SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

4x4adventure.lv: Kurland Trophy 2011

Jau kuro gadu pēc kārtas tika rīkots Kurland Trophy, kurš šogad tika pasniegts kā bezceļu festivāls ar lielu dalībnieku daudzveidību – no TR3 kaujas ratiem līdz… velosipēdiem (par ko arī žetons tiem dažiem drosminiekiem). Darbību epicentrs: Ēdole. Paralēli trofi reidam, kurš bija vienlaikus Latvijas, Lietuvas un FIA NEZ čempionātu kā arī Dubļu ērgļa posms, risinājās arī Tūrisma kauss, kurā cīņa notika speciāli tūristiem sagatavotos maršrutos, īsākā un vieglākā dubļu aplī, kā arī smilšu karjera triālā. Maršruti tika iedalīti trijās sarežģītības pakāpēs – zilā, sarkanā un melnā – un tajos izvietoti dažādas vērtības kontrolpunkti (min. 5, max. 25 punkti), pie kuriem jānobildējas ar vienu roku pie punkta un otru pie auto jeb klasiskais orientēšanās zonas formāts. Realitātē gan daba bija parūpējusies sajaukt galvu nevienam vien, padarot dažas zilās (vieglākās) trases par tikai vinčā šķērsojamiem slazdiem, bet citas krāsas posmus ņemamus viegli vingrojot. Ceļa stāvoklis bija proporcionāls to šķērsojušo auto skaitam.

Jāatzīst, ka mūsu dalība šajā pasākumā bija uz jautājuma zīmes līdz pat pēdējam brīdim, jo meteo progrozes vēl nedēļu pirms starta liecināja par ļoti ziemīgu atmosfēru – sniegu un sasalušu zemi. Vairākas ekipāžas šī iemesla dēļ atteicās no dalības, bet mēs nogaidījām un nenožēlojām, jo pēdējās dienās kāds ieslēdza apkuri un Kurzemes meži palika pavisam interesanti bezceļu braukšanai.

Rīts "Ezermaļos"

No Rīgas startējam jau piektdienas vakarā, lai nākamajā rītā nebūtu jāiespringst par laicīgu tikšanu līdz bāzei. Pa ceļam uz Ēdoli uzzinām, ka divi komandas dalībnieki izdomājuši emigrēt uz citu komandu (diez, kas tā par zīmi?), tāpēc paliekam trijatā – Arvīds, Zita un Pēteris, kas arī ir minimālais kvorums, lai startētu šāda formāta pasākumā. Nolūztam Ezermaļos vairāk vai mazāk spartiskos apstākļos, toties brokastīs saimniece mūs aplaimo ar pienācīgu bio-home-made-natural-greatness.

Ieripinām bāzē neredzēti laicīgi – ar reģistrācijas sākumu. Ņigu ņegu ATV, moči, TR mašīnas un, protams, tūristi. Kopā esot vairāk kā 150 tehnikas vienību. Viennozīmīgi lielākais pasākums, kādā esam bijuši. Piereģistrējamies, dabonam starta nummuru un pablisināmies uz sporta ratiem, kuri gan ātri notinas uz startu. Šoreiz starta kārtība tiek noteikta pēc ekipāžas nummura, mēs esam 34ie un tā kā ekipāžas startē ik pēc 2 minūtēm, tad mūsu starts ieilgst (un garantē to, ka finišēsim jau pa tumsu). Tā kā ne visi ir iebraukuši starta metodē, Ēdoles centrā pirms Red Bull vārtiem notiek aktīvas rokādes turpu šurpu. Īsinot laiku izdodas pataisnot pirkstus ievirzot vairāku dalībnieku Oziexplorer programmas pareizajās sliedēs – vienam ielādējot kontrolpunktus, citam parādot kā lietot kartes.

Gozām vēl tīros dibenus

Starts, beram grīdā un jau pēc 500m esam izvēlējušies nepareizo ceļu, kurš ir mazākas nozīmes toties īsāks. Labs sākums! Sākotnējais plāns ir doties pa tiešo uz Ziemeļiem, kur punktu blīvums ir vislielākais. Ar domu, ka dubļu aplī dosimies īsi pirms tā slēgšanas, vēl nenojaušot šo stratēģisko kļūdu.

Punkti ņemās samērā viegli, ne reizi pat neiztinam vinču. Bet ir interesanti, jo dubļu netrūkst, pazeminātie ātrumie un aizmugurējais diferenciāļa bloķētājs tiek pie darba. Pievarot pirmo punktu puduri konstatējam, ka doties tālāk uz Ziemeļiem, kur ir daudz punku, nevaram, neriskējot nokavēt dubļu apli, tāpēc metam riņķī un ripinam vērā ņemamu gaisa gabalu uz Užavas stacijas pusi, lai pirms apļa iekarotu vēl dažus tās puses punktus.

