SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Autoekspedīciju ekstrēms un brīvības garša, Ķīna

Autors: Harijs Sils

1 CNY = 0.07600000 LVL

Var doties pieczvaigžņu viesnīcu tūrēs vai pēc piecām galvām labi organizētās trofeju medībās, var visādi… Taču starp neskaitāmām tūrisma alternatīvām, var izvēlēties ceļošanu ar pavisam vienkāršu, bezekstru lielgabarīta auto – skaļu, ne visai hermētiski noslēgtu, un vairāku mēnešu prombūtnē pievārēt vairākus desmitus tūkstošus kilometru. Autoekspedīcijās pa Indoķīnu vai Āfriku – robežu šķērsošanai lielākoties maz sakara ar virspusēju pasu pārbaudi ar „welcome to our country” smaidu uz robežsargu lūpām. Šāda veida ekspedīcija viennozīmīgi ir pavisam kas cits nekā atpūtas brauciens ar kemperi uz Franciju – šeit teju katram kilometru simtam ir savas ekstrēmas piedevas un garšas pastiprinātāji, bet galvenā sastāvdaļa ir brīvība.

Foto: Foto: Foto:

2002. gadā tika uzķīlēti divi „GAZ 66″ – krievu armijas automobiļi, ar kuriem caur Ķīnu un Tibetu tika sasniegta Nepālas robeža un mērots ceļš atpakaļ – ekspedīcijā „Pasaules jumts”. Kopējais ekspedīcijas ilgums – 60 dienas, pieveikti 23 tūkstoši kilometru.
Vēlāk pasaules apceļotājam Valdim Brantam (Valdis Brants veiksmīgi apbraucis apkārt pasaulei arī ar mikroautobusu „Latvija”) radās ideja par ekspedīcijas mašīnām pārbūvēt divas „Mercedes-Benz 1113B” ugunsdzēsēju automašīnas. Iegādāto automašīnu nobraukums pirkšanas brīdī bija ap 30 000 km, kas smagajai automašīnai ir nieks. Tika mērīts, plānots, rasēts un būvēts līdz jaunradītās ekspedīcijas mašīnas tika uzkrāmētas uz kuģa Vācijā un aizsūtītas uz Verakrūzu Meksikā. Tā 2005. gadā aizsākās ekspedīcija „Saules vārti” pa vienpadsmit Latīņamerikas valstīm. Ekspedīcijas ilgums – 100 dienas, pieveikti 19 tūkstoši kilometru.

2007. gads pēc pamatīgas autopārbūves un uzlabošanas iezīmēja ekspedīcijas „Āfrikas josta” – Rīga-Keiptauna aizsākumu, kas norisinājās paralēli Dakāras rallijam ar kopīgo starta punktu Portugālē un finišu tālākajā Āfrikas dienvidu punktā – Dienvidāfrikas Republikā. Ekspedīcija cauri Kongo Demokrātiskajai Republikai iemina taku vietās, kur 30 gadus neviens nebija redzējis baltos cilvēkus. Miruši ceļi, cauri tikko aprimuša pilsoņu kara zemei ar spridzinātiem tiltiem un ceļu posmiem, prasīja zāģus un mačetes, un dienā dažkārt ļāva nobraukt labi ja 3 kilometrus. Tā bija ekspedīcija ar asu piedzīvojuma garšu, kuru iedzīvināja gan aresti, noturot mūs par spiegiem, gan sastapšanās ar nepārtrauktu bada naudas diedelēšanu – ar automātiem pie deguna. Naudu nedevām, rupjmaizi gan! Ekspedīcijas ilgums 105 dienas, pieveikti 26 tūkstoši kilometru, mašīnas Rīgā atgriezās stāvoklī, kas prasīja trīs mēnešus intensīva atkopšanas darba.

Foto: Foto: Foto:

2009. gadā aizsāktās autoekspedīcijas „Rīga-Melburna” maršrutā tika plānots veikt 27 000 kilometru aptuveni 100 dienās. Ekspedīcijā devās tās pašas divas, ceļojuma vajadzībām pārbūvētas, ugunsdzēsēju automašīnas, kuras jau godam izturējušas iepriekšminētos pārbraucienus pa Latīņameriku un Āfriku. Taču ekspedīcija 2009. gada augustā tika bezcerīgi aprauta – Vjetnamas robežsargi atteicās mašīnas ielaist valstī. Viena no automašīnām aizvien stāv neitrālajā zonā un informācija par tās stāvokli pienāk visai pretrunīga.

