SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Par “Zosu Kāsis 2011” stāsta 4x4adventure.lv

Lai arī pēc iepriekšējā pasākuma visas prognozes liecināja par labu mūsu Patrol gatavībai startam, Nissan rezerves daļu fejai bija cits viedoklis un tāpēc šoreiz uz kārtējo 4×4 kluba pasākumu – Zosu Kāsis 2011 – devāmies ar to pašu Pajero, ar kuru forsējām Trapenes mežus, Lai arī Trapēnē šim auto tika novērptas granātas, piesmelta sadales kārba, izdauzīti krustiņi un aprauti stabilizatori, tomēr tas sestdienas rītā bija uz stīpas kārtējam izbraucienam pie dabas. Komandā Arvīds, Miks un Pēteris.

Sapakoti startam

Pasākums norisinājās pie Nītaures, 4×4 kluba pirmais pasākums šajā vietā, tāpēc braucām nezinādami, kas mūs sagaida. Sapulce ieviesa skaidrību, ka ir divas OZ zonas, viena izcirtumā, otra pļavā/krūmveidīgā apvidū. Aplis izcirtumā. Abās zonās punktu biezums mērāms metros un pārbrauciens starp zonām 20-30 minūšu ilgs. Nekāda medusmaize tātad.

Mūsu plānus braukt vispirms uz it kā vieglāko zonu izjauc apļa laika izloze, kas mums liek par pirmo izvēlēties grūtāko zonu – izcirtumu. Izlozētais laiks iekrīt tā, ka mums ir ~1h orientēšanās, pēc tam jālien ārā, lai izbrauktu apli, un tad jāturpina orientēšanās tajā pašā zonā. Neko sliktu nenojaušot dodamies pakaļ pirmajiem punktiem.

OZ “Izcirtums”

Augšpalēkdamies

Šajā zonā punkti izvietoti vietā, kur vēl nesen ir slējies mežs – no vienas vietas celmi tiltu augstumā un ceļi, kas veidoti to pārpalikušajiem dažāda kalibra zariem. Saudzīgi izbraukt nav iespējams, lai arī pa priekšu slāj kājinieku brigāde norādot uz mazākā ļaunuma trajektorijām. Uz celmiem tik un tā sanāk uzkārties, kas nozīmē vingrinājumus ar hi-jack un vinču. Tā jājoties jau pirmajā stundā izvārām visu tosolu. Šeit arī Miks apgaismo par metodi braukt ar maksimālajā režīmā ieslēgtu pečku, tādejādi atvieglojot motora dzesi. Lai vai kā lieti noder gumijas zābaks, ar kura palīdzību dzidrais purva ūdens tiek transportēts uz radiatoru un sacensības var turpināties.

Hi, Jack!

Kad esam tikuši ārā no pirmā ārprāta cēliena, mums vēl ir 20 minūtes līdz aplim, bet še tev – auto noslāpst vēl neticis līdz ceļam un ne pa kam negrib vairs sadarboties. Apošņājot perimetru tiek konstatēts, ka ir norauta degvielas šļauka, kuru izdodas pievienot atpakaļ, bet ar to vien ir par maz, jo sūknī ir ierauts gaiss. Ilgi un dikti pumpējot filtru, vēlamais rezultāts netiek panākts. Miks gan izdara vienu labu darbu – atbrīvo no gaisa posmu starp filtru un degvielas tvertni, kā atlīdzību saņemot malku tīras dīzeļdegvielas. Ar visu filtra noņemšanu, pieliešanu un vēl kārtīgu pumpēšanu ir par maz un nākas šķirties no viena palīdzības žetona par ievilkšanu. Lai arī savu apļa laiku esam nokavējuši, organizatori pieļauj atkāpi un palaiž mūs bez vārda runas. Aplis ir izveidots tajā pašā cirsmā. Ja OZ zonā varēja lēni un prātīgi bubināt pa zariem, tad šeit klāt nācis ātrums – nevajadzīga komponente šādā apvidū. Kaut kā spļaudoties, slēdzot iekšā/ārā bloķus un ar trijām vinčošanās reizēm apli pievarējām. Laiks, protams, nav labs, bet pēdējie arī neesam.

Pa celmiem vien

Pēc apļa nekas cits neatliek kā doties atpakaļ cirsmā, ko, lai arī negribīgi, tomēr darām. Tas pats stāsts turpinās līdz kādā no punktiem intereses pēc pametam skatu zem auto un konstatējām, ka viens amortizators ir atskrūvējies, nokritis un saliekts pret celmiem. Arī lāgu stirprinājumu skrūves bez piecām minūtēm atskrūvējušās, lai arī pēc to uzbūves tam tā nevajadzētu notikt. Aizlienējam uzkriežņu atslēgu no ceļojošā autoservisa tb. Pušiņa ekipāžas un dodamies ārā no trako mājas. Ciņā ar izeju zaudē aizmugurējā bloķētāja gaisa šļauka, kas savukārt nozīmē, ka neslēdzas arī priekšējais bloķis, jo redz tas esot kaut kāds ARB izgudrota “drošības funkcija” – kompresors pumpē, bet viss gaiss tiek meža zvēriem. Lauku apstākļos pievienot atpakaļ notrūkušo šļauku neizdodas, tāpēc tiek atrasts otrs labākais risinājums – nobloķēt norauto šļauku, tādejādi atjaunojot vismaz priekšējā bloķa darbību.

