SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Pirmais Vislatvijas Džipu salidojums ir aizvadīts!

4x4klubs saka milzīgu paldies katram dalībniekam. Priecājamies, ka Latvijā ir ļoti daudz foršu cilvēku, kuriem patīk izvest savus riteņotos draugus pastaigā pa tiem piemērotiem segumiem. Mēs vēlējāmies sapulcināt Jūs vienuviet pēc iespējas lielākā skaitā, lai labi pavadītu laiku, un mums tas izdevās 🙂

No iegūtajiem iespaidiem un stāstiem noteikti veidosim nākamo Vislatvijas Džipu salidojumu! Vēl plašāku, vēl aizraujošāku, vēl vienojošāku, vēl labāku!

Šeit (rezultāti) varat aplūkot Jūsu un pārējo ekipāžu veikumu rezultātu izteiksmē. Tie ir galīgi un nemaināmi!

 

Uz tikšanos tupamākajos mūsu pasākumos 😉

 

Svarīga informācija par Pirmo Vislatvijas Džipu salidojumu!

Sveiciens visiem, kam patīk nobraukt no ceļa!
Pirmais Vislatvijas džipu salidojums strauji tuvojas, un vēlamies mudināt Jūs pieteikt savu dalību tajā un piedāvāt to izdarīt arī savam kaimiņam, servisa meistaram, labam draugam, bosam vai jebkuram kuru sajūsmina Jūsu stāsti par saviem piedzīvojumiem un dēkām ar bezceļu. Pagājušajā nedēļā esam labi pastrādājuši, un pasākuma braucamā daļa ir sagatavota. Orientēšanās punktu atrašanās vietas ir dabā pārbaudītas, dubļu aplim trase izveidota un leģenda braucienam uz vakara noslēguma norises vietu Jumurdas muižā arī ir sazīmēta un pārbaudīta.
Pasākuma mērķis ir labi pavadīt laiku kopā ar līdzīgi domājošiem džipu un bezceļa cienītājiem! Satiekamies visi starta vietā Rīgā un sākam šo piedzīvojumu. Dienas gaitā dodamies uz finišu Jumurdas muižā. Braucamās disciplīnas izvēlaties paši pēc savām vēlmēm un iespējām. Būs orientēšanās brauciens, dubļu aplis un leģendas brauciens ar regularitāti. Ekipāžai obligāti nepieciešams mobilais telefons vai planšete (iOS vai Android) ar interneta pieslēgumu un GPS, vēlams arī lādētāju automašīnā nodrošināt.  Ar orientēšanās braucienu visi braucēji izklīdīs, lai dotos pēc punktiem, kuri mērķtiecīgi vedīs uz Ērgļu pusi. Tur sagaida dubļu aplis un pēc tā leģendas regularitāte uz finiša punktu. Skatītāji laipni aicināti uz dubļu apli! Nav džips, taču interese ir – tad droši brauc uz dubļu apli vērot citu piedzīvojumus, un pēc tam vakarā dodies uz netālu esošo Jumurdas muižu, kur sarūpēta pirts, kā arī ir iespēja pavakariņot dubļotāju kompānijā un pārnakšņot, lai svētdien pievienotos aizraujošās sporta spēlēs. Pēc finiša turpinam lieliski pavadīt laiku paēdot, iekārtojoties numuriņos vai būvējot teltis, godinot labākos katrā braukšanas disciplīnā un 4x4klubs rīkotajā fotokonkursā, un, protams, pirts – liela pirts ezera malā. Foršais tusiņš noslēgsies svētdienas pēcpusdienā ar sportisku pamošanos un labāko noskaidrošanu dažādās aktivitātēs, nu jau bez džipa 🙂
Pirmais Vislatvijas džipu salidojums dos iespēju arī pacīnīties par godalgotām vietām katrā disciplīnā, turklāt ne visās nepieciešams džips 😉 Un lai prieks vēl lielāks, talkā nāks mūsu kuplais atbalstītāju pulks. Arī ar sarūpētām balvām! Savu atbalstu šim pasākumam sniedz:

4x4shop.lv
4x4lv.lv
4x4darbnica.lv
autometro.lv
SIA “Izdarīgs”
Apstrāde ar smilšu strūklu
Akmeņlauzis
Partfinder
4x4events.lv
4x4forums.lv
xadobaltic.lv
eaglewoodfilms.com

Paldies viņiem!
Gaidām arī Tavu pieteikumu! Un tiekamies 10.jūnija rītā

OFF – sagatavoti bezceļu auto
SUV – visi pārējie bezceļu auto
PROTO – bezceļu auto kas nevar legāli pārvietoties pa koplietošanas ceļiem
VIESIS – atbraukšu apskatīties un aprunāties ar citiem dubļu malējiem

Reģistrācija šeit: Reģistrācija
Pieteikto dalībnieku saraksts: Saraksts

Visi reģistrētie un ieradušies dalībnieki piedalīsies loterijā ar iespēju laimēt vērtīgas balvas!

Jaunākā informācija par pasākumu atrodama pasākuma Facebook lapā.

