SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Ekspedīcija Spoku Trepes 2012 – atskaite

Kad atbraucot no kartupeļu talkas, saņēmu piedāvājumu nākamajā nedēļā piedalīties ekspedīcijā pa dzelzsceļa posmu Skulte – Igaunijas robeža, likās ka nekas interesants tas nebūs. Jāatzīst, nedaudz kļūdījos.

Tā nu sestdien, 15.09. ekspotīcija Spoku trepes 2012 bija gatava startam. Sastāvs: 3 auto (Isuzu Trooper, Nissan Patrol GR, Mitsubishi Pajero II), 7 cilvēki un Fukušimas radio streams.  Startējam no Berģu Depo stāvvietas. Plāns: aizbraukt līdz Skultes stacijai un tad pa dzelzsceļa stigu vai tai paralēlajiem ceļiem tik tālu, cik varēs.  Par stigu stāvokli bija tikai aptuvena nojausma.

Uzbraucot uz stigas nedaudz aiz Skultes stacijas, pirmais iespaids bija, ka šoreiz būs vizināšanās pa lielceļiem – stiga izbraukāta kā normāls grants ceļš. Tiesa, šis prieks nebija īpaši ilgs, jo pēc dažiem kilometriem (aiz Inte stacijas) stigu vairs neviens neizmantoja un gulšņus arī nebija izracis. Atklājām ka pārvietoties pa šādu „ ceļu”  ir seriously uncool (c) TopGear. Ātrums samazinās līdz nepiedienīgam un kratīšanās ļauj ritmiski lamāties. Izrāpojot uz pārbrauktuves, izlemjam ka kādu brīdi gulšņu pietiks un braucam apkārt pa ceļu. Tā kā nesen lijis, tad peļķu daudz – dabonam kārtīgi noliet auto ar ūdens un dubļu maisījumu. Smaids līdz ausīm. Pie viena konstatējam ka Nabē ir tīri interesanta apbūve.

Tā kā tūlīt jau būsim Limbažos, izlemjam ka tur varētu iebraukt pa dzelzsceļu. Mašīnista apliecības gan aizmirstas mājās, bet gan jau kaut kā… Diemžēl 150m pirms stacijas ir gājēju celiņš bez pārbrauktuves, tā ka nākas tomēr nogriezties uz ielas. Šo sarūgtinājumu kompensējam ar fotosesiju uz Limbažu stacijas perona. Protams, uzbraucot tur ar auto. Pēc tam uzpildam auto, uzpildamies paši un braucam tālāk. Tā kā sen nav braukts pa stigu, uzreiz aiz Limbažiem uzgriežamies uz dzelzceļa. Iespējams ka tā tomēr ir kļūda, jo gulšņi nav novākt, viss ir aizaudzis un kustamies ļoti lēni. Pēc 3km griežamies nost, pabrauksim pa asfaltu.

Pēc neilga brīža vēl pabraucam drusku pa stigu, bet tā kā tālākais posms draud ar stigu, bez nogriešanās iepējām apmēram 5 km garumā (apkārt Katvaru ezeram), tad atkal braucam pa ceļu. Pie Neiķenes stacijas atkal izmēģinam laimi uz dzelzceļa. Šķiet ka posms līdz tuvākajam asfaltētajam ceļam bija pats smagākais, jo stiga pēdējos 300m palika pavisam nebraucama, tādēļ nācās ņemt talkā motorzāģi. Tiesa, Mitsubishi Pajero II arī ir samērā labs krūmgriezis, bet līdz zināmai robežai. Pēc šīm atrakcijām pabraucam gabalu pa šoseju, kādu kilometru pa stigu bez gulšņiem un attopamies pie Brenkūžu ezera.  Tā kā dzelzsceļš atkal nebraucams, pa ceļiem līkumojam gandrīz īdz Puikules stacijai. Pēdējo kilometru tomēr pa mazbānīša stigu, ko vietējie šķiet intensīvi izmanto kā gājēju taku. Šajā posmā atrodam arī Pasaku mežu ar milzīgiem latvāņiem. Puikules stacijā beidzot pusdienu pauze un nedaudz nervu pabojāšana – Pajero nestartējas vairāk. Klapēšana pa starteri nepalīdz, nākas ievilkt. Tālāk jābrauc uzmanīgi.

