SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Stikls, kārba, stikls, kārba… (Nr.4)

Atkal jāmēģina atcerēties nedēļu veca vēsture.

Sākšu ar to, ka Remo svētdien bija izmetis līkumu ar Buhanku un beigu beigās palicis 4. ātrumā un viss. Kaut kā ierampies bāzes vietā un paziņoja mums par jauno problēmiņu. Skaisti. :)

Turpināšu ar to, ka iepriekšējā weekendā mums neizdevās ielikt to sasodīto stiklu. Saplēsām gumiju un tā arī neko sakarīgu neizdarījām. Pirmdien vai otrdien aizskrējām uz Purčiku pēc stikla gumijas. 10 Ls, jauna. Veikalā būdams, ievēroju lielāku ventilatoru nekā oriģinālo un pat pēc stiprinājuma caurumiem, izskatās, ka varētu derēt. Nopirkām. 4.50 Ls. Cerams, ka tiksim vaļā no stāstiem par motora pārkaršanu.

Manuprāt, ka tanī pašā vakarā ķērāmies klāt stikla ielikšanai. Tas ir kaut kāds pi$dec!!! 3 stundas un nekāda rezultāta! Nu, nekrīt iekšā un viss! Remo piezvana kaimiņam, tas tur kaut kāds restaurātors esamot. Kaimiņš atčāpo, pasmīn un saka: “Nu, kas i’? Nelec iekšā? Tas taču elementāri!”. Hāa hāaa.. +2 stundas visi četri ņēmāmies, kamēr beidzot tas sasodītais stikla gabals iegāja savā vietā. 5 stundas patērētas, skaisti :) Tajā pašā vakarā arī papētīts lielā ventilatora pielikšanas plāniņš, vajag kaut kādu flančveidīgu uzparikti, jo oriģinālajā vietā, ja uzliktu šo ventu, tad tas skartos pie kurbuļvietas. Gints samēra, sazīmē potenciālo flanci un aiziet, pa mājām.

Nākamās dienas vakarā flancis jau ir izvirpots un nedaudz vēlāk vakarā Remo ziņo, ka flancis ar visu jauno ventilatoru ir uzstādīts un dikti labi uzvedās savā jaunajā vietā.

Piektdienas vakarā salīdzinoši ātri ķērāmies pie darba un, principā, vakara gaitā tikām skaidrībā ar kārbas kulisi. Tika nedaudz apslīpēts viens stienītis, kuram bija nedaudz nolūzis galiņš. Attiecīgi, pāris stundās sapratu kulises darbības principus un likām kārbu atpakaļ. Tanī pašā vakarā vēl tika aizbraukts pēc visām nepieciešamajām eļļām uz tuvējo, pazīstamo bodīti. 37 Ls nolocīts par visu, diferenciāļiem, kārbai, u.t.t. Uz vakara beigām visi sapratām, ka gandrīz jau mēnesi nav pasēdēts ar glāzi rokā uz dīvāna pie kāda mājās. Sausa runa! Ātri saorganizējām visus iesaistītos un ap 23:00 jau diskusijas turpinājās pie Remo jaunizremontētajā viesistabā. Dāmas dikti bieži pārtrauca mūsu diskusijas ar komentāriem: ‘Eu, nu! Cik ta’ var?!” :)