Sīkāka informācija pa talruni +37126572957 Kaspars vai +37129615618 Renārs, vai rakstot [email protected]

Ja vēlaties pasākuma laikā pareklamēt sevi un atbalstīt pasākumu tad zvaniet +37126572957 vai rakstiet [email protected]

Pasākums ir bezmaksas (izņemot naktsmītni un ēšanu)!!!


 

4x4kluba pavasara foto konkurss.

Sniegs ir nokusis, apkārtne pamazam kļūst arvien zaļāka un pavasarīgāka, tāpēc ir laiks izvest savus dzelzs rumakus pie dabas un uztaisīt kādu skaistu bildi! Lai piedalītos fotokonkursā, ir jānofotografē „džips”, kas ir redzams ar visiem četriem riteņiem ūdenī (peļkē, upē, karjerā).

Bildes fotokonkursam sūtiet uz [email protected], norādot Vārdu, Uzvārdu un kontaktinformāciju, kā ar Jums sazināties. Viens fotokonkursa dalībnieks var iesūtīt ne vairāk kā 2 bildes! Bildes iesūtītājam (konkursa dalībniekam) vienlaikus arī jābūt bildes autoram! Nedrīkst iesūtīt citu autoru fotografētas bildes! Bildes tiks publicētas drugiem.lv un facebook.com 4x4kluba lapās un vērtētāji būs šo lapu apmeklētāji. Kopā tiks saskaitīti draugiem.lv un facebook.com vērtējumi un augstāko vērtējumu iegūs tā bilde, kas kopumā būs saņēmusi viss vairāk vērtējumus (Man patīk). Foto konkursam var iesūtīt no 03.04.2017 līdz 31.05.2017 plkst.24:00. Rezultātu paziņošana – 10.06.2017 (Vislatvijas džipu salidojuma ietvaros). Balvās brīva dalība jebkurā, vienā 4x4klubs rīkotā pasākumā 2017.gadā, bezmaksas eļļas maiņa (nav iekļauta pati eļļa un eļļas filtrs) no 4x4darbnica.lv un citas vērtīgas balvas.

Konkursam iesūtītās bildes atrodamas šeit:
draugiem.lv/4x4klubs
facebook.com/4x4klubs

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie nopietnie pārbraucieni un gala mērķis (Nr.9)

2012.02.18

Ilgi nekāda informācija nav sniegta sabiedrībai par projekta gaitu un rezultātiem. Attaisnojums ir gana vienkāršs – nekādas lielās skrūvēšanas nav notikušas un pēdējo mēnesi tika vienkārši baudīts šis auto un ekspluatēts tam paredzētajos apstākļos. Nedaudz tehniskās informācijas, jo, protams, kaut kas jau arī ir darīts šajā jomā kā arī iepriekšējā rakstā minēto mērķu sasniegumi:

  • Iegādātas ziemas riepas, kuras īsi pirms nopietnās ziemas iestāšanās bija tieši laikā. 60 Ls par riepu komplektu ar visu montāžu – esam dikti apmierināti ar šo risinājumu. Uz ceļa turas labi, pa dziļiem sniegiem arī var mierīgi izbraukt.
  • Iegādāti aizmugurējie beņķi un uzstādīti. Centāmies piemeklēt pareizus un sertificētus, lai varētu kaut kad tālā nākotnē kvalificēties uz 4 vietīgu auto. Pakonsultējos vienā pārbūves kantorī kā pareizi sēdekļus uzstādīt un ķērāmies klāt. Tas arī tika veiksmīgi paveikts un mums tagad ir neoficiāla 4vietīga Buhanka, kurai aizmugurē pat ir sēdekļi ar visām drošības jostām. :)
  • Kārbas tukšgaitas trobelis kaut kā pēc pāris izbraucieniem ir pats pazudis. :) Par to patreiz nestresojam. Vienīgi bikiņ tek kaut kur tur tajā rajonā eļļa, bet ne traģiski. :)
  • Tad vēl īsi pirms pēdējā garā izbrauciena veicām salona apkures uzlabojumus un siltināšanas pasākumus. Attiecīgi tagad Uazikam ir siltinātas durvis un modificēta priekšējās apkures pečkas izplūdes sistēma, kas pavirza gaisu tieši uz kājām, jo oriģinālais izpildījums ir vienkārši neizprotams. :)

Izbraucieni:

Pirms lielā izbrauciena uz Ralliju Sarma 2012 izštukojām, ka vajadzētu kaut kādu nelielu testa izbraucienu. Protams, ka “nelielais” izbrauciens bija Rallijs Alūksne 2012. :)  Nu, neko, maucam. Es, Edgars, Renārs. Viss izbrauciens civilizēti, pirmajā vakarā saprotam, ka vajag izmēģināt caurejamību. Esam pie Edgara dāmas senčiem dziļos laukos. Nu, ko, lecam UAZā un maucam pļavā. Pavandāmies pa pļavu, izvandāmies, sniegs un ir kārtīgi dziļš! :D Maucam pa ceļu tālāk. Pirmajā līkumā Renārs nesavācas un buc, grāvītis. :) Nu, neko, lecam ārā un vandāmies no grāvja ārā. Aptuveni pēc 30 min, esam ārā. Slapji, noguruši un adrenalīna pilni. Pazaudēts miglinieks, pakaļējais. :) Nākamā dienā izbraukājas rallija posmus, iegūstam rallija uzlīmi – pirmo uz mūsu auto. Protams, ka iebraucam visur, kur gribam, nevis tur, kur citi skatās ralliju. :) Svētdienas rītā mierīgi atgaisojam sajūgu un braucam uz Rīgu. :) Pāris bildes no zemāk esošajā galerijā.

