pirms 10 stundu ilgā kontrollaika beigām.
Tīģerim 3. vieta Ladogas trofi – reidā!

Esam veiksmīgi pilnībā izbraukuši visus sešus Ladogas trofi – reida specposmus, apbraukuši apkārt Ladogas ezeram un atgriezušies vietā, no kuras startējām – Sanktpeterburgā, Izaka katedrāles laukumā. Sēžam uz Tīģera un skatāmies mums veltīto rokkoncertu. Latvieši, kas startējuši grupā “reids”, apbalvošanas laikā aizņem gandrīz visu skatuvi, jo viņi savā grupā izcīnījuši 1 un 2 vietu. Katrā reida komandā ir pa trim džipiem, katrā džipā pa trim večiem. Bariņš pamatīgs. Grupā “TR3 Sports” startēja 18 ekipāžas. Mēs esam viena no trim ekipāžām, kam izdevās nobraukt visu distanci, tāpēc varam doties uz skatuves un saņemt kopā ar Tīģeri sapelnītās medaļas, kausu un sponsoru dāvanas. Tas viss mūs ļoti iepriecina, jo ir mūsu visnopietnākais sasniegums šajā sportā. Medaļas pilnīgi noteikti ir pelnījuši arī Tīģeris un Mārtiņš, bet krievi iedod tikai divas.

Zebra un Tīģeris pēc Ladogas finiša

Zebra un Tīģeris pēc Ladogas finiša

Mehāniķa uzvara

Ātri piebraucam pie savām teltīm nometnē un skrūvējam nost Tīģera aizmugurējo riteni. Izjaucot riteņa reduktoru, viss kļūst skaidrs – kārpoties ārā no lielā grāvja, esam novērpuši mazo pusasi. Apskatām līdzpaņemtās rezerves daļas un kļūst skaidrs, ka tieši šīs pusass mums nav. Uz brīdi mums ar Arni iestājas panīkums, laikam jau sacensības priekš Tīģera būs beigušās, nemaz tā īsti nesākoties. Mārtiņš kādu brīdi pārkrāmē dzelžus un tad paziņo, ka viss vēl nav zaudēts. Apmēram pusstundu mēs dauzām dzelžus ar veseri, un lauka apstākļos tiek iegūta vajadzīgās konfigurācijas pusass.

Nītaures trophy. Džips vai laiva?

Nītaures trophy. Džips vai laiva?

Pēc 20 minūtēm atkal dodamies trasē. Mūsu prombūtni neviens tā īsti nav pamanījis, un dienas beigās esam līderi. Nākošajā dienā – ne bez Mārtiņa nopelniem – mums līderu pozīcijas izdodas noturēt, un mēs uzvaram trofi – reidu kausa izcīņas 4. posmā “Trapenes purvi”.
Tīģeris iztur, mēs kļūdāmies

Kaut kas nav īsti kārtībā ar Tīģera navigācijas sistēmu. Punkti, caur kuriem mums jābrauc, uz borta kompjūtera displeja redzami ar apmēram 100 -200 metru nobīdi. Braucam, vadoties vairāk pēc intuīcijas un citu pēdām. Ārā tumšs, logi un Tīģera lampas dubļos. Jābūt kreisajam pagriezienam. Pamanām aizaugušu ceļu, kur kāds it kā mēģinājis braukt un griežam. 50 m laužamies cauri krūmiem un pēkšņi krītam. Tīģeris ielidojis lielā grāvī. Par laimi esam tikuši cauri bez miesas bojājumiem un izskatās, ka Tīģeris arī nav nopietni cietis. Sākam vilkt Tīģeri ārā ar aizmugures vinču, bet tā nobrūk un Tīģeris paliek karājoties trosē. Arnis kliedz: “Griez stropi!” Pārgriežu, un Tīģeris ar visu Arni ielido atpakaļ grāvī. Vinčojamies uz grāvja otru krastu. Viss, kas sakrauts mašīnā, izlido tumsā, grāvja dubļos, bet vinča, darbodamās uz pēdējo iespēju robežas, tomēr dabū Tīģeri augšā. Izpētot mežu aiz grāvja, secinām, ka vienīgais veids, kā tikt no šejienes prom, ved atpakaļ pāri grāvim. Šoreiz mēs grāvi sagatavojam ar alumīnija laipām, ātri uzvinčojamies otrā krastā un jau pēc brīža braucam pa pareizo ceļu. Šīs kļūdas dēļ zaudējam gandrīz 20 minūtes. Summā ar rīta kļūdu triālā šī neveiksme mūs nostumj uz sesto vietu trofi – reidu kausa izcīņas 5.posmā.

Tīģeris, Zebra vai Zvirbulis?