Svētdienas rītā Remo paspēja aizskriet līdz Purčika kindergartenam un iepirkt visā garumā oriģinālo izpūtēju – 38 Ls ar visu blīvi pie “bikses”. Ķērāmies, atkal, UAZikam klāt. Tika piestiprināts izpūtējs, sadomāti alternatīvi un izskatīgi stiprinājumi. Tālāk pieķērāmies pie apakšdaļas antikorozēšanas pasākumiem un krāsošanas. Pēc kādas stundas bijām to pabeiguši un varējām, beidzot, nolaist Buhanku uz saviem riteņiem. Ātri tika uzlikta atpakaļ siksna un šķilts tas brīnums klāt! Strādā, atkal prieciņš un nedaudz palēkājam gaisā. :) Tiek cītīgi vērots temp. dačiks, lai novērtētu jaunā, palielinātā ventilatora efektivitāti. Secinājums – tā ir pārāk laba. Izbraucot nelielu līkumu un padarbinot motoru uz vietas, temp. rādītājs knapi sasniedz 50/60 grādu atzīmi. Slikti. Droši vien, ka termostats, jo pirmkārt jau motoram vajadzēja sasniegt darba temperatūru un tad tikai palaisties lielajā lokā, lai atdzesētos. Nu, nekas, būs atkal ko darīt. :) Vēl atrasta vieta, kur izpūtējs laiž garām, jāpielabo būs. Principā tā arī vakaru lēnām beidzam, jo ir sadomāts aizbraukt pie Zaļā ciemos. Vakarā, protams, atkal dāmu apsauktas diskusijas par UAZiku un portvīns :)

Vēl mēs bijām savākušies uz paskrūvēšanu otrdienas vakarā. Pirms tam Remo bija pacenties un dabūjis nedaudz labāku akumulatoru UAZikam, bet ne jaunu. Toties šis mierīgi spēj “piešķilt” mūsu brīnumu un nu jau auto sāk iegūt kaut kādu pozitīvāku statusu. :) Iekāp piešķil, izbrauc. Izdzinām UAZiku ārā un gaidot Zaļo padarbinājām, lai saprastu kas ar to temperatūru ir. Pirms tam pievēru radiatora žalūzijas, tipa, lai nerauj gaisu no priekšas, bet maļ tur uz vietas. Strādā tā lieta, temperatūra paceļās, bet lēnām. Knapi sasniedz 80 grādu atzīmi, secinājums par termostata FAIL netiek atcelts. Zaļo nevaram sagaidīt, attiecīgi salecam iekšā jau patīkami siltā salonā un izmetam pāris līkumus pa šķērsielu. Sasniedzam pieklājīgus 70 km/h, toties bremzēšana gan ir vesela epopeja. Tātad – kārtīgi jāpieķeras bremžu izpētei un restaurācijai. Stāvbremze arī neizrāda nekādas dzīvības pazīmes. Stāvbremze ir labākais, ko UAZ rūpnīca šinī autiņā ir izdomājusi. Mums nekad nebūs problēmas ar to, ka stāvbremzes statuss/spēks būs atšķirīgs/savādāks uz kāda no aizmugurējiem riteņiem. Pluss vēl arī tas, ka stāvbremze mums ir izdarāma tā, ka viņa nobremzē visus 4 riteņus. :D Tas viss ir tikai tāpēc, ka šajā auto stāvbremze ir izpildīta nevis riteņu rumbās, bet gan uz kardāna. :D Super! Sataisi vienu vietu un rocene šancē visur :)

Diemžēl pēc izbrauciena atgriežamies ar atkal iesprūdušu 4. ātrumu. Šausmīgi sašūtam. Ierodas Zaļais, paziņojam viņam, ka diemžēl arī šoreiz viņš izbraucienu ar UAZiku ir nokavējis. :) Sūtam viņu zem auto, lai ņem nost atkal kārbas vāku un ķeramies klāt tā izpētei, preparēšanai un domu graudiem kāpēc tas viss tā ir noticis. Tā arī viss vakars paiet, uz salīdzinoši negatīvas nots.

Visu atlikušo nedēļu sēžam forumos, pētām, lasām, kas ko un kā… Izpīpējām, ka jādabū no kārbas ārā sinhronizatora “сухари”. Nu, ķersimies piektdien klāt. Pa nedēļu vēl ir savāktas visas 4 riepas, jaunas un labas, oriģinālās. Tātad, kaut kad jānoņem nost visi ripuļi, jānobortē beigtās riepas, jāaizved diski uz smilšustrūklu un jānokrāso smuki balti. Tad jāliek atpakaļ jau ar jaunajām riepām.

Leave a Reply