Rallijs Sarma 2012 – šis bija mērķis līdz kuram mums bija jāpaspēj sataisīt Buhanku.

Uij, šis gan bija forši. Beidzot visi trīs projekta dalībnieki kaut kur kopā aizbrauca. Protams, ka pārņēma tāda kā svinīga sajūta, jo, redz, šis jau bija mērķis uz kuru gājām visa projekta gaitā – Aizbraukt ar Buhanku uz Sarmu. Tā arī izdarījām. Bez lielām ceremonijām nonācām Apē, kur bija pirmās dienas posmi. Iebraucām trasē, izvēlējāmies labāko skatu punktu un uzbraucām kalnā. Un nevis tur, kur citi maksāja par izšķūrētu stāvvietu piekalnītē! :) Pēc tam braucām no trases prom, pa pļavu un jaunaudzi, jo trase jau vēl bija slēgta! ~5cm resnas eglītes gāja kā prieks pa apakšu. :) Nākamajā dienā nācās forsēt kārtīgu meža posmu, kur izbraukts bija tikai ar meža tehniku kaut kādu. Pirms mums vēl kaut kādi džipi bija braukuši, bet kādi divi tikai :) Nu, pa šitādiem ceļiem nebijām braukuši! Super! Nevienu reizi UAZa apakša nepieskārās zemei, kaut kā operatīvi un pirmajā reizē diezgan pozitīvs offroad izbrauciens. Protams, koši zilā krāsiņa ir paskrāpēta ar meža koku zariem, bet, nu, štrunts taču. :) Arī uzlīmīti dabūjām, tā kā mums jau ir divas uzlīmes uz auto. Pārējais viss Sarmas izbraucienā it kā labi, no rīta pieleca pēc pāris reizēm, bet viss OK, jo accu ir veci. Šis ir mums reklāmiskākais izbrauciens, jo internetos pēc tam kādās četrās vietās ir mūsu UAZika bildes. :)

Piemēram: https://picasaweb.google.com/111419343489718391009/RallySarma2012#5708363551744510274

un http://dra.lv/gGsjlt

Visticamāk, ka šis ir viens no pēdējiem, ja ne pat pēdējais posts par šo auto, jo 13.02.2012 iegādājāmies nākamo restaurācijas un hobija objektu – ЛуАЗ 969m – drīzumā pirmais raksts par viņu. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – 1. mērķis un mazais fināls (Nr.8)

2012.01.06

Dikti jāatvainojas par to, ka esmu daudzus apmeklētājus pievīlis, ka nav nekādas informācijas par projekta gaitu.

Īsā atvainošanās: “Viss ir tik dikti forši, ka nekas nav jādara un rakstīt nav īsti par ko”

Principā ir tā, ka pēc pēdējā raksta mēs, protams, esam izdarījuši diktām daudz un visu to aprakstīt, diemžēl, vairs nespēšu. Mēģināšu to visu sakārtot standarta bulletos secīgi laikā. :)