Foto: Foto: Foto:

Ar otru automašīnu tika šķērsoti Ķīnas dienvidu rajoni un sasniegta Laosas robeža. Sasniedzot Bangkoku, visi ekspedīcijas finansu līdzekļi bija izsmelti un mašīna tika atstāta pie tajiešu autotūristiem Bangkokā. 2010. gada vasarā tika sasniegts šīs ekspedīcijas tālākais punkts – Singapūra. Tā kā tālākajam ceļam uz Melburnu pietrūka finansējuma, ekspedīcijas dalībnieki atgriezās Bangkokā. Šogad martā tika uzsākta autoekspedīcija „Bangkoka-Rīga”, lai mašīnu atgādātu mājup. Šobrīd mašīna atrodas Ulanbatorā. Pie mašīnas ar jaunu komandu paredzēts atgriezties 19. jūnijā. Līdz 9. jūlijam paredzēts cauri Mongolijai un Krievijai sasniegt Latviju.
Par visiem ceļojumiem, izņemot pēdējo, ir uzrakstītas un izdotas grāmatas. Grāmata „Ekspedīcija „Pasaules jumts”” (2002, autori – H.Sils, U.Šnore, P.Tidriķis, A.Baltgalve, V.Brants) tika izdota izdevniecības „Jumava” paspārnē, savukārt ar izdevniecības AGB gādību izdotas bagātīgi ilustrētas ekspedīcijas piedzīvojumu grāmatas „Saules vārti” (2006, autors – H.Sils) un „Āfrikas josta” (2008, autors – H.Sils).
Ceļojumu iespaidi tiek pārvesti mājās uzskatāmā veidā, tostarp, fotoizstādēs un filmās, savukārt vadot piedzīvojumu ekspedīcijas kopā ar Edgaru Zaķi televīzijas skatītāji var ieraudzīt patiesu, pirmatnēju un civilizācijas nesabojātu vidi „Qfilma” veidotajās „1000 jūdžu…” filmās.
Lai gan šobrīd par automašīnu, ar kuru latvieši izbraukājuši visu pasauli un vietas, kurās neviens vēl nav braucis, interesējas Rīgas Motormuzejs, tomēr pats labākais veids, kā šo automašīnu eksponēt – ir braucot…

Foto: Foto: Foto:

Jāatzīst, ka šis ceļošanas veids nav pats lētākais, ceļotāji-mugursomnieki, kam nav jāvelk līdzi 7 tonnas smags dzelzis, noteikti var pārvietoties daudz lētāk. Lielu daļu izmaksu sastāda iebraukšanas atļaujas. Iebraukšanai Ķīnā ar vienu automašīnu izmaksas sasniedz 5200 eiro, ar divām – 5800 eiro, ar trim – pāri 6000 eiro… Otru izmaksu daļu sastāda gida pakalpojums un dokumentu saskaņošana. Piemēram, ceļojot ar savu auto Ķīnā, vispirms ir jāiziet Ķīnas auto tehniskā apskate, arī mašīnu numuri jānomaina uz Ķīnas numuriem un jākārto vietējie autovadītāja kursi, lai turpmāk maciņā -līdzās Latvijā izsniegtajai, stāvētu arī autovadītāja apliecība hieroglifu rakstā. Sagatavošanās process iebraukšanai Ķīnā prasa vismaz divus mēnešus. Tiem, kas šo procesu uzsāk pirmo reizi, tas varētu šķist kas neiespējams. Ķīnā pastāv strikti noteikumi.

Savukārt Vjetnamas robežu šķērsošana ekspedīcijā „Rīga-Melburna” izrādījās neiespējama. Pēc triju dienu robežsargu solījumiem par iespēju jau nākamajā dienā iebraukt Vjetnamā, tika saņemts to iestāžu saraksts, kuru atļaujas ir nepieciešamas. Uz Latvijas Ārlietu ministrijas aizsūtītajām notām, atbilde netika saņemta. Vēlāk esot Hanojā un apciemojot šīs iestādes, tikām sūtīti no vienas institūcijas uz otru – loks noslēdzās un pēc 15 dienām mēs šo valsti pametām. Kā izrādījās, likums par citu valstu automašīnu iebraukšanu Vjetnamas teritorijā nemaz nav pieņemts. Tā kā pagriezties atpakaļ un doties uz Ķīnu arī vairs nebija iespējams, mūs sagaidīja totāla iestrēgšana. Vjetnama šobrīd autotūristam ir visnepiemērotākā zemē pasaulē, tāda ir arī Mjanma.

 

Foto: Foto: Foto:

