SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Tie bija pavisam citi Karpati

Autors: Modris Bērziņš

Laika ziņas jau nedēļu nemainījās- Karpatos līst. Vairāku dienu lietus kalnos dramatiski pacēlis upēs līmeni un trofi sarežģītības pakāpi nokļūšanai uz un no korēm. Kā saka vietējie, ja sāk līt, augšā neiet pat traktorenes, bet lejā tu nebrauc, jo slīdi. Labi, ka laikus izstrādātais rezerves maršruts ļāva būt elastīgiem izvēloties ceļus atkarībā no laika kaprīzēm.
Visu Poliju lija, lauki bija zem ūdens. Perspektīvas izskatījās bēdīgi.
Robežu šķērsojām neparasti ātri. Muitnieks gan gribēja manu tālskati, taču turējos stingri pretī un nosargāju. Vairs nav jāpilda nekādas lapeles, atliek parādīt auto un savus dokumentus, mašīnas saturu, cik nu var. Liekas, ka pozitīvas vēsmas pūš sakarā ar 2012. gada PČ futbolā, kurš notiks arī Ukrainā.
Valstī iebraucām jau tumsā, sadauzītais ceļš, lietus, streipuļojošie, neredzamie gājēji bija īsts šoks dažiem mūsu EU pilsoņiem. Toties ar patīkamām pārmaiņām iepriecināja motelis- cenas par labu divvietīgu istabu ar tualeti, dušu, TV ar 20 programmām 150 grivnas jeb13 eur. Arī virtuve ļoti uzlabojusies salīdzinot ar 2010 gadu, Oboloņ alus svaigs un garastāvoklis labs.
Nākošajā dienā turpināja līt pamatīgi, kalni bija no dienas plāna jāizslēdz. Nācās ceļot pa priekškalnēm rezerves maršruta ietvaros. Ceļi bija applūduši, vietām izskaloti, braslos ūdens padziļš un tik straujš, ka gāza no kājām. Applūdušos ceļa posmus vietām slēdza. Lielā Strija nesa kokus un akmeņus mežonīgā ātrumā. Apmeklējām Tustaņu, dažus ūdenskritumus, mežcirtēju un skautu apmetni. Labi, ka palīdzēja iepriekšējā gada pieredze. Atlika cerēt, ka piepildīsies meteo prognoze un lietum drīz jābeidzas.
Cik tad var tie mākoņi plīst?
No rīta spīdēja saulīte, prognoze mums par lielu atvieglojumu apstiprinājās. Labrīt, Karpati!

Labrīt, saulainie Karpati! Vairs nelija. Upes turpināja skriet, šur tur ceļi vēl bija zem ūdens, taču līmenis kritās acīmredzami. Saule un vējiņš darīja savu un zeme strauji apžuva. Vēl daži brasli un off treki nebija braucami, nācās veikt apkārtceļus pa piķi, kur arī vēl bija manāmas plūdu sekas.
Uz korēm doties vēl nevarēja, jo kāpumi tomēr pārāk slideni, tāpēc šo dienu veltījām ekskursijām uz Dovbuša klintīm, kalnu alu baznīcu un skaistajam Maņavas ūdenskritumam. Negaiss bija aizbaidījis parasti šīs vietas apmeklējošos tūristus, tāpēc bija patīkami apskatīt un izložņāt interesējošos objektus šaurā lokā. Diemžēl Dovbuša klintīs atkal jaunas piemiņas zīmes bojā gājušajiem kāpējiem. Klintīs izkaltais dievnams ar kāpšanu pa stāvu nogāzi bija jauns objekts manā maršrutā, diemžēl šogad bija piekļūstams tikai pa asfaltu, varbūt nākošgad, ja būs sausāks, varēs izbraukt pa taisno off treku.
Pie Maņavas meklējot īsāko ceļu nedaudz pamaldījāmies un pa īstu mālu offroadu iekūlāmies privātās pļavās. Izkļūšana atpakaļ pa slideno kāpumu nelikās reāla, pļavas postīt negribējās, meklējām izeju. Pa kalnu lejā teciņiem jau tuvojās īpašnieku pāris – vecītis ar večiņu, kuri bija dziļā neizpratnē, kāpēc mēs mocījāmies un nebraucām pa ceļu, bet pa viņu pļaviņām, kur pat traktoriņš lāgā negribot kustēt. Saimnieku pirmā frāze, kad uzzināja, ka nevaram atrast ceļu, bija: “nabadziņi, viņi taču apmaldījušies”, un viens caur otru sāka stāstīt, kā labāk izkļūt ārā.
Līdz ar krēslu jau bijām plānotajā naktsvietā pie skaistā ūdenskrituma. Tur nelieli remontiņi, vakariņas un jauka pasēdēšana pie ugunskura.

