OziExplorer 3.95.5m (August 2011)

Changes

Pirmais pārsteigums atverot kasti, [...]]]> Nu tā, stāsts ir pavisam vienkāršs. Ieinteresēja mani motorsporta on-board kamera GoPro HERO Un šis stāsts būs konkrēti par GMHW5170 modeli, kas no sava jaunākā brāļa atšķiras tikvien ar to, ka nav high definition video kamera, jeb kā tautā sauktā HD kamera. Bet visā visumā iespaids par verķīti labs.

Pirmais pārsteigums atverot kasti, bija mazie izmēri. Bija skaidrs, ka kamera ir izmēros maza, taču nebiju domājis, ka tik maza. Bez ūdens drošā ietvara, kamera ir mazliet lielāka par visparastāko sērkociņu kastīti. Protams ieliekot kameru caurspīdīgajā, ūdens necaurlaidīgajā korpusā, tā kļūst mazliet lielāka, taču nesasniedzot divu sērkociņu kastīšu apmērus. Triecienizturīgais korpuss jau no pirmā acu uzmetiena, iedveš uzticību pret slapjo ūdeni, dubļiem, sūnām un lidojošo granti. Protams, nejau kosmiskos apmēros, nedomāju, ka plastmasas korpuss izturētu kameras izmešanu uz asfalta no trešā stāva loga, taču domāju, ka, ja no tā paša loga izmestā kamera piezemētos zālienā, tad viņai nekas nekaitētu.

Rokoties dziļāk iepakojuma kastītē, rokās nāca neliels kronšteins, ko ar ļipučkas palīdzību iespējams piestiprināt pie gludām virsmām, stiklā, vai kāda no auto virsbūves paneļiem, gluži kā tomtomu pie vējstikla. Šis kronšteins, pilnīgi noteikti, izturētu braucienu caur smalkiem krūmiem, vai forsējot strauju upes gultni. Rokoties tālāk kastē, atradās vesela sauja ar dažādiem maziem klipiņiem, mazi kronšteinīši, kas paredzēti pielīmēšanai uz dažādām virsmām, gan liektām, gan taisnām. Šie mazie kronšteiniņi gan īsti uzticību neieviesa, lai gan pielīmēšanai tiek izmantots M3 mīkstā abpusējā līmlenta, nevieš ticību ka kamera varētu noturēties pie džipa spārna, braucot ar lielu ātrumu pa dzelzsceļa gulšņiem. Bet nu dzīvosim redzēsim.

Vēl maziņš mīnuss ir kronšteinu saskrūvēšana savā starpā, praktiski visas kronšteinu daļas ir savā starpā savietojamas, lai pēc iespējas pielāgotu visām nostiprināšanas vajadzībām un leņķiem. Taču vairāku kronšteinu salikšana kopā vai izjaukšana, prasa mazliet pacietības, 5mm skrūvītes un mazie uzgrieznīši mēdz iekratīties kādā sēdēkļa šķirbā, vai vienkārši pazust kabatā.

Tālāk par pašu aparātu. Kamera ir maksimāli vienkārša, nekā lieka, nekā nevajadzīga, brīžiem gan pietrūkst šis tas noderīgs.

Pārsteigums bija pogas, tikai divas, ko tagad spiest kā spiest, turēt vai klikšķināt? Mazliet nesaprašanas, bet 5min palasot manuāli, viss skaidrs, elementāri. Iespējas samērā plašas, filmēšana, fotogrāfēšana, 3 bildes pēc kārtas, ar taimeri, un sērijas fotogrāfēšana, kur aparātiņš bildi uzņems ik pēc 2 sekundēm, un protams arī bilžu un video dzēšana. Visas šīs funkcijas var apskatīt uz maza mazītiņa LCD ekrāniņa, bet diemžēl uz šī ekrāniņa nevar apskatīt nedz uzņemto video materiālu, nedz arī bildes.