  • Vadi visi ir savilkti un no galvas jau iegaumēti (nekādu shēmu vairs nevajag :) ), ar 7 drošinātājiem ir par maz, izskatās, ka 10nieka bloks būs pilns. Nestāstīšu par to, cik daudz drošinātāju izsitām kamēr to visu “figņu” sadarījām. :) p.s. drošinātāju bloks, kuru sasūtījām jebajā dikti sen, ieradās īsi pirms Xmasiem, kad jau apskate bija izieta. :)
  • Salona apdare pabeigta pa 90%
  • Miglas lukturītis, custom, saveidots, derēja, bet —- Materiālie zaudējumi ir 100% nākamajā Statoil moikā. :(
  • Aizņemti oriģinālie sēdekļi, lai nebūtu problēmas apskatē.
  • Apskate izieta un uz pirmo (par šo sīkāka informācija zemāk)
  • Iepirkti Recaro sēdekļi no izbijušas OpeļAstras, kaut kādas sportiskas.
  • .. der kā uzlieti UAZikam, diktām ērti un attiecīgi jāmēģina legalizēt.
  • Ziemassvētku vecīša atnestie papildus lukturi uzstādīti
  • Ziemassvētku vecīša atnestā radio antena uzstādīta
  • Savilkti pilnīgi jauni audio vadi (20 metri)
  • Ieviesta “nopietna” audio sistēma – 4x30W Radiotehnika (ar svaigiem un oriģināiem skaļruņiem (slabo?:) )) +amerikāņu magnetola. :)
  • Pārlasīta, saprasta hidrauliskā sajūga sistēma (divi cilindri u.t.t.)
  • Saprasts, ka ar šīm riepām uz ielas, kad ir <-0 grādi, rādīties nevajag. :)
  • Pabūts mežā pēc eglītes – 40grādu smilšu kalnā uzbraukt nevar. :) … za to..
  • .. beidzot sapratām kā strādā razdatka, kloķi, rumba un visa pārējā figņa (lāpstas, uzmundrinājumi, prieks un adrenalīns), kas nepieciešama pilnpiedziņas situācijām :)
  • Saprasts, ka ar šo auto Statoil moikā braukt NEVAJAG!!!!
  • Saprasts, ka ar šo auto uz Vecrīgu braukt VAJAG – Feedbacks ir neaprakstāms! :)
  • Visas bildes, kuras līdz šodienai ir uzņemtas tiek pievienotas rakstam
  • Ir uzstādīta papildus pečka (Volgas) aizmugures salonam. ~3 minūtēs aizmugurē ir siltāk (pirts!!!) nekā jebkurā mūsdienu mašīnā (tāda paša tilpuma) tajā pašā laikā intervālā. :)
  • Patreiz plānojam iegādāt divus papildus sēdekļus aizmugurei
  • Protams, arī ziemas riepu iegāde ir plānā, jo kā jau minēju, ar esošajām nav aršana, :)
  • Šaize tāda, ka tomēr ir viena vieta, pa kuru vēl tek eļļa. Mums ir diktām liela aizdoma, ka tas ir starp “kurvi” un motoru. Papildus tam, kad tukšgaitā tas aparāts stāv, tad tur, tajā rajonā, grab/terkšķ/un visādi citādi izdala nepatīkamas skaņas. Kad izspiež sajūgu vai uzgāzē(tukšgaitā), tad nekas, bet kad šams ir freestailā tad grab, maita. :)
  • Kas vēl… ā.. koments par apskati.

Tātad. Apskates diena. Ap 9:00 tiekamies ar Renāru bāzes vietā. Saliekam visādus štrumentus, ugunsdzēšamos u.c. stuff iekš UAZika un startējam. Pēc ~2 km… tcccšsssss…. 120grādi un mierā esam. Labi, ka pie Renāra senču mājām. Papildinām ūdens krājumus, dikti sašokējāmies un turpinām ceļu. Domājams, ka beidzot kārtīgi sistēma izkustējās, kaut kur kaut kas pietrūka un tamdēļ šitāds gļuks. Pīiiii… pēc 2 km tas pats. Liekam mierā, pielejam atkal ūdeni, kurš sakolekcionēts, pirms tam, Renāra senču mājās. Turpinām. 2 km – Atkal! DAMN!!! Patreiz atliek grāvis, brūns, bet nu, ko darīt. 2.5 km… Nu, tagad galīgi liekam mierā, jo komōōōn.. WTF!!11??!?! Labi, ka esam pie upes un varam pasmelt vēsumiņu cik vajag. Patestējamies, parampjamies kalnā, padriftējam, nu… slikti.. Zvana Zaļais: “Ēe… Nu, kur tad Jūs i’, a’?” – Mēs: “tiripiri…” – šams saka: “Nu, izraujat ārā to sū*a termostatu”. Uzdevums tiek izpildīts. Šekureku, bet izskatās, ka viss ir OK!! :D Diktām neviltots prieks tiek realizēts vietējā kalnā un pirmo reizi tiek izbaudīts/pieveikts šitāds kāpums/slīpums ar auto. :) ))) Dažādu aplikāciju un nelielas izpētes rezultātā turpinām ceļu uz savu ieplānoto apskates staciju. Dažviet “bīstami”, bet rezultātā, “vācot” Buhanku pa sniegotu ceļu, nonākam apskates stacijā. Izstāvam pieklājīgu rindu, bet tomēr ( ;) ) tiekam iekšā tieši pirms finiša un “re!”:

  • Ideālas izplūdes gāzītes – neviltots prieks
  • Nevienmērīgs bremžu spēka?! vai kaut kas tmldz. pieaugums – mums jau liekas, ka normāli, dēļ tām oriģinālajām loku bremzēm, :) bet tā viss OK.
  • Tiltam neliela atsperu lāgu savstarpēja nobīde. – nu, tāds klibs mums viņš ir. :(
  • Neprecīzi noregulēts labais tuvās gaismas lukturis – nu.. kam negadās. :)
  • Nesošās konstrukcijas stiprību neietekmējoši korozijas bojājumi – Eu, nu, komooon :) )) kur ir, a’? :) Nu, labi, nevar jau šitādam nepiesieties. :)

Bet, nu, viss foršiņi un esam dikti apmierināti. Kā jau teicu, patreiz mērķi ir:

  1. Riepas
  2. Beņķi
  3. Kārbas tukšgaitas trobelis
  4. “11. FEB 2012    Rallijs Sarma – Gulbene” apmeklējums.

Un tagad, protams, bildes. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Daudzdarbs (Nr.5)

Uij, galīgi esmu sliktais džeks un neinformēju sabiedrību par Buhankas projekta aktualitātēm. Čaļi jau mani šausta vislaik…

Šoreiz noteikti, ka nesanāks tik detalizēts raksts, jo darbi sadarīti daudz un sīkumos neieslīgšu.