Atkal jauks, saulains rīts. Tas priecēja, jo šodien beidzot bija iespēja doties augšā uz Svidovec grēdu. Bet līdz tikšanai tajā vēl bija jānobrauc labs gabals pa piķi, lai nokļūtu Aizkarpatos jāšķērso viena no četrām asfaltētajām pārejām, pa ceļam jāapmeklē Maņavas klosteris un ūdenskritums Žeņeckij Guk.
Pirms aizbraukšanas uzkāpām aplūkot Maņavskiju no augšas, skats, kā vienmēr, brīnišķīgs. Satikām vairākus mežcirtējus. Darbs te grūts un koku izvešana līdz ceļam iespējama tikai ar zirdziņiem. Tēvi zāģēja nogāzēs, dēli vadīja zirgus, kuri vilka ārā pa vienam stumbram līdz vietai, kur iespējama tehnikas piekļūšana.
Tūristi kājāmgājēji te žāvējās pēc lietiem. Satikām pāri gados no Doņeckas, kuriem garais kalnu maršruts bija saasinājis veselības problēmas tā, ka paši līdz civilizācijai vairs aizkļūt nevarēja. Saspiedāmies savās mašīnās un tos dažus desmitus km aizvedām līdz ciemam, kur viņi ceļu varēja turpināt ar sabiedrisko transportu.
Apmeklējām populāru kulta vietu – klosteri Maņavskij. Viss atjaunots, lūgšanu telpas laistījās zeltā, galvenā baķuškas auto aiz baznīciņas… Tie, kas tic, varēja nopirkt visādas svētītas lietiņas veselības uzlabošanai.
Iegriezāmies tūristu iemīļotā ūdenskrituma Žeņeckij Guk. Pa ceļam aplūkojām UK prezidenta vasaras atpūtas mītnes vietu. No šejienes septembrī uz Gorgan trofi lidoja prezidenta dēla un oligarhu helikopteri.
Pēcpusdienā sākām stāvo kāpumu grēdā. Pats par sevi ceļš nav grūts vai bīstams, to likdienā lieto celtnieki, kuri būvē kalnu slēpošanas bāzes. Reāli stāvs kāpums sākās no 1000 m.v.j.l., bet problēmas nesagādāja, jo saule un vējš to jau bija apžāvējuši.
Tikuši korē varējām priecāties par vakara saulītes apspīdētajām brīnišķīgajām panorāmām. Pabraukuši pa iespaidīgām peļķēm un slīpumiem, sasniedzām plānoto naktsvietu pie jaukā kalnu ezeriņa. Papļāpājuši ar aitu ganiem un profesionālajiem melleņu lasītājiem, stiprinājām Baltijas tautu draudzību un atzīmējām Maita pirmo dienu kalnos ar kārtīgu pašu vārītu ukraiņu boršču un gorilku. Tad blakus esošo virsotni ieskāva auksts mākonis, uznāca tumsa un arī miega mākonis, patīkamu emociju piesātinātā diena bija galā.

Labrīt, Svidovec! Saule, reti mākonīši, ideāls laiks ceļojumam pa šo grēdu. Pašas kores augstums vidēji ir ap 1500 m.v.j.l. Mežs beidzās ap 1000 metru augstumu, tāpēc nekas netraucē vērot ainavu plašumus.
Lai no jaukās nakts vietas pie skaistā ezeriņa tiktu korē un virsotnēs nācās pārvarēt diezgan garu, stāvu kāpumu, kurš sagādāja nopietnu pārbaudījumu Maitam. Viņa Disītim to izdevās pievārēt tikai ar trešo reizi. Toties varējām palūkoties uz skaisto naktsvietas ezeriņu no virsotnes. Ainava pēc ainavas, aizraujošs draivs, mazliet viegls trofi. Kolosāla atpūta. Te nu noderēja tālskatis kuru nosargāju no mantkārīgā muitnieka. Aprakstīt brauciena iespaidus pa šo gleznaino kori praktiski nav iespējams, tas ir jāredz un jāizbauda.
Pa ceļam kontaktējām ar vietējiem trofistiem, ATVistiem, ganiem. Iegriezamies hatā pie vecā Mikolas, aparāts burbuļoja, bet pats laikam bija nojājis ielejā pēc cukura. Nobrauciens pa rietumu nogāzi dēļ izskalojumiem izvērtās interesants un pamācošs. Tas prasīja nelielu remontiņu ciema darbnīcā. Tā laikā tikāmies ar vietējo autoritāti, labā nozīmē, kurš pastāstīja interesantas vēsturiskus faktus par šo apvidu padomju un WW2 laikos, kas vīriem bija ļoti interesanti. Sevišķu uzmanību izpelnījās stāsti par trofi lietām un neveiksmīga maģāra piedzīvojumiem uz kores ar sekojošo JEEP evakuāciju lejā Ural kravas kastē, kaut kur kaut kas līdzīgs jau dzirdēts…
Šeit arī uzzinājām, ka jāmaina maršruts, jo pāreja, kura bija ieplānota, pirms mēneša plūdos aizgruvusi ar klinšu bluķiem tā, ka pat 3 tiltu urāli vairs netiek cauri. Nakšņojām netālu no lielas mežizstrādes vietas, bija ļoti interesanti pavērot vakarā darbadienas beigu specifiku.