Ļoti raiti strādā autofokuss un vēl pozitīvāks ir shock apsorbers, tas ir kameras vibrāciju slāpētājs, tā teikt. Arī platleņķa lēca ir nepārspējama, kas bildē un filmē 170 grādu leņķī, kamera nostiprināta pie priekšājā stikla, aptver teju vai visu salonu, un iefilmē visu tur notiekošo.

Kamera darbojas ar diviem AAA tipa akumulātoriem, vai baterijām un filmēšanas režīmā kalpo vienu stundu. Kameras sānā ir slots SD atmiņas kartei, pamācībā gan minēta 2 GB atmiņas karte, kas sevī spēj saglabāt tieši to pašu vienu stundu, ko iztur baterijas. Taču nenocietos un iebakstīju kamerā 8 GB atmiņas karti, kas nozīmē to, ka pilnīgi droši kamera akceptē arī SD HC kartes kaut vai ar 32 GB ietilpību, attiecīgi 16 stundu ieraksta.. Taču uz doto brīdi neatrisināta paliek enerģijas problēma, jo usb kabelis caur ūdensdrošo kameras korpusu nav pievienojams. Taču šo problēmiņu domājams laika gaitā atrisināsim pašrocīgi.

Precizēsim jau sākumā: kāds šo aparātu pazīst ar nosaukumu Samsung Xcover 271, kāds cits ar Samsung GT-B2710. Jebkurā gadījumā tie paši vēži vien ir, tikai pēdējais [...]]]> Vai ar to var iedzīt naglu sienā, kura atrodas zem ūdens līmeņa? Jā var, ja nagla nav liela. Un pēc tam pat varēs pazvanīt… Interesē – lasām tālāk!

Precizēsim jau sākumā: kāds šo aparātu pazīst ar nosaukumu Samsung Xcover 271, kāds cits ar Samsung GT-B2710. Jebkurā gadījumā tie paši vēži vien ir, tikai pēdējais nosaukums tika lietots sen sen, kad par šāda aparāta tuvošanos tika paziņots Internetos un visiem kas klausījās.

Ir pagājis kāds brīdis kopš pēdējā slīcināmtelefona apskata, un Samsung nācis klajā ar jaunu tālruņa modeli Xcover 271, kas aizstāj Samsung iepriekšējo „slīcināmtelefonu” B-2100. Pateicoties Samsung Elektronics Baltics mūsu darbīgajās rociņās ir nonācis šī modeļa pavisam taustāms eksemplārs, kuru nekautrējāmies notestēt. Jā, to var sist, ar to var sist un to var slīcināt, un pēc tā visa noskalot un mierīgi parunāt, jo viss darbojas!

Noteikti, ka kārtīgam bezceļa cienītājam interesē cik daudz šis aparāts pacieš? Ražotājs šo aparātu pozicionē kā trieciendrošu un IP67 klasifikācijai atbilstošu. Teorijā tas nozīmē, ka aparātu var mazliet padauzīt bez nopietnām sekām. IP67 (pilns IP izturības klašu apraksts arī ir atrodams ļoti informatīvajā 4×4 kluba lappusē par aizsardzības klasēm) nozīmē to, ka šis aparāts sevī neiesūks visus sausa bezceļa putekļus, un ka to varēs iegremdēt metru zem ūdens un priecāties par to kā tas tur darbojas. Šī teorija ir pārbaudīta arī praksē – aparāts dažādās situācijās krita uz grīdas, „nokrita” arī uz sienas skapja un citās interesantās vietās. Triecienu tests un futbola tests parādīja kādu interesantu aparāta iezīmi – nekur uz telefona korpusa nav novērojami skrāpēju vai citādi bojājumi. Pats telefona korpuss veidots, lai labi uztvertu triecienus, atbilstoši telefona galos ir vērojamas viegli maskētas trijstūra formas, pie tam cilpa telefona galā ir tik izturīga, ka varētu pildīt arī alus pudeles attaisāmā funkciju. Ūdens izturība tika pārbaudīta bezceļa braucējiem zināmā veidā – iemetot dubļos un tur uz kādu brīdi atstājot, pēc tam izņēmām – darbojas. Noskalojām blakus peļķē – arī darbojas. Mājās jau kārtīgi noskalojām zem ūdens strūklas – joprojām darbojas. Pēc kārtīgas telefona mazgāšanas izpētījām tā atveres – ūdens pēdas nekonstatējām – likumsakarīgi, jo visām atverēm ir elastīgas gumijas blīve, kas cieši noslēdz vāku. Te pie viena jāpiezīmē – izvēlētais risinājums baterijas vāka nostiprināšanai sevi lieliski pierādīja triecienu testā – vaļā nepavērās ne par milimetru. Telefonu pasaudzējām no piespiedu draudzības ar labu atslēgu saišķi kabatā un T-40 svara testa, tādēļ cik dziļi zemē telefonu var iespiest, kā arī cik ātri displejs kļūst necaurredzams īsti nezinām, tomēr atgādināšu, ka sišana un krišana uz displeja nekādas pēdas neatstāja.