Lai arī līdz finišam ir palicis salīdzinoši nedaudz, lidojam uz otru OZ, kas atrodas krietni daudz kilometru attālumā. Bez viena amortizatora nekādā dižā lidošana gan nesanāk, jo auto aizmugure izmanto jebkuru iespēju aizpeldēt savās darīšanās.

OZ “Ozoli”

Amo tutū

Otrā orientēšanās zona ir jau krietni vieglāka – sākumā sausa pļava, pēc tam kāds slapjumiņš, daudz daudz gāžamu krūmu un vēl senākas cirsmas elementu. Sponsoru punkti, par kuriem pienākas vislielākais punktu skaits un kuri parasti tiek izvietoti sarežģītās vietās, šoreiz tikuši izviedoti nepieklājīgi vieglas aizsniedzamības vietās, tāpēc ņemam visus pēc kārtas. Tik daudz, ka aptrūkstās pat vieta uz kontrolkartes to pierakstīšanai.

Te arī beidzas mūsu navigācijai elektrība, bet bez tās ļoti labi var arī iztikt, jo punktu attālumi ir tādi paši kā izcirtumā. Pasažieri dabon vairāk staigāt ar kājām nekā braucot. Tā kā esam nočakarējušies cirsmā ar remontiem, tad laiks visu punktu paņemšanai neatliek un pusstundu pirms finiša tiek izlemts mest mieru, jo līdz bāzei vēl ir krietns braucamais. Tik viegli gan miera mešana nedodas, jo ar pirmo piegājienu neizdodas atrast izeju no OZ. Sajūk debespuses, no papīra kartes jēga maza un tā mēs parotējam līdz kolēģi ar dzelteno Jeep izved mūs pa pareizajām sliedēm. Finišā esam līdz ar nagiem, bet soda punktus neizpelnāmies. Pēc 3 kompotiem, pāris soļankām un cīņas ar odiem uzzinām, ka esam sestie, vinču izlozē nelaimējam un visi brīvi – uz Rīgu mazgāties un remontēties.

Rezumē

1) Izcirtumi tiek iekļauti melnajā sarakstā – auto laužamais posms, bet kaifa nekāda;
2) Pārāk blīvs punktu izvietojums – tūristi uz šādiem pasākumiem tomēr brauc vairāk pabaudīt maksimāli dažādu apvidu lielākā teritorijā un vēlams, ka orientēšanās procesā ir iesaistīta arī braukšana pa kaut ko, kas vismaz attāli līdzinās ceļam, nevis tikai rāpošana starp celmiem;
3) Lielie pārbaucieni starp OZ zonām mūsuprāt arī ir lieki – pa grants ceļiem izvizināties mēs varam arī tāpatās.

Vienbalsīgi nolemts, ka šāds sacensību formāts nav mūsu stihija. Bet arī šāda pieredze ir pieredze. Nākamreiz būtu forši, ja organizatori painformētu dalībniekus par to, kas sagaida, jo savādāk sanāk tāds kā kaķis mais

http://www.4x4adventure.lv/2011/zosu-kasis/

8 comments to Par “Zosu Kāsis 2011” stāsta 4x4adventure.lv

  • Diemzeel ne vienmeer viss notiek kaa plaanots un lai pasaakums nenojuktu tika pienemts leemums izmantot cirsmu kas shoreiz izraadiijaas lielakais klupshanas akmenis ;-(

  • Uasya

    Cirsmā bija forši, īpaši 4-tie un 5-tie kontrolpunkti. CitGuide kontrolpunkts bija labākais! 🙂

  • Uasya

    Kad un kur būs bildes?

  • Ir uz ftp un driiz buus labako izlase arii lapaa!

  • Cik patīkami, ka kāds kaut ko sakarīgu uzraksta!!!

  • Pušiņš

    Uzskatu ka pasākums bija izdevies. Pie šādas dalības maksas un ierobežotām iespējām orentēšanās zonām un aplim nebija ne vainas. Izcirtumam ar bija feins, tas tik pieredzes krājumam nāk pa labu, jo katrai vietai ir savas īapatnības, purvam savas, malainam vai uzbridusij melnzemei savas. Coyotu kompānijai patika un ir apmierināta ar sakarīgi pavadītām brīvdienām. Paldies.

  • Uasya

    Kur uz ftp meklet?

  • foto/2011/zosu kasis 2011 …

Leave a Reply