Pa asfaltu līdz Alojai un tur – kā jūs domājat? Nē, nevis ceļu policija, bet atkal gulšņi. Mēģinājums nobraukt no stigas atduras pret zīmi ar privātīpašumu. Nu neko, braucam tālāk. Pēc brīža gulšņi pazūd, varam vilkt! Apstājamies uz tiltiņa pār Īģes upi, bildējamies, izliekam vienu kastīti (Iģes tilts) un braucam tālāk. Pa kreisi parādās meža tehnikas rises, bet apdomājot auto iespējas, izlemjam ka līdz rītam tajās sēdēt tomēr negribam. Meklēs citas izklaides. Izbraucot uz  ceļa tā primārajā nozīmē, nolemjam, ka laikam dzelzceļa šodienai pietiks, pameklēs piedzīvojumus ar dubļiem un vispār jau ir pēcpusdiena.

Pirmais mēģinājums atduras pret laukakmeņiem pilnu ceļu, kas tiek atzīts par nebraucamu. Toties redzam divas varavīksnes. Neko, pēc 5 km tomēr atrodam kur iebraukt mežā (un arī paremontēt auto). Sāk smaržot pēc dubļiem un purva. Plāns ir nogriezt stūri vienam meža kvartālam un izbraukt ārā uz ceļa. Taču kad līdz grantenei palicis apmēram kilometrs, meža ceļš ir tik ļoti aizkritis, ka zāģēt ceļu nav jēgas. Mēģinam izbraukt taisnāk, pa stigu. Jau redzam gaismu tuneļa galā (lasi – gruntene pēc 300m), kad Patrol tiek uzsēdināts uz baļķa un nevelkas nost. Nākas sākt pazudušās elektrības meklējumus. Kamēr tiek dzenāti pazudušie elektroni, daži dodas izlūkos un atpakaļ atnākuši paziņo, ka tālāk ir Pi$#3C! Purvainas rises līdz jostasvietai un līdzīgas izklaides. Nu neko, jāgriežas atpakaļ, lai kā negribētos. Tikmēr kaut kādi elektroni arī rokā, apgriežam auto un lienam ārā. Ar mainīgiem panākumiem, bet pa nepilnu stundu esam uz ceļa. Kā reizi tajā brīdī kad ārā ir pavisam tumšs. Tiek nolemts, ka šodien laikam pietiks bezceļa, braucam mājās. Tiekam līdz Limbažiem, tur atkal uzpilde gan auto, gan pašiem (paldies Statoil darbiniecēm, kas mūs, purva velnus, nedzina ārā). Vēl īsi pārrunājam iespaidus un viss. Tālāk jau atlikušais ceļš līdz Rīgai paiet ātri. Ap 23:00 ieripojam Rīgā. Noguruši, bet laimīgi.

Kopsavilkums – dzelzceļš, tas ir labi, bet tikai tad, ja stigas nav gulšņiem. Tādā gadījumā tas pārvēršas par auto laušanu un psiholoģiskās izturības pārbaudi (kurā brīdi gribas izkāpt un skaļi nolamāties par visu). Atlikušā posma nobraukšana pagaidām nav ieplānota, bet viss ir iespējams. Pasākums aizvadīts bez lieliem zaudējumiem – viena izregulējusies savirze, puspazudusi lādēšana, vienas pazudušas bremzes un stūres pastiprinātājs. Bet skaidrs, ka noteikti brauksim vēl. Tomēr ir neticami interesanti pabūt vietās, kas sen kā jau netiek izmantotas. Liels paldies @deadmaroz-TLOTL,Harijam, @arvids, @janiselskaspars, VDL un Armandam par kompāniju.

Foto no ekspedīcijas var apskatīt šeit: 1,2

Leave a Reply