Telefons – rīks lai pazvanītu. Normāls 2G/3G telefons, iebūvēts tīmekļa pārlūks, e-pasta klients. Zvanīt un saņemt zvanus var, SMS rakstīt un saņemt var, e-pastu ar’. Zvanīšana iespējama gan normālā “klausules” režīmā, gan caur brīvroku sistēmu (kad tā pieslēgta pie pieslēgvietas, telefons zaudē savu ūdensizturību) vai caur skaļruni. Telefona atskaņotā skaņa ir patīkama un arī sarunas biedrs nesūdzēsies par balss kvalitāti. Te gan jāpiezīmē, ka maksimālais skaļums reizēm liek skaļrunim mazliet čerkstēt, bet tas sīkums. Iespējamās telefona korpusa krāsas: melna un oranža. Ekrāns – 320×240 pikseļi. Nav daudz, bet pa ciematu klīst bauma, ka triecienizturīgajos aparātos tik mazus displejus liek dēļ to lielākas izturības. Ekrāns saules gaismā ir salasāms, arī tumsā ir salasāms.

Taustiņi. Taustiņi! Taustiņi ir īpašas uzmanības vērti. Tie ir mazliet izvirzīti uz āru, un lieli! Tos lietot ir tik viegli, ka tālruņa numura sastādīšana iespējama arī neskatoties uz pogām. “Lauka” eksperimenti liecina, ka ar šo telefonu labi tiek galā arī kārtīgi darba ļaudis ar raupjām, sastrādātām rokām. Tātad šis telefons ir arī tāds, kuru iedot vienkāršajam lauku cilvēkam, kuram vajag pazvanīt un kādu SMS uzrakstīt, un vēlams lai tas aparāts nepieput nedēļas laikā pa kabatām dzīvojot. Starp citiem aparātiem šis izceļās ar iebūvētu lukturīti. Tā ieslēgšanai ierīkota atsevišķa poga telefona sānā un to iespējams ieslēgt arī kad tālruņa taustiņi ir bloķēti. Lukturis nav pārāk spēcīgs, tomēr tumšā naktī bezceļā, mežā, purvā, vai uz vienkārša lauku ceļa palīdzēs nepaklupt pār kolēģi un arī noderēs kā gaismas avots veicot neparedzētu auto stūres stieņa iztaisnošanu turpat purva viducī.