Sākšu ar to, ka izskatās, ka būsim tikuši galā ar kārbas niķiem. Aptuveni pusstundas darbiņš un saucamie “сухари” no kārbas tika izdabūti ārā. Kārba nav jānoņem, to visu var izdarīt piepaceļot auto, noņemot kārbas sānu vāku un operētjot ar āmuru un dažāda izmēra meiselēm. Protams, pirms tam nolejam eļļu, samīcam kārbā iekšā lupatas, lai neviens lieks štruntiņš kaut kur neiekrīt dziļumā un sākam darbus. Pa vienam suhariņam, vispirms pārlaužam to uz pusēm, kārtīgi sitot pa viņa vidus daļu. Nebaidās, cits nekas nesalūzīs, viņš tāds čugunīgs un trausls. Tikko kā ieplaisā, tad ar spicām knaiblēm knibinam pa gabaliņam ārā. Un lieta darīta. Tas par kārbu.

Pielabots, ar vīli, jaunais izpūtējs, jo oriģinālais no Purčika bodes nemaz neiet tā labi virsū, visur, kur vajadzētu. :)

Noņemti visi ripuļi, atdabūti vaļā trumuļi, kas ir vesela epopeja. Iesaku lasīt UAZ instrukcijas :) Viss beigās izrādās elementāri, ar M8 skrūvēm viņus var normāli nodabūt nost no tilta. Protams, atskrūvēt pirms tam viņu stiprinošās 3 skrūves aizņem daudz laika, spēka un WD40. :) Bremži izskatās pat ļoti labi, neko daudz neiespringstam un pēc trumuļu izpucēšanas un pretkorozijas apstrādes liekam tos atpakaļ.

Paralēli notiek tilta demontāža. Šis darbiņš mums aizņēma, man liekas, ka ~3 vakarus, noņemt, izjaukt, salikt, pielikt atpakaļ. Lāgas pārlasījām, apstrādājām ar pretkoroziju, katru otro lāgas plāksni samainījām vietām ar otras lāgas plāksnēm. Rezultātā UAZs stāv taisni, kas ir daudz labāk, nekā 7cm starpība. :) Priekšējam reduktoram nomainīta blīve, tas vairs netek un rada mums pamatotu prieku. Lai gan, jāpiebilst, ka neieskatījāmies kardāna “saļņikā”, izskatās, ka tas būs jāmaina, tur vēl kaut kas sulo, bet to var izdarīt neņemot nost tiltu. Tā pastāstīja mans pieredzējušais tētis. :)

Paralēli darbiem pie tilta notiek arī elektroinstalācijas darbi. Gints (tekstā minēts arī kā Zaļš(-ais)) kopā ar vienu paziņu Edgaru, kurš vienu piektdienu mums piebiedrojās palīdzēt, aktīvi nodarbojās ar aizdedzes sistēmas atjaunošanu. Vecie, sakusušie vadi no “elektropārvades līnijām” izrakti un apzināti. Iegādāts jauns, oriģinālais startera relejs un uzstādīts tam paredzētajā vietā. Dziļā naktī auto arī pielec un strādā, patreiz gan bez lādēšanas funkcijas, bet strādā. Visiem plati smaidi, kas noteikti arī ir plati, jo šīvakara darbus jestrākus padara dažādi stiprāki dzērieni. ;)

Kaut kad ap to laiku arī vēl piebeidzām visas arkas pucēt un apstrādāt. Principā kādu laiciņu mums dikti netīrie darbi jau ir beigušies, t.i. pretrūsas apstrādes, pucēšanas u.t.t. šmuce. Viss ir smuks un melns apakšā, reti kur var atrast kādu rūsas punktiņu. Visi esam dikti gandarīti par šito un gribās arvien ātrāk redzēt tehapskates protokolu. :)

Patreiz notiek darbi pie auto sagatavošanas krāsošanai. Ir izņemtas visas durvis, kuras pirms tam tika sataisītas, izlocītas, saregulētas. Strādā visi logi, atveramie, aizveramie u.t.t. Durvis izņemtas, atbrīvotas to rūsas pleķiem, apstrādātas ar zinc-zinc un gaida tuvākajās nedēļas krāsošanas epopejas sākumu. Mēs ar Gintu lielākoties tagad esam atroda Buhankas iekšpusē, kur nodarbojas ar auto elektriķa specialitātes apgūšanu. Kā jau minēju, ar aizdedzi mums viss ir OK. Nesen arī “izpīpējām” antīkā ģeneratora darbības principus un ar jauniegādāta releja (Argus) palīdzību esam automašīnā atjaunojuši lādēšanas funkciju. Problēma bija ierosmes ķēdē, dikti brīnos kā tas autoss pirms tam strādājis un dikti nebrīnos kapēc daudzi vadi bija sakusuši. :) Principā apzināti visi vadi, kas kur iet un ko dara. Tagad esam ebay gaidībās, jo mums no UK tuvojas jauna drošinātāju kaste, kura tiks uzstādīta UAZikā un kuram būs principiāli savādāka centrālā elektro daļa, ne tāda, kā to ir paredzējis ražotājs. Shēma jau sazīmēta, jārealizē tikai. ;)

Kas vēl.. āa.. mums tagad ir atjaunoti smuki diskiņi. Diski tika demontēti, aizvesti uz Krons Auto, kur mums viņus laipni atbrīvoja no vecajām riepām. Tad nogādāti uz S.B.C., kur mums tos laipni atbrīvoja no vecās krāsas, nogruntēja un nokrāsoja glauni baltus. Lai gan jāsaka, ka UAZ disku ražotājs par balansēšanu nav domājis, diski principā ir drausmīgi un sāku domāt, ka tomēr jāsāk meklēt Suzuki diski.