Punkts pļavā

Iebraucam kādā pļavā, kur tiek solīts trekns 20ieka punkts. Vispirms gan ilgāku laiku meklējam pareizo piebraukšanas ceļu, acīmredzot daudz ekipāžas šeit nav bijušas, jo pēdu uz pļavu praktiski nav. Pats punkts pie kociņa grāvja malā, visapkārt pārplūdusi pļava ar sausāku vietu tā patālāk. Izvēlamies nirt atmuguriski gar grāvi, jo tajā vismaz ir atrodami daži koki, pret kuriem vinčoties. Otrs ceļš būtu sausāks, bet pļavas mēdz izrādīties īstas lamatas – atliek iebuksēt kādā mīkstākā vietā un sēdēsim, turklāt ilgi, jo nav arī koku vinčošanās vajadzībām. Brīnumainā kārtā izkārpāmies ārā no dziļā ūdens pašgaitā. Uz tiltiem esam uztinuši visu pērno zāli, no kuras aši jāatbrīvojas. Skrienam uz apli.

Ceļš uz apli ved pa bijušā dzelzsceļa pēdām, kuram malās izvietoti trīs lielas vērtības punkti. Viens no tiem atrodas kādas pamestas mājas pagalmā. Lai arī pēc skata nekas īpašs, punktu paņemam un no pagalma izkļūstam tikai cītīgi vinčojoties no koka uz koku.

Aplī esam pāris minūtes pirms tā slēgšanas. Skatītāju daudz, haoss vēl lielāks. Aplī riņķo kvadracikli, enduro, velosipēdisti un pēdējie auto tūristi, brīnums, ka neviens nav sabraukts. Uzklausām padomus, ka esot tikai jāber virsū, lai izbrauktu apli. Optimisma pilni arī beram… līdz pirmajai zaptei. Sēžam. Trase pa šīm stundām ir uzarta tā, ka maz neliekas. Jāvinčojas. Izvelkamies uz cietāka pamata un uzklausām komentārus par to, ka uz mūsu riteņiem ir uztinušās kaut kādas alumīnija drātis. Nošķendējamies kāmēr atvabināmies no nevēlamās armatūras, beram tālāk, bet laiks ir neatgriezeniski iztērēts. Komandas dalībnieki izvēlas skriet iepakaļus – sak, ja nu atkal jāvinčojas. Bet nekā – pārējo trasi izbraucam bez problēmām. Finišā mēģinām vēl izteikt savu sašutumu par svešķermeņiem trasē, kas gan nekādīgi neietekmē mūsu sniegumu – esam priekšpēdējie dubļu apļa ieskaitē.

Sēžam grāvī

Braucot ārā no apļa ielecam pēc pēdējā no trijiem grāvmalas punktiem. Punktu paņemam bez problēmām, bet dototies ārā no krūmiem iekrītam ar purnu grāvī un paliekam stāvot. Pāri ceļam ir purvs bez neviena koka, visi pārējie koki ir aiz muguras un auto bamperis ir atdūries uz palikšanu. Vingrojam ar lāpstu tā un šitā, mēģinām vinčoties pret aizdomīgas izturības krūmiem, bet nekustam no vietas. Pie reizes arī pārāk tālu iztinam vinčas trosi kā rezultātā zaudējam tās sasaisti ar pašu vinču. Bet neesam vakardien dzimuši, tāpēc situāciju salabojam ar savilcēju palīdzību. Pa to laiku vērojam skaistu tehnikas parādi, kas traucas uz un no apļa, bet nestājas uz izvilkšanu. Līdz pieripo Vansovičs ar savu TR3 un piekabina mūs savai hidrauliskajai vinčai. Nu tik būs! Sapriecājamies, ka tūlīt varēsim turpināt cīņu. Bet nekā – sportists mazliet pavelk un konstatē, ka mūsu stāvoklis ir bezcerīgs, iesaka rakties pašiem un pazūd tālēs miglainajās. Tā izklaidējamies gandrīz stundu līdz beidzot atrokam purnu, atrodam pietiekami izturīgus krūmus un izvelkamies paši saviem spēkiem no grāvja. Panākuma aizmigloti aizskrienam nenormālu gaisa gabalu pēc mazvērtīga punkta. Lai nokļūtu pie daudzajiem punktiem jābrauc atpakaļ caur Ēdoli un tad uz Ziemeļiem. Pazaudējam daudz laika.

Pa ceļam uz punktiem apciemojam triālu, kas izveidots kādā smilšu karjerā. Aplis ir gaužām vienkāršs, minūte ar kapeikām un cauri. Priekšroka šeit bija vieglākiem un jaudīgākiem auto, lai arī paši ierindojamies nesliktajā 4. vietā.