Sakaru kvalitāte, īsā atbilde:– sakari ir, kvalitāte ļoti laba (nu, te protams ir jautājums arī par operatoru ar labākiem sakariem lauku apvidū ). Ja nopietni – vietās, kur viens otrs viedtālrunis jau žagojās un cīnījās par pēdējiem elektromagnētiskajiem viļņiem, reizēm pat pārtraukdams sarunu, šis aparāts ne reizi „nenorāvās”. Starpība nav grandioza, tomēr tā ir pamanāma. Lai gan pagrabā zem čuguna vannas joprojām ar sakariem ir pagrūti…

Fotokamera. Ja to tā var nosaukt. Tomēr – 2 megapikseļi, priekšā aizsargstikls. Nekas liels, nekas dižš. Avārijas situācijā pie pietiekami laba apgaismojuma kontrolpunktu nobildēt varēs. Fakta bildes arī sanāks. Īpaši jāatzīmē – bilde no šīs „foto kameras” sanāk acij tīkama ar labi sabalansētiem toņiem arī netipiskā apgaismojumā, tas ir teicams rādītājs šāda tipa kamerām.

GPS, jeb precīzāk – AGPS  – ir, darbojas. Ir arī pedometrs (ar to skaita soļus, ja kas!).

Visbeidzot īsi par lietojamību – man kā rūdītam Nokia produktu lietotājam sākumā radās mazas aizķeršanās ar telefona lietošanu, bet mazas. Plašāk – pirmajā dienā un tikai tādas, kuras tikai par sekundi atturēja mani no iedomātās darbības, kuru gribēju veikt. Dažas lietas, kuras ir pierasts darīt vienā veidā, šeit ir mazliet citādas. Piemēram, nospiežot zaļo klausules taustiņu telefons parādīs nevis pēdējos zvanītos numurus, bet gan pilno sakaru notikumu žurnālu, kur ir gan zvanītie, gan saņemtie, gan neatbildētie zvani hronoloģiskā secībā ar uzzīmētiem virzieniem. Viens pogas spiediens (virziena taustiņš uz sānu) un es jau redzu tikai zvanītos numurus. Kopumā dižas problēmas neradās un pāris stundu laikā jau biju ar aparātu apradis. Nav mūsdienu modernie telefoni vairs pārāk atšķirīgi lietotāja interfeisos.

Konkurenti – stipri dārgākie Sonim izstrādājumi, kas arī rokā ir patīkami, kā arī  Nokia 3720 Classic  (ja zināt vēl kādu IP67 telefonu – papildiniet lūdzu komentāros, tas varētu būt noderīgi visiem!).

Verdikts – pat ļoti iepatikās.

Pieejamība – tuvākajās nedēļās būtu jābūt uz plauktiņa ar cenas zīmi blakus. Cena saprātīga par šādu aparātu – mazāk par 100 Latvijas vaska ripulīšiem visticamāk.

Attēli:

Klases nosaka dažādas valdības organizācijas, nozaru grupas un/vai neatkarīgas laboratorijas un tās citē ražotāji, lai precīzi noteiktu iekārtu aizsardzības pakāpi pret apkārtējās vides iedarbību un to kalpošanas uzticamību. Daži no plašāk pielietotajiem standartiem ir šādi: IP klase (aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību) Klases iekārtām un korpusiem

Starptautiskās Elektrotehniskās [...]]]> Izturības klases novērtēšanas organizācijas un standarti

Klases nosaka dažādas valdības organizācijas, nozaru grupas un/vai neatkarīgas laboratorijas un tās citē ražotāji, lai precīzi noteiktu iekārtu aizsardzības pakāpi pret apkārtējās vides iedarbību un to kalpošanas uzticamību. Daži no plašāk pielietotajiem standartiem ir šādi:
IP klase (aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību) Klases iekārtām un korpusiem

Starptautiskās Elektrotehniskās Komisijas noteikto trīs zīmju skaitli lieto, lai aprakstītu IP klasi elektroniskām iekārtām vai to korpusiem. IP kods norāda aizsardzības līmeni vai pakāpi.

Trīs cipari izsaka apkārtējās vides trīs dažādas iedarbības formas:

Pirmais cipars apzīmē aizsardzību pret cietu objektu iekļūšanu.
Otrais cipars apzīmē aizsardzību pret šķidrumu iekļūšanu.
Trešais cipars apzīmē aizsardzību pret mehāniskiem triecieniem.