Vienu problēmvietu gan vēl atradām, šofera puses kāpslis, pirmais. Tas ir galīgi caurrūsējis, bet nu, jau ir idejas un drīzumā taps risinājums kā to novērst pat neparādot automašīnai metināmo aparātu. :) Paralēli tam vēl arī atklāts, ka būs jāpiestrādā pie jumta malām, Buhankas rūpnīcas darbinieki ar precīzu roku nav izcēlušies un konstrukcija ir tāda, ka principā jāatbrīvo visa vieta, kur jumta mala savienojas ar virsbūves malu no hermētiķa un krāsas. Jāatbrīvo no rūsas un jāhermetizē pa jaunu. Renārs jau šo darbu ir uzsācis. Nodarbojāmies arī ar bremžu atgaisošanu, vesela epopeja. Gandrīz 2 L DOT eļļas jāpatērē kamēr to atgaisošanu labi izveic, bet nu, amats rokā un prieks par padarīto. Lai gan mani šodien sašāva viens komentārs iepriekšējā rakstā par to, ka DOT eļļu nevajagot izmantot. Saēdot gumijas. Jūsu viedoklis? Vai tiešām pūst visu ārā un meklēt kādu pareizāku eļļu?

Un nu pats galvenais, visas bildes, kuras ir tapušas kopš iepriekšējiem rakstiem. Sorry, bet viss uzņemts ar HTC HD2. Bildēs redzamā apkārtne ir mūsu siltā, gaišā un aparātiem, štrumentiem aprīkotā “garāža” par kuru liels paldies mums jāsaka Renāram un SIA “Antbūve” Bez šitā nu nekā…

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Stikls, kārba, stikls, kārba… (Nr.4)

Atkal jāmēģina atcerēties nedēļu veca vēsture.

Sākšu ar to, ka Remo svētdien bija izmetis līkumu ar Buhanku un beigu beigās palicis 4. ātrumā un viss. Kaut kā ierampies bāzes vietā un paziņoja mums par jauno problēmiņu. Skaisti. :)

Turpināšu ar to, ka iepriekšējā weekendā mums neizdevās ielikt to sasodīto stiklu. Saplēsām gumiju un tā arī neko sakarīgu neizdarījām. Pirmdien vai otrdien aizskrējām uz Purčiku pēc stikla gumijas. 10 Ls, jauna. Veikalā būdams, ievēroju lielāku ventilatoru nekā oriģinālo un pat pēc stiprinājuma caurumiem, izskatās, ka varētu derēt. Nopirkām. 4.50 Ls. Cerams, ka tiksim vaļā no stāstiem par motora pārkaršanu.

Manuprāt, ka tanī pašā vakarā ķērāmies klāt stikla ielikšanai. Tas ir kaut kāds pi$dec!!! 3 stundas un nekāda rezultāta! Nu, nekrīt iekšā un viss! Remo piezvana kaimiņam, tas tur kaut kāds restaurātors esamot. Kaimiņš atčāpo, pasmīn un saka: “Nu, kas i’? Nelec iekšā? Tas taču elementāri!”. Hāa hāaa.. +2 stundas visi četri ņēmāmies, kamēr beidzot tas sasodītais stikla gabals iegāja savā vietā. 5 stundas patērētas, skaisti :) Tajā pašā vakarā arī papētīts lielā ventilatora pielikšanas plāniņš, vajag kaut kādu flančveidīgu uzparikti, jo oriģinālajā vietā, ja uzliktu šo ventu, tad tas skartos pie kurbuļvietas. Gints samēra, sazīmē potenciālo flanci un aiziet, pa mājām.

Nākamās dienas vakarā flancis jau ir izvirpots un nedaudz vēlāk vakarā Remo ziņo, ka flancis ar visu jauno ventilatoru ir uzstādīts un dikti labi uzvedās savā jaunajā vietā.