Kā redzams, vienīgais kritērijs, lai pievienotos ekspedīcijas komandai nav nauda, bet arī pacietība. Tādi, kas domā, ka autoekspedīcija ir ceļojums pa leiputriju, baudot putnu pienu, ko pienes smaidošas meitenes, tāpat gan atkrīt paši no sevis. Tie, kas iztur, atkal atgriežas un pievienojas ekspedīcijai.
Katrs dalībnieks ir pilntiesīgs ekspedīcijas komandas loceklis, un katrs piedalās maršruta plānošanā ar ieteikumiem. Daļā apceļošanai izvēlēto valstu, maršruts tiek strikti saskaņots ar valsts institūcijām, un gids kontrolē precīzu tā izpildi. Protams, var mainīties kādas nianses – pabraucot nostāk no ceļa, lai apskatītu kādu objektu. Ierasti braukšanai tiek izvēlētas autostrādes – ja pa ceļam nekas interesants nav apskatāms, ja ir – maršrutā tiek iekļauti arī mazi ceļi, pat bezceļi. Automašīna krakšķ, brakšķ, bet uz priekšu iet.
Braukšanai un vietu apskatei tiek atvēlēts viss dienas gaišais laiks, ceļoties agri un izbraucot līdz ar sauli. Pusdienas netiek ēstas, vien ieturētas nelielas uzkodas, toties vakariņu laiks ir nopietns. Lai gan automašīnas ir aprīkotas tā, lai tajās varētu arī nakšņot, pēdējos braucienos mašīnā netika nakšņots. Piemēram, Indoķīnā viesnīcu izmaksas sasniedz maksimums 15 dolāru pa nakti, tie, veiklākie atrod arī pa 3 dolāriem, turklāt viesnīcas sastopamas samērā bieži. Problēmu sagādā vienīgi viesnīcu ierobežojumi – Ķīnā var nakšņot tikai noteiktās tūristiem paredzētās viesnīcās. Kājāmgājēji-tūristi varbūt var iespraukties nekvalificētajās viesnīcas, taču ekspedīcijas auto noslēpt būtu pagrūti.
Ekspedīcijas automašīna vienmēr piesaista lielu uzmanību – visos pasaules nostūros. Visticamāk tās šobrīd atrodamas miljonos bilžu visā pasaulē – Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā, Krievijā… Tās fotografē no braucošiem auto un ciematos riņķī saskrien cilvēki un kāri uzņem bildes ar telefoniem. Interese ir liela un jautājumu gūzmu neizmērojama.
Visas ekspedīciju pieredzes laikā ir nācies sastapties tikai ar vienu vienīgu „saķeršanos” – šoreiz pat krimināla rakstura. Ekspedīcijas „Rīga-Melburna” sestajā dienā, Kazahstānas ciematā Tikris, ekspedīcijas komandu pārsteidza nažiem bruņoti laupītāji. Komandai nācās šķirties no foto un video tehnikas un naudas, bet iedzīvoties savainojumos. Šeit vēl joprojām jāsaka liels paldies Latvijas konsulei Aldai Hoolai un Latvijas vēstniecībai Astanā, kas sniedza ne tikai formālu, bet arī reālu palīdzību. Izmeklēšanas laikā saņēmām aktīvu atbalstu. Laupītāji tika noķerti pāris dienu laikā, savu tehniku atguvām – ar „žuļiku” bildētiem foto piemiņai.
Savukārt runājot par tehniskajām problēmām, tās grozās līdzi gandrīz vienmēr, kā nekā ekspedīcijas mašīnām ir vairāk kā 30 gadu. Mašīnu galvenā priekšrocība ir tā, ka tās ir ļoti vienkāršas. Šāda veida braucieniem, tas ir lielākais pluss, ja mašīna ir vienkārša – bez elektronikas.

Foto: Foto: Foto:

Gadījumā, ja braucot cauri tādai valstij kā Laosa vai Kongo, rodas elektronikas problēmas, tad esi ticis pie vairākām tonnām smaga, nekustīga lūžņa. Savulaik Nissan tirgotāji Āfrikas braucienā līdzi deva Nissan džipu, gatavojoties celties pāri no Spānijas uz Āfriku, tā turbīna salūza… Ja tas būtu noticis Āfrikā – auto vienkārši būtu tur jāatstāj.
Cilvēkam, kurš nolemj ņemt dalību šāda veida ekspedīcijā, ir nepieciešama zināma noturība, ir jābūt gatavam vairāk kā simt dienu prombūtnei, ir jābūt gatavam atrasties nepārtrauktā kustībā un uzsūkt pamatīgu iespaidu koncentrātu ik dienas, jo autoekspedīcijā piedzīvojumu garants ir katru dienu. Un neizsakāma gandarījuma sajūta ir ikreiz, kad pārvarēta kāda šķietami neiespējama vai sarežģīta situācija jeb problēma. It sevišķi, ja tam ir izdevies saliedēt ekspedīcijas dalībniekus.

Foto: Foto: Foto:

Piemēram, kā tad, kad Mongolijā, dienu pirms izlidošanas uz mājām, kalnos iekļuvām sniega vētrā, bet mašīna atteicās darboties. Lai tā atkal sāktu rūkt, nācās trīs stundas pārbūvēt degvielas padeves sistēmu. Tā bija pārsalšana teju līdz hipotermijai. Kad mašīnu atkal izdevās palaist un sapratām, ka viss būs kārtībā – tas bija viens no šīs ekspedīcijas laimīgākajiem brīžiem, lai gan pirksti no salšanas sāpēja vēl nedēļu…

Harija Sila ekspedīciju piezīmes variet lasīt arī mājas lapā www.interexpedition.lv

Pārpublicēts no http://www.anothertravelguide.lv

Starp citu šajā portālā ir daudz interesantu rakstu par nestandarta ceļojumiem.

 


Leave a Reply