(*Trešo ciparu bieži neraksta, un tad paliek tikai 2 ciparu IP klasifikācija, kas apzīmē aizsardzības pakāpi vienīgi pret cietu objektu un šķidrumu iekļūšanu)

Jo lielāks ir katrs cipars, jo lielāka ir aizsardzības pakāpe pret konkrēto iedarbību. Piemēram, produkts ar aizsardzības klasi IP573 būs labāk aizsargāts pret apkārtējās vides iedarbības faktoriem nekā līdzīgs produkts ar aizsardzības klasi IP432.

IP TABULA

NEMA

NEMA ir saīsinājums no Elektroierīču Ražotāju Nacionālā Asociācija. Viņi veic elektroiekārtu standartizāciju, dodot patērētājiem iespēju izvēlēties drošas, efektīvas un savstarpēji savietojamas elektroiekārtas. Šī organizācija ir sniegusi lielu ieguldījumu arī elektroindustrijā veidojot un attīstot sabiedrisko domu un darbojoties kā uzticama centrālā organizācija vācot, apkopojot un analizējot tirgus statistiku un ekonomisko informāciju.

Korpusu aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību saskaņā ar “NEMA” noteiktajiem tipa apzīmējumiem

“NEMA” tipu pārvēršana  ”IP” klases apzīmējumos*

* Tabulu nevar lietot, lai “IP” kodus pārvērstu “NEMA” tipos. Skatīt NEMA 250 papildus informācijai.

MIL-STD (Militārais standarts) vai MIL SPEC (Militārā specifikācija)

Tā ir virkne vadlīniju veiktspējai un izgatavošanai, ko noteicis ASV Aizsardzības departaments militārajām un plaša patēriņa iekārtām un pielietojumam. Šīs vadlīnijas specificē pieļaujamo diapazonu detaļām un apkārtējās vides apstākļiem, kādos jāspēj darboties instrumentam vai ierīcei, lai apmierinātu tiem izvirzītās prasības.

MIL-STD 810 E un F ir pārnēsājamo datoru ražotāju vispāratzīts augstākās pakāpes standarts paaugstinātas izturības pārbaudēm.

MIL-STD-810G ir pārbaude ekstremālos apstākļos, kas ietver krišanu no 72” liela augstuma, triecienus, vibrāciju, mitrumu, augstumu, aizsardzību pret lietu, putekļiem un smiltīm, kā arī ekstremālas temperatūras un termoimpulsus. 2008. gada oktobrī iznākušais MIL-STD-810G aizstāj MIL-STD-810F.

MIL-STD-810G pārbaudes metodi izmanto, lai apliecinātu izstrādājuma piemērotību apkārtējās vides apstākļiem un konstrukcijā izmantoto materiālu sistēmas vispārējo izturību. Pārbaudes process ievēro vadlīnijas, ieskaitot programmu dokumentēšanu, programmu lomas, pārbaudes standartus un laboratorijas pārbaužu metožu vadlīnijas visām kategorijām. Laboratoriju pārbaužu metodes ir sadalītas 24 kategorijās. Nepieciešamās atbilstības pārbaudes kategorijas ietver:

Pirms pārbaudes sākšanas objektu pakļauj vides iedarbībai, tas nozīmē, ka objektu darbina apkārtējās vides standarta apstākļos, lai pārliecinātos, ka tas darbojas pareizi un savāktu tā darbības datus, lai iegūtu sākotnējos datus salīdzināšanai.

Konkrētās pārbaudes veic saskaņā ar iepriekš noteiktiem pārbaudes plāniem un kritērijiem. Pārbaudes var veikt gan laboratorijās, gan dabiskos apstākļos apkārtējā vidē vai to kombinācijā atkarībā no vajadzības. Pārbaudes procedūra ir atkarīga no tā, kādu vides iedarbības faktoru pārbauda. Procedūra(s) un tās izpilde nodrošina nepieciešamās informācijas savākšanu.