Braucot uz Latvijas trofi – reida kausa izcīņas 6. posmu “Bārtas brunči”, apzināmies, ka mūsu iespējas tikt pie kausa ir ļoti minimālas. Krietni vairāk punktus kopvērtējumā ir savākuši Zebra un Zvirbulis. Zvirbulis gan atšķirībā no Zebras nav džips, bet gan zila Land Rover pilots. Bet tiem, kas kaut ko saprot no trofi – reidiem, tāpat ir skaidrs par ko runa.

Pirmo etapu – triālu – organizatori atceļ pēc tam, kad Arnis gandrīz nokauj Tīģeri. Otrajā etapā mums ir neveiksmīgā pirmā starta pozīcija. Tiklīdz kaut kur iesēžamies, konkurentiem ir tiesības mūs apbraukt pa sausākām vietām. To viņi arī pilnībā izmanto un nobrauc krietni labāk par mums.

Bārtas brunči. Dubļu vannas

Bārtas brunči. Dubļu vannas

Trešajā etapā Zebrai salūzt divas pusasis, bet Zvirbulim stūres reduktors. Tīģerim pārtrūkst ģeneratora siksna, bet to mums izdodas aizņemties un veiksmīgi tiekam līdz etapa finišam.

Nakts etapā startē tikai četras ekipāžas. Jābrauc 1600 metri pa stigu. Kad līdz finišam palikuši kādi 350 metri, pēkšņi sākas visīstākā ellīte. Dubļi, kas samaisīti kopā ar celmiem, kokiem un saknēm. Nav īsti aiz kā vinčoties, bez tam sākušās problēmas ar ģeneratoru, tāpēc nevaram dedzināt Tīģera gaismas. Koki nokaltuši un, tiklīdz vinča sāk vilkt, tiek nogāzti. Lai pārvarētu 100 metrus, mums vajadzīga vairāk nekā stunda, bet divi no distancē iebraukušajiem džipiem šajā vietā cīnās vairāk nekā piecas stundas.
Nakts Zebrai un Zvirbulim paiet, braucot no Liepājas rajona uz Rīgu pēc rezerves daļām un remontējoties. Mēs Tīģera brūces sākam dziedēt no rīta. Testeris rāda, ka mums beidzies ģenerators. To bez īpašas pierunāšanas no sava Ford Skorpio mums ļauj noskrūvēt mūsu galvenais konkurents – Zebras pilots Vents Vidušs. Kurā sportā vēl manīta tāda solidaritāte? Iztaisnojam saliekto stūres stieni un ar pusstundas nokavēšanos ierodamies uz startu.

Dažreiz finišs ir arī tāds... Kāds pilots Tebras ekspedīcijā nolēmis izpeldēties!

Dažreiz finišs ir arī tāds... Kāds pilots Tebras ekspedīcijā nolēmis izpeldēties!

Abus posmus nobraucam labi un līdz ar to, kā vienīgie, kas veikuši visu distanci, izcīnām uzvaru. Tikai kādas pāris stundas vēlāk, kad bāzē atgriezušies visi džipi, uzzinām, ka mēs ar Tīģeri esam labākie arī gada kopvērtējumā! Tātad izcīnījuši Latvijas trofi – reidu 2003. gada kausu TR 3 klasē!

4 comments to “Tautai jāzin savi varoņi … ” – Tīģera gads 2003

  • Evita Ružāne

    Hari, Ja Tu atrastu laiku Trofi reidu grāmatai, tauta un es tai skaitā priecātos!! Sveicieni vakardienas jubilejā!! 🙂

  • Man jau ir zināms kādai tai grāmatai jābūt, jo tas jau ir galvā. Tātad ir tikai divas problēmas: 1. Laiks (tam vajag pāris puslīdz brīvus mēnešus). 2. Nauda, kas nepieciešama, lai apmaksātu grāmatas iespiešanu un sagatavošanu (tur nepieciešams arī redaktors un mākslinieks). Šo jautājumu varētu atrisināt, ja ieinteresētā publika (kas nav maza) grāmatu pirktu vēl pirms tā ir parādījusies. Vai arī kāds to sponsorētu.
    Normāli šo visu atrisina izdevniecības, bet šobrīd mani izdevēji pat neņem jau gatavu manu grāmatu par ekspedīcijām uz Kanādas upēm.
    Varbūt kādam ir idejas par šo?
    Harijs

  • Nezinu kā būs ar grāmatu, bet TĪĢERIS ir piedzīvojis reinkarnāciju un šogad būs sastopams dubļu ērgļa trasēs. Turēsim par viņu īkšķus.

  • Ja kādu brīdi būšu Latvijā, tad arī būšu trasēs. Pirmā posma laikā būšu Ķīnā ar savu pažarnieku ceļā no Laosas uz Mongoliju.

Leave a Reply