SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Kalendārs un dzimšanas diena

Kluba dibināšanas sapulce 28.02.2009

Šī diena ir svarīgāka par visām pārējām, jo tiek uzskatīta par 4x4kluba dzimšanas dienu. Diezgan daudzus gadus atpakaļ kopā sanāca vīru pulks, kuri nolēma dibināt biedrību 4x4klubs. Gadi ir gājuši un no sākotnējā sastāva pāri ir palikuši tikai daži entuziasti, bet tas nav liedzis jaunajiem darboņiem sevi pierādīt un pievienoties 4x4kluba rindām. Kā jau tika minēts iepriekšējā rakstā, šogad notiks daži tradicionālie 4x4kluba pasākumi, bet pārējo laiku veltīsim paši sev un privātiem bezceļu izbraucieniem, kā arī citiem projektiem, kuros 4x4klubs pēdējo gadu laikā ir aktīvi iesaistījies. Tieši dzimšanas diena ir labs laiks, kad paziņot par precīziem šī gada plāniem, tāpēc – tiek publicēts gada notikumu kalendārs. Precīzāka informācija sekos pirms katra plānotā pasākuma, bet īpaši vēlamies izcelt bezmaksas pasākumu “4x4klubs uzsauc”, kurš pagājušajā gadā pulcēja lielu dalībnieku skaitu. Šogad pacelsim šo ieceri jaunā līmenī un gatavosim visas Latvijas džipu braucēju salidojumu, kurā aicināsim piedalīties pilnīgi visus džipu braucējus!

01.04 – Zosu Kāsis 2017

10.-11.06 – Vislatvjas Džipu salidojums “4x4klubs uzsauc”

12.08 – Apkārt Jelgavai 2017

11.-12.11 – Apkārt Rīgai 2017

Kalendārs atrodams šeit >>> Kalendārs

Top grāmata par 4×4 vēsturi Latvijā

Ar 4×4 sportu un tūrismu, dažādās tā izpausmēs, es nodarbojos jau vairāk nekā 15 gadus un man ir radusies pārliecība, ka pienācis laiks par šo tēmu izdot grāmatu. Tie kam interesē grāmatas par ceļojumiem, droši vien zina, ka tā nebūs mana pirmā grāmata. Līdz šim ir izdotas četras grāmatas, kurām esmu autors un divas, kurām esmu līdzautors. Četrās no šīm grāmatām “Pasaules jumts”, “Saules vārti”, “Āfrikas josta” un “Lemti nepadoties”(šobrīd nopērkama grāmatnīcās) ir aprakstītas autoekspedīcijas kurās esmu piedalījies. Tātad, varētu teikt, ka zināma pieredze grāmatu radīšanā man ir, bet ar to vien nepietiek.
Lai radītu kvalitatīvu grāmatu, kas iespējami pilnīgāk atspoguļo 4×4 vēsturi Latvijā, MAN NEPIECIEŠAMA JŪSU PALĪDZĪBA!
Pagaidām neiet runa par finansiālu atbalstu šai grāmatai. Tāds varbūt nemaz nebūs vajadzīgs, ja grāmatas izdošanā sadarbošos ar izdevniecību vai atradīšu kādu kas gribēs piedalīties projektā ar finansējumu.
Lai radītu šo grāmatu man būs jāveic liels informācijas apkopošanas un izpētes darbs. Ļoti nozīmīga būs jūsu palīdzība informācijas apkopošanā. Tāpēc lūdzu saņemieties pārskatiet visu kas jums ir par šo tēmu un sūtiet man! Viss, ko atsūtīsiet, tiks izpētīts, sakārtots pa gadiem un tēmām. Pēc grāmatas izdošanas šie apkopotie dati interesentiem būs pieejami un tos arī varēs publicēt internetā.
Lūdzu sūtīt man uz epastu: harijs4x4@gmail.com šādu informāciju:
1. Fotogrāfijas, kurās redzami notikumi trasēs, nometnēs, tiesneši, komandas u.c., kas jūsuprāt varētu būt interesants. Pie fotogrāfijām lūdzu obligāti norādīt datumu, vietu vai sacensību nosaukumu un cilvēku vārdus, kas tajās redzami. Īpaši aicinu uz sadarbību fotogrāfus, kas darbojās sacensībās. Sadarbības noteikumi apspriežami. Ļoti būtiskas ir pirmsdigitālās ēras bildes, tāpēc lūdzu neslinkojiet, noskanējiet un atsūtiet tās, kas jūsuprāt daudz ko izsaka un varētu būt iekļautas topošajā grāmatā!
2. Visus rakstus, intervijas, dzejoļus (ha-ha), kas dažādos laikos tapuši par šo tēmu. Lūdzu norādīt raksta tapšanas laiku un autoru.
3. Visus statistikas datus, rezultātu tabulas, dalībnieku sarakstus un citu informāciju, kas tēmu varētu atspoguļot skaitļos un konkrētos datos.