Pēc katras vides iedarbības faktora pārbaudes pabeigšanas iegūtos datus izpēta un dokumentē atbilstoši materiālu specifikācijām un programmu vadlīnijām. Rezultātus salīdzina ar sākotnējiem datiem. Pārbaudē iegūtie dokumentētie dati ietver: pielietoto pārbaužu secību, atkāpes no plānoto pārbaužu programmas, veiktspējas datus, pārbaudes apstākļus un pārbaudītāju komandas parakstus, vismaz dažus. Katrai pārbaudei raksta galīgo ziņojumu, kurā iekļauta pārbaudes rezultātu analīze.

Jūs varbūt esat ievērojuši, ka dažiem produktiem ir piešķirta MIL-STD 810E klases novērtējums, bet citi atbilst MIL-STD 810F klasei. MIL-STD 810F ir MIL-STD 810E pārstrādāts variants. Pārbaudes un metodes pamatā ir palikušas tās pašas, bet liela daļa standarta teksta ir izmainīta, lai sniegtu saprotamākas instrukcijas. Daudzas izmaiņas MIL-STD 810F ir nenozīmīgas vai administratīva rakstura, bet tehniskās izmaiņas un uzlabojumi ir atrodami visā dokumentā (piemēram, papildus tehnisko pārbaužu vadlīnijas).
IS (Dzirksteļdrošība)

IS ir termins, ko izmanto bīstamo zonu klasifikācijai saskaņā ar Valsts Ugunsdrošības Asociācijas (NFPA) Valsts elektrostandartu (500. pants). Valsts elektrostandarts (NEC) definē bīstamās zonas, kā vietas „kur var pastāvēt aizdegšanās vai eksplozijas briesmas, ko var radīt degošas gāzes vai tvaiki, degoši šķidrumi, uzliesmojoši putekļi, šķiedras vai pavedieni”.

Dzirksteļdrošības klases precizē īpašas bīstamās zonas, kurās var lietot elektroietaises nebaidoties no elektriskās izlādes rašanās, kas varētu izraisīt eksploziju.

KKLAŠU I, II, III BĪSTAMO ZONU APKOPOJUMS

Tulkotāja piezīme: Tā kā šo klasifikāciju, „Classes, Groups, Divisions” Eiropā nelieto, tai nav adekvāta juridiski nostiprināta tulkojuma (vimaz es tādu nezinu). Tāpēc lai nerastos pretrunas ar citiem tulkojumiem es šos terminus atstāju kā oriģinālā.

Vadu šķērsgriezuma izvēle pēc garuma un jaudas pie 24v un 12V

Piekabju pieslēgšanai izmanto 7-kontaktu un 13-kontaktu [...]]]> Katrs bezceļa autiņš ir vests uz treilera un katrs īsts ekspedīciju autiņš ir vilcis kādu piekabi vai treileri. Katrai piekabei vai treileriem ir jābūt “gaismām” kas parasti ne īpaši labi darbojas  dēļ apsūbējušiem kontaktiem sakabes elektro ligzdā vai aprautiem vadiem. Tāpēc publicējam divu populārāko sakabes elektro ligzdu elektriskos slēgumus.

Piekabju pieslēgšanai izmanto 7-kontaktu un 13-kontaktu elektroligzdas.

Elektroslēgums ir šāds :

13 kontaktu ligzda

7 kontaktu ligzda

Releju iedalījums:

Seko līdz tiešsaitē 4x4kluba komandai piedzīvojumu ekspedīcijā “Rudens 2009″

http://4x4klubs.lv/gps.php {lang: 'lv'}]]>

Seko līdz tiešsaitē 4x4kluba komandai piedzīvojumu ekspedīcijā “Rudens 2009″

http://4x4klubs.lv/gps.php