Piektdienas vakarā salīdzinoši ātri ķērāmies pie darba un, principā, vakara gaitā tikām skaidrībā ar kārbas kulisi. Tika nedaudz apslīpēts viens stienītis, kuram bija nedaudz nolūzis galiņš. Attiecīgi, pāris stundās sapratu kulises darbības principus un likām kārbu atpakaļ. Tanī pašā vakarā vēl tika aizbraukts pēc visām nepieciešamajām eļļām uz tuvējo, pazīstamo bodīti. 37 Ls nolocīts par visu, diferenciāļiem, kārbai, u.t.t. Uz vakara beigām visi sapratām, ka gandrīz jau mēnesi nav pasēdēts ar glāzi rokā uz dīvāna pie kāda mājās. Sausa runa! Ātri saorganizējām visus iesaistītos un ap 23:00 jau diskusijas turpinājās pie Remo jaunizremontētajā viesistabā. Dāmas dikti bieži pārtrauca mūsu diskusijas ar komentāriem: ‘Eu, nu! Cik ta’ var?!” :)

Svētdienas rītā Remo paspēja aizskriet līdz Purčika kindergartenam un iepirkt visā garumā oriģinālo izpūtēju – 38 Ls ar visu blīvi pie “bikses”. Ķērāmies, atkal, UAZikam klāt. Tika piestiprināts izpūtējs, sadomāti alternatīvi un izskatīgi stiprinājumi. Tālāk pieķērāmies pie apakšdaļas antikorozēšanas pasākumiem un krāsošanas. Pēc kādas stundas bijām to pabeiguši un varējām, beidzot, nolaist Buhanku uz saviem riteņiem. Ātri tika uzlikta atpakaļ siksna un šķilts tas brīnums klāt! Strādā, atkal prieciņš un nedaudz palēkājam gaisā. :) Tiek cītīgi vērots temp. dačiks, lai novērtētu jaunā, palielinātā ventilatora efektivitāti. Secinājums – tā ir pārāk laba. Izbraucot nelielu līkumu un padarbinot motoru uz vietas, temp. rādītājs knapi sasniedz 50/60 grādu atzīmi. Slikti. Droši vien, ka termostats, jo pirmkārt jau motoram vajadzēja sasniegt darba temperatūru un tad tikai palaisties lielajā lokā, lai atdzesētos. Nu, nekas, būs atkal ko darīt. :) Vēl atrasta vieta, kur izpūtējs laiž garām, jāpielabo būs. Principā tā arī vakaru lēnām beidzam, jo ir sadomāts aizbraukt pie Zaļā ciemos. Vakarā, protams, atkal dāmu apsauktas diskusijas par UAZiku un portvīns :)

Vēl mēs bijām savākušies uz paskrūvēšanu otrdienas vakarā. Pirms tam Remo bija pacenties un dabūjis nedaudz labāku akumulatoru UAZikam, bet ne jaunu. Toties šis mierīgi spēj “piešķilt” mūsu brīnumu un nu jau auto sāk iegūt kaut kādu pozitīvāku statusu. :) Iekāp piešķil, izbrauc. Izdzinām UAZiku ārā un gaidot Zaļo padarbinājām, lai saprastu kas ar to temperatūru ir. Pirms tam pievēru radiatora žalūzijas, tipa, lai nerauj gaisu no priekšas, bet maļ tur uz vietas. Strādā tā lieta, temperatūra paceļās, bet lēnām. Knapi sasniedz 80 grādu atzīmi, secinājums par termostata FAIL netiek atcelts. Zaļo nevaram sagaidīt, attiecīgi salecam iekšā jau patīkami siltā salonā un izmetam pāris līkumus pa šķērsielu. Sasniedzam pieklājīgus 70 km/h, toties bremzēšana gan ir vesela epopeja. Tātad – kārtīgi jāpieķeras bremžu izpētei un restaurācijai. Stāvbremze arī neizrāda nekādas dzīvības pazīmes. Stāvbremze ir labākais, ko UAZ rūpnīca šinī autiņā ir izdomājusi. Mums nekad nebūs problēmas ar to, ka stāvbremzes statuss/spēks būs atšķirīgs/savādāks uz kāda no aizmugurējiem riteņiem. Pluss vēl arī tas, ka stāvbremze mums ir izdarāma tā, ka viņa nobremzē visus 4 riteņus. :D Tas viss ir tikai tāpēc, ka šajā auto stāvbremze ir izpildīta nevis riteņu rumbās, bet gan uz kardāna. :D Super! Sataisi vienu vietu un rocene šancē visur :)

Diemžēl pēc izbrauciena atgriežamies ar atkal iesprūdušu 4. ātrumu. Šausmīgi sašūtam. Ierodas Zaļais, paziņojam viņam, ka diemžēl arī šoreiz viņš izbraucienu ar UAZiku ir nokavējis. :) Sūtam viņu zem auto, lai ņem nost atkal kārbas vāku un ķeramies klāt tā izpētei, preparēšanai un domu graudiem kāpēc tas viss tā ir noticis. Tā arī viss vakars paiet, uz salīdzinoši negatīvas nots.

Visu atlikušo nedēļu sēžam forumos, pētām, lasām, kas ko un kā… Izpīpējām, ka jādabū no kārbas ārā sinhronizatora “сухари”. Nu, ķersimies piektdien klāt. Pa nedēļu vēl ir savāktas visas 4 riepas, jaunas un labas, oriģinālās. Tātad, kaut kad jānoņem nost visi ripuļi, jānobortē beigtās riepas, jāaizved diski uz smilšustrūklu un jānokrāso smuki balti. Tad jāliek atpakaļ jau ar jaunajām riepām.