Tiks apkopota un analizēta visa informācija no pašiem 4×4 sporta pirmsākumiem līdz šodienai, tāpēc sūtiet visu, kas jūsuprāt varētu būt noderīgs topošajai grāmatai!
Daudzus no jums šo gadu laikā esmu iepazinis, bet ne visus. Daudzi zina kas es esmu, bet ne visi. Tāpēc lūdzu nosūtiet šo ziņu visiem, kas jūsuprāt varētu palīdzēt!
Ar cieņu
Harijs Sils , harijs4x4@gmail.com

Latvijas apvidus autosporta īsa hrestomātija

Autors Ainārs Zariņš

Žurnāls “Motors” 1931. gada oktobra numurā ziņo, ka Latvijā pirmās cross country tipa auto un moto sacīkstes “Rīgas motorsporta klubs” sarīkojis tā gada  20. septembrī. Slēgtā 4 km garā riņķa distancē, kas bijusi nosprausta pie Carnikavas šosejas 29 km no toreizējās Rīgas robežas, sacentušies seši braucēji ar automobiļiem un deviņi motociklisti. Par uzvarētāju, distanci veikdams 9 minūtēs un 28,6 sekundēs, kļuva kāds vīrs uzvārdā Medems ar Matchless motociklu. Automobilistiem apvidus braukšana padevusies salīdzinoši grūtāk – puse braucēju nav spējuši finišēt. Kāds distancē aizmaldījies, citi iestiguši ūdens šķēršļos.

Lasīt tālāk ierakstu “Latvijas apvidus autosporta īsa hrestomātija”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – Rugāju Trophy 2004

Mazā Dakāra, jeb ilgstoša sausuma sekas Latgalē.

Ceturtais LTRK posms. Notikuma vieta Rugāji. Laiks — iepriekšējā nedēļas nogale. Galvenās darbojošās personas — jau zināmā labā feja un vairākas nedēļas bez lietus lāses.

Pasākuma rīkotāju orientācija uz rallijreidu dubļu mīļotājiem neko labu nesolīja, bet kartē tik kārdinoši tuvie Lubānas klāni tomēr rosināja cerības. Runā, ka globālā sasilšana Dienvideiropu padarīšot par tuksnesi, Latviju glābšot tikai mūsu varenie purvi. Uzreiz jāsaka, ka Balvu rajons jau tuvojas šai skarbajai nākotnes vīzijai.

Nepanesams karstums, putekļi un pilnīgi sakaltuši dubļi — spilgtākās atmiņas no viesošanās šai pusē.

Jau tradicionāli, dalībnieki piektdienas vakarā salasās bāzes nometnē, lai sestdienas rītā varētu svaigiem spēkiem gāzties iekšā bezceļu jaukumos. Nakti katrs pavada kā nu māk. Citi steidz novērst pēdējā brīdī pamanītos auto lūzumus, citi mēģina guļot krāt spēkus rītdienas pārbaudījumiem, pārējie steidzas nosvinēt faktu, ka laimīgi izdevies tikt vismaz tik tālu. Uz rīta pusi iestājas patīkams klusums, bet klāt arī celšanās laiks.

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – Rugāju Trophy 2004”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – Induļa raksts par Vepskij Ļes 2004.

efoto_9 Pēdējie romantiķi.

Vēstījums tiem, kas nākamajā gadā

tomēr sadūšosies izmēģināt laimi Vepskij Ļes.