Labrīt, Komsomoļsk! Tieši tā saucās ciems pie naktsvietas. Lai arī laiks brīnišķīgs, ziņas neiepriecinošas, jānomaina gultņi. To varētu izdarīt Užgorodā. Sazvanījos ar TLC specu, detaļas bija uz vietas. Prātīgi braucām uz Aizkarpatu galvaspilsētu. IGO izveda tieši pie iestādes ar dīvainu nosaukumu: Močalkin jazz, tur ļoti profesionāli tika novērtēta situācija un pieņemts lēmums remontēties nākošajā dienā. Apmeklējām Ļaunās jaunavas pils drupas, tur pat netālu, skaistā vietā pie upes arī pārnakšņojām.
No rīta atdevuši mašīnu remontā devāmies uz vēsturisko centru ekskursijā, kuras laikā apskatījām tirgu un pili ar muzejiem. Lai ātrāk aizmirstu inkvizīcijas pagrabos redzētās drūmās cilvēku mocīšanas ainas, pēc krievu offeru ieteikuma apmeklējām jautrāku iestādi: tautas garā ieturētu alko tūrisma centru, NATO pivbazu ar nosaukumu: Deca u notarja. Teicama, Aizkarpatu un maģāru stilā ieturēta virtuve, saprātīgas cenas, labs alus, humora pilns interjers, ļoti jauka vieta.
Pēcpusdienā par patīkamu cenu saņēmu auto pilnīgā kārtība. Atkal kontaktējoties ar Užgorodas trofistiem saņēmu interesantu un derīgu info par vietējiem apstākļiem un trofi pasākumiem, izmantojamās tehnikas specifiku, intereses vietām, kuras būtu vērts apmeklēt. Interesanti, ka manu auto bija gatavi pirkt tūlīt un piedāvāja ļoti labu cenu. Ja no rīta vēl bija doma, ka jāsāk mājupceļš, tad vakarā pieņēmām lēmumu nākošo dienu veltīt braucienam uz Stij kalnu.
Nākošā diena pagāja pārbraucienā uz Volovecas reģionu, nopietnā trofi braucienā ar vairākām dramatiskām situācijām augšā uz bijušo raķešu bāzi un vēl sarežģītāku un bīstamāku nobraucienu pa Rietumu nogāzi lejā. Tad light offroad pa 7 braslu ceļu uz labo viesnīcu, garšīgas vakariņas ar Oboloņ alu un vairāku veidu drņņikiem restorānā un pēdējā nakts UK.
Pēdējā diena UK pagāja bez offroada, toties iegriezamies Ļvovā, kur atkal pēc krievu draugu ieteikuma, apmeklējām pēckara Ukraiņu nacionālo partizāņu mītnes vietā izvietoto restorānu. Interesanti, ka, kaut arī tas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, bija diezgan grūti sameklējams, jo nebija nekādas vizuālas reklāmas vai norādes un lai tur iekļūtu bija jāzin un jānosauc parole! Šeit galvenais bija Banderstadt stilā veidots interjers un atmosfēra, ko nodrošināja šaujamieročiem bruņoti šveicari un zāles pārziņi autentiskos formas tērpos. Tāpat bija iespējams iegādāties ar Rietumukrainas mežabrāļu simboliku rotātus suvenīrus.
Vēl atlika laiks šopingam, pēdējās grivnas pilnai bākai ar lēto degvielu, tad 40 minūtēs abas robežas un ceļš caur PL, LT uz Rīgu.

Pārpublicēts no: www.offroadtt.com

Leave a Reply