Beidzot atkal tiekam līdz punktu vākšanai. Atkal divi punkti pļavās, pret kurām mums vislielākā bijība. Uzmanīgi izvēlamies trajektorijas līdz tiekam līdz 20-ieka punktam, kurš iesprausts lielas dubļu vannas vidū. Mēģinām atmuguriski, spraucoties starp kokiem, forstēt bedri, bet diezko tālu netiekam. Izvinčojamies, bet knapi knapi, jo vienīgie lietojamie koki atrodas ļoti tuvi mīkstajai substancei, kurā saķeri iegūt nav iespējams. Mēģinām vēlreiz un iegūstam to pašu rezultātu. Gribās mest mieru, bet tiek noorganizēts demokrātisks balsojums. Diviem no trijiem komandas biedriem āķis ir lūpā, tāpēc mēģinām trešo reizi, bet šoreiz nevis atmuguriski, bet ar ieskrējienu gāžoties iekšā no pretējās puses. Inerce ir pietiekama un līdz punktam tiekam. Pāris akrobātikas elementu un esam nobildējušies un izvinčojušies. Lai arī laika patēriņš liels, tomēr uzskatām, ka šis ir bijis pasākuma interesantākais punkts.

Sāk niķoties ātrumkārba. Brīžiem liekas, ka tur ir iebērta sauja ar uzgriežņiem un tie tiek aktīvi malti katru reizi, pirms ieliekam ātrumā. Izskatās, ka divus gadus mirstošais gultis būs beidzot nomiris. Kārbas kapitālā pārjaukšana neizbēgama.

Pēc šī punkta ceļš turpinās pa aizdomīgu pļavu, kas maršrutā atzīmēta ar melno krāsu. Nolemjam neriskēt un dodamies pie pārējiem punktiem pa to pašu ceļu, pa kuru atbraucām. Atkal jānobrauc krietns attālums līdz tiekam līdz nākamajiem punktiem. Apmaināmies ar pretējā virzienā braucošiem kolēģiem un iegūstam informāciju, ka priekšā mūs sagaida pārsteigums.

Vienā no cirsmām ir izveidojies 100m baseins ar tajā peldošiem ledus gabaliem. Tā kā iespēja ar ledu sagriezt un pārraut apakšā esošās šlaukas un vadus neuzbudina, izvēlamies trajektoriju pa cirsmu. Paņemam punku un par to pašu ceļu atpakaļ. Tā arī nesaprotam, par kādiem pārsteigumiem esam brīdināti. Dodamies pa taisnu stigu ārā no meža, jo jau sāk satumst un drīz arī finisš. Stigā ik pa brīdim ir izveidojušās atkušņa peļķes, bet ne dziļākas par riteņu rumbām, tāpēc bez problēmām ar švunku ņemam visas pēc kārtas līdz nonākam līdz pēdējai peļķei, kura pēc skata ir tieši tāda pati kā iepriekšējās. Braucam un jūtam, ka ņurkojam arvien dziļāk līdz apstājamies. Zem ūdens izrādās ir dziļas rises, uz kurām nu sēžam ar visiem tiltiem.

Kolēģiem ar zaļo Defender pat izdevās uzfilmēt šo pārsteigumu.

Ar vinčas pēdējiem spēka pārpalikumiem (elektriskās vinčas trūkums) izvelkamies no slazda, ir vēl, bet līdz bāzes vietai vēl tālu. Ievērojot CSN lidojam pa vietējās nozīmes grants ceļiem, kas vietām pārvērsti par vieglajam auto nepārvaramiem šķēršļiem, lai arī pa ceļam redzam dažus drosminiekus, kas domā savādāk. Padsmit minūtes pirms finiša esam pie bāzes un nolemjam aizlaist pēc vēl pāris viegliem punktiem, kas gan kopvērtējumā neko daudz nemaina. Starp visiem sagatavotās klases tūristiem esam kaut kur pa vidu.

Visā visumā pasākums izdevies, sezona atklāta godam. Saskrūvēsim kārbu un brauksim atkal.

Rezumē

Jāpiestrādā pie stratēģijas – ja ir vēlme cīnīties par vietām, tad jāplāno savākt gandrīz visi punkti. Līdz minimumam jāsamazina garo pārbraucienu skaits un nepieļaut vizināšanos pa vienu un to pašu ceļu turpu šurpu. Apsvērt, vai ir vērts braukt uz apli, ja tas atrodas tālu no punktiem, bet, ja braukt, tad vēlams sākumā pirms aplis nav uzarts un līdz ar to tapis krietni sarežģītāks.

Vinčošanās uz aizmuguri – jāuzstāda papildus ruļļi, lai varētu novadīt vinčas trosi uz aizmuguri. Šoreiz tas glābtu mūs dzelzsceļa situācijā, kur visi nopietnie vinčošanās punkti bija aizmugurē.

Vinčas izturība – gandrīz katrā pasākumā uz beigām elektriskā vinča vairs nevelk, tā ir sagurusi, pārkarsusi un strāva necik vairs nav palikusi. Jāpārvieto ģenerators uz sausāku vietu motortelpā. Varbūt jāuzstāda otrs akumulators (kas gan visticamāk prasīs arī citu ģeneratoru). Smagākās vietās jāvinčojas ar trīsīti, lai samazinātu vinčas slodzi. Trīsītis gan vispirms ir jāatrod, jo izskatās, ka ir ierakts kaut kur dziļi dziļi pēc pērnās sezonas.

Pārpublicēts no: http://www.4x4adventure.lv

Leave a Reply