Izaicinājums. Milzīgs izaicinājums. Prātīgus cilvēkus tas parasti atbaida. Tādus, kas ar prātu nedraudzējas, piesaista. Ātrumā nevaru atcerēties vēl kādu gonku, bez pērnā Vepskij, kurā Zebra nebūtu tikusi līdz finišam. Ir izlaisti atsevišķi SS, bet finišā mēs vienmēr esam bijuši. Tāda bezceļu autoritāte, kā Suurs, nav ticis Vepskij Ļes līdz finišam jau trešo gadu pēc kārtas!

Ir jau arī par ko! Pāri par 100 km smagā bezceļā, bez apstājas. Palīdzība no malas aizliegta un arī grūti sasniedzama vietā, kur mobilajam telefonam zonas nav un radiosakari paugurainajā reljefā ir visai nosacīti. Brauc ar to, kas tev ir līdz, un cīnies kā māki! Tā nu mēs mēģinām ar otro piegājienu uzkāpt šajā Everestā!

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – Induļa raksts par Vepskij Ļes 2004.”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – Mans UAZ’s rullē!

Par savu bobiku stāsta Arnis Namajuns (Tiger,Namiņš)

tiger1Mans bobiks
Nenoliedzami “Bobiks” ir viss veiksmīgākais tīrasiņu bezceļu auto, kurš tika ražots bijušajā Padomju savienībā, un tiek turpināts ražot arī tagad kopš 1972 gada.15 decembra. Ar laiku pamazām tika “piekabināti” dažādi uzlabojumi, bet savā būtībā “bobiks” nav mainījies kopš savas dzimšanas dienas. Uzskatu, ka dizaina ziņā Padomju konstruktori neko acij tīkamāku nav “uzzīmējuši”, ja nu vienīgi Volgu.

Motors un ātrumkārba
UAZ ražoja ar 2.5 litru dzinēju, ko “aizņēmās” no Volgas, viss pārējais (kārba, sadales kārba, tilti) tika konstruēts speciāli priekš UAZ. Motors nebija nekāds “žipers”, bet toties spēja attīstīt labu griezes momentu (attiecīgi labu :)) pie zemiem apgriezieniem 185 Nm pie 2000 apgr./min. Pateicoties veiksmīgam pārnesumkārbas attiecību sadalījumam, bobiks bieži ir “iegriezis” modernākiem bezceļniekiem, tur kur Toyotas un Nissani “bubina” ar 1 pazemināto, UAZ var atļauties izmantot otro pazemināto, kas ir vienlīdzīgi jaudīgs gan pie 1000 gan pie 4000 apgr./min.

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – Mans UAZ’s rullē!”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – Igauņu rulete jeb nacionālās trofi-reidu īpatnības 2004

1201aAutors Indulis Vīdušs

Kaimiņzemes trofi braucēji jau izsenis pazīstami kā pieredzējuši sportisti ar labi sagatavotu tehniku. Pēdējā laikā gan pašmāju bāleliņi ir sākuši viņus bīdīt nost no goda pjedestāla augšgala, bet šajā sporta veidā pusi no uzvaras veido līdzi ņemamais „cūcenes” daudzums, tāpēc izaicināt igauņus viņu teritorijā ir nopietns pārbaudījums.

Bildes no pasākuma

Pirmie brīnumi sākas iepazīstoties ar nolikumu. Izrādās, ka EE visi brauc ar pašu gādātām kartēm — pārsvarā klēpjdatoros ar GPS uztvērējiem. Turklāt obligāts inventārs ir digitāla foto vai video kamera ar ko fiksēt savu klātbūtni kontrolpunktā. Sapērkamies visvisādu elektroniku, strāvas pārveidotājus un akumulatoru lādētājus, nu būtu jālūko pēc digitālām kartēm. Protams, ka sviestmaizes likumam darbojoties, Igaunijas CD ar kartēm un programmu svešvalodā, nevienam neizdodas atlauzt. Beigu beigās izdodas no labiem ļaudīm kaimiņzemē saņemt četras no piecām vajadzīgajām kartēm. Labāk nekā nekas.

Trīs dienas pirms izbraukšanas man ir izdevies vienoties ar klēpjdatoru par to, kurš no mums būs saimnieks un kurš kuru klausīs. Treniņu nolūkos aizbraucu no Rīgas līdz Inčukalnam vadoties pēc GPS un jūtos „vareni” sagatavojies pasākumam. Pa to laiku Vents ir radījis virkni uzlabojumu Zebrai. Vecais noteikums, ka jaunās konstrukcijas ir jāpārbauda pirms atbildīgiem mačiem, hroniska laika trūkuma dēļ, jau sen ir atmests. Ja mašīna iepriekšējā dienā pirms starta ir spējīga saviem spēkiem izripināties no garāžas, tad pārējo jau redzēs uz vietas. Priekšējā tiltā diferenciāļa bloķētājs gan neieslēdzas, bet saprast kāpēc un par ko, tāpat nav laika. Trīs gadus esam braukuši bez „bloķiem”, gan jau vēl šo reizīti iztiksim ar vienu pakaļējo.

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – Igauņu rulete jeb nacionālās trofi-reidu īpatnības 2004”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – Tīģera gads 2003

Autors Harijs Sils
Foto: iAuto un Gundars Kaminskis

Ladoga. 120 zirgu un šoreiz tikai 2 ēzeļi

Ladoga. 120 zirgu un šoreiz tikai 2 ēzeļi

Ja es aprakstītu visus piedzīvojumus, kas man šogad bijuši kopā ar Tīģeri, tad noteikti sanāktu neliela grāmata. Ja man nav laika šādu grāmatu rakstīt, tad diez vai kādam atradīsies laika to lasīt… Kopā ar Tīģeri šajā gadā man gadījies būt visneiedomājamākajās situācijās, sajust gandrīz galēju fiziskā un garīgā spēka izsīkumu, bezcerību un uzvaras prieku. Tāpēc šis gads neapšaubāmi paliks manā atmiņā kā Tīģera gads.

Tīģerim, izņemot krāsu, ir visai maz kopīga ar tiem tīģeriem, ko var apskatīt zooloģiskajā dārzā. Uz priekšu tas kustas ar 120 zirgu un 3 ēzeļu spēkiem. Katra zirga vārdu un pienākumus es neņemos nosaukt, jo to ir pārāk daudz un – atkarībā no Tīģera labsajūtas – to skaits mēdz krietni sarukt. Ar ēzeļiem viss ir vienkāršāk, jo viņu vārdi un pienākumi ir skaidri zināmi. Arnis Namajuns ir Tīģera pilots. Harijs Sils ir Tīģera stūrmanis. Mārtiņš Svjackis ir Tīģera mehāniķis. Pats Tīģeris ir trofi – reidiem sagatavots krievu bobiks.

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – Tīģera gads 2003”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – ZEBRA forever

efoto_9Par savu bobiku stāsta Indulis Vīdušs

Jautājiet kuram bobika īpašniekam gribat – kāda ir labākā bezceļa tehnika – atbilde būs viena – protams, ka UAZ! Auto ir dzimis vietā, kur par ceļiem, mūsu izpratnē, vēl nav pat dzirdējuši.

Paši krievi raksta, ka, par labajām gaitas īpašībām bezceļā, bobikam tiek piedots viss – neciešama ražošanas kvalitāte, nekam nederīgas rezerves daļas, absolūts komforta trūkums utt.

Toties ar šo auto var iestigt tur, kur citi vienkārši netiek.

“Zebra” tika nopirkta un radīta ar vienu mērķi – piedalīties bezceļa sacensībās. Mazumtirdzniecības cena nobrauktam bobikam ir 200 Ls + 48Ls pārreģistrācija. Trofi reidi ir unikāli tādā ziņā, ka apakšējā cenu latiņa ir ļoti zema. Augšējās nav, tāpat kā visiem citiem autosporta veidiem.

Daudzi piedalās sacensībās ar standarta bobikiem un gūst visai labus rezultātus. Piemēram “Sumulda challenge” vinnēja ekipāža “Cēsu puikas”, kam vienīgā “ekstra” bija vinča. Tiesa gan, vīriem cīņas spars bija tāds, ka likās, viņi auto uz rokām no dubļiem iznestu un, vajadzības gadījumā, paši gultos zem riteņiem. Protams, lai ilgstoši auto ekspluatētu ekstremālos apstākļos, ir lietas, ko ir ieteicams pastiprināt vai pārveidot.

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – ZEBRA forever”

“Tautai jāzin savi varoņi … ” – ZOZO UKOKĀ (3.daļa)

Autors ZOZO
Foto J. Ofčiņņikovs

image012Diemžēl skaistais skats, kas paveras uz apkārtējiem kalniem vēsta arī to ,ka priekšā ir dziļa aiza un ledāju mums nu nesasniegt. Protams, Off Jurim viss neiespējamais ir jāpārbauda un viņš savā TLC ar visiem pasažieriem iekšā bez lielas domāšanas pa kritiski stāvu nogāzi droši dodas lejā, labi zinot, ka pa to atpakaļ augšā vairs netiks un no kalna lamatām varēs izkļūt tikai atrodot citu , lēzenāku uzbraukšanas vietu, vai mēģinot izlauzties plakankalnē pa upītes gultni, kura brāžas pa akmeņiem starp kalnu korēm. Maksims, mūsu pavadonis domīgs šūpo galvu, saka, ka zemāk klintis saspiež upi aizā, kura ir aizbirusi ar lielām akmens atlūzām, un ar auto tur cauri neizlauzties. Bet viņš nepazīst Juri, un kad mēs jau sākam rēķināt cik garus virvju un trošu pagarinātājus mums vajadzēs lai dabūtu drosminieku atpakaļ kalnā, viņš jau pats ir atradis pieejamu atpakaļ uzbraukšanas iespēju un pēc stundas prombūtnes atkal ir kopā ar mums. No kores ar tālskati ir redzamas 4 smagās pilnpiedziņas mašīnas ar ogļu kravu, kuras virzās gar Zosu ezeru no Ukokas pārejas uz Argamdži zastavu. Smagie vairākas reizes iestieg, bet palīdzot viens otram tomēr lēnam kūņojas uz priekšu. Rīt mums būs pa to pašu ceļu tikai pretējā virzienā jābrauc uz mūsu bivaka vietu Bertek. No kores saskatāma Saiļugem grēda un , kas pats brīnišķīgākais- arī Altaja augstākā virsotne Beluha(4 506 m). Fotografējamies, filmējamies un tad aukstajā vējā nosaluši dodamies lejā uz plato. Sāk krēsloties, nakšņojam turpat pie zastavas. Vakars drēgns, nakts auksta. Dienas nobraukums 69 km.

Rīts aust saulains. Diemžēl atkal problēmas ar auto iedarbināšanu, bet Juris mūs ievelk un esam gatavi doties uz Bertek, kur turpmākās dienas būs mūsu pastāvīgā bivaka vieta. No bezceļu braukšanas viedokļa ļoti interesants maršruts, kura reitingu vēl paceļ spēcīgās lietusgāzes. Ceļš ļoti dubļains un slidens, upju gultnēs līmenis ceļās acīm redzami, dažos braslos putojošā straume sniedzas līdz lukturiem. Arī vakardienas smagie ogļu monstri devuši labu ieguldījumu bezceļa dubļu veidošanā. Jāpiezīmē, ka trase iet gar pašu dzeloņdrāšu žogu aiz kura ir neitrālā teritorija un tālāk ĶTR robeža. Pēdējos 20 gados nekādu robežincidentu te nav bijis, tāpēc arī neviens īpaši neuztraucas, ka vietām žogs nogāzies, bet ierakumi un DOTi aizbiruši. Pa samērā labu koka tiltu šķērsojam Ak Alaha upi un esam Bertek, kas ir vasarā neapdzīvotas ēkas lopu un ganu ziemošanai. Pa labu akmeņaina un dubļaina bezceļa posmu tuvojamies nometnes vietai, kad nepamanu izskalojumu, kurā gandrīz apgāžoties negaidīti iebrūkam , taču brīdi pacīnījušies tiekam atkal ārā un laimīgi sasniedzam nometnes vietu, kur iekārtojamies un paēdam. Esmu stipri noguris un liekos mašīnā pagulēt, pa miegam jūtu, ka auto šūpojas kā pa viļņiem- izrādas, sākusies stipra vētra ar lietu un sniegu, jātur ciet mūsu nojume, jo to mežonīgais vējš grib aizraut sev līdz .

Lasīt tālāk ierakstu ““Tautai jāzin savi varoņi … ” – ZOZO UKOKĀ (3.daļa)”