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Sākums (Nr. 1)

Labdien, šajā janvāra dienā! Vēlamies publicēt, salīdzinoši vēsturisku, rakstu sēriju par to kā mums gāja ar pirmo mūsu kopējo auto projektu. Tālajā 2011. gada rudenī ķērāmies klāt UAZ automašīnai.  Laipni lūgti iepazīties ar to kā mums, 3 čaļiem, kuru ikdienas nav saistītas ar auto labošanu, remontu un restaurāciju, gāja ar šo jocīgo krievu ražojuma automašīnīti. Rakstu sērijā būs 9 raksti, tiks publicēti secīgi, katru pirmdienu viens. Rakstos ir minēti vairāki personāži, bet galvenajās lomās ir – Ģirts, Renārs un Gints
Projekts, protams, ka ir noslēdzies. Mūsu Buhanka tika veiksmīgi notirgota uz Vāciju.

Baudiet!

Tālais – 2011.10.04

Cerams, ka spēšu visa projekta laikā nodokumentēt visu, ko izdarīsim, lai nākotnē varētu palasīt un pabrīnīties par mūsu uzņēmību un trakumu. :)

Aizsākās viss ar parastas trešdienas vakaru, kad saņēmu zvanu no Remo. “Klau! Tu taču sen jau gribi kaut kādu offroad hobiju, ne?”, “Protams! Ko Tu piedāvā?”, “Nu, parunājām ar Kojānu un zvanu Tev, vajag iepirkt UAZiku un taisīt augšā uz tipa Baikāla braucienu!”, “Oho! Nu, nezinu, bet izklausās jau labi! Kas, ko, kā?”, “Nu, patreiz jau tikai konceptuāla ideja, vai piedalies?”, “Konceptuāli – Jā!” :)

Nākamajā sestdienā bija smagas un ilgas pārrunas starp četriem draugiem (Es, Remo, Instigater un Kojāns), līdz nonācām pie slēdziena, ka visiem ir iespēja apdomāt iespēju piedalīties šajā avantūrā. Dedlains ir 1.novembris. Un Baikāls nav mērķis. Maksimālais mērķis uz ko patreiz ejam ir brauciens uz Karēliju apskatīt smuko dabu un baudīt Karēlijas republikas pilsoņu viesmīlību. Skaidri mērķi, skaidri termiņi. Sākam gaidīšanas svētkus. Pats jūtu, ka eksaitments palielinās ar katru stundu. Svētdienā ar Remo vēl aizšaujam apskatīties Latvijas Ralliju 2011 un vakarpusē jau braucam skatīties vienu Buhanku Varkaļos.

Tikko izvilkts УАЗ no priežu meža, riepās nav spiediena, bet izskatās pat vēl labi braucamas – runflat :)

Apskatītais eksemplārs ir ar modeļa numuru 37419, nogājis tikai 20’000 km un paša saimnieka pirkts Baltkrievijā. 7 gadus stāv piesliets zem priedes un gaida kad viņu kāds izkustinās. Saimnieks pēc viņa iegādes ir pārveidojis viņu par medību busiņu. Iztapsēta kabīne, salikti izlaižami soliņi, elektriskā lūka, papildus pečka, “attiņamie” logi u.c. sīkumi, kas nav standarta komplektācijā. Vienojamies par ciparu un dodamies prom. Nespējam nomierināties divas dienas un trešdienā jau zvanām saimniekam, ka ņemam ciet. Tas nekas, ka komanda vēl nav devusi ne jā, ne nē. Investējam patreiz savus līdzekļus un gaidām tāpat pārējos līdz 1. novembrim. Mēs ar Remo esam galīgi excited un ceturdienas pēcpusdienā dodamies pakaļ UAZam. Sarunājam evakuatora pakalpojumus, par labu cenu, ja kas, skatiet tel. numuru bildēs.

Pēc pāris stundām un nedaudz beigtiem nerviem, esam lepni УАЗ 37419 īpašnieki! :) Atjaunots birokrātijas zobratos 29.09.2011. Pēdējo reizi bija rādījies CSDD instancē 2003. gadā. Attiecīgi bija jau

Statoilā iepūšam vēju (Evakuatora pakalpojumi – 29991925)

izkritis no uzskaites un mums pārreģistrācijas process izmaksāja tikai 48 Ls. Salīdzinot ar citiem ss.lv sastaptajiem eksemplāriem, kuriem vēl bija nodokļu parādi, šis mums bija ļoti izdevīgs subjekts. Rezultātā cena 500 Eur un CSDD 48 Ls. Evakuatora izmaksas, lai paliek slepenībā. :)

CSDD Numuru salīdzināšanas telpās uz mums skatījās kā uz sazin ko. Puikas pat nezināja, kur atrodas šasijas numurs. Nācās man viņiem parādīt. :) Beigās šie galīgi apjuka un izsauca kaut kādu ekspertu, kurš tad ar klausuli pie auss ilgi bizoja ap mūsu brīnumu un kaut ko bubināja. Beigās piedāvāja pa 200 Ls mums pārrakstīt viņu kā Plašpielietojuma auto. Laipni atteicāmies un piekritām, lai nu paliek viņa iepiekš piedāvātais Kravas furgons ar 2 sēdvietām. Ieliksim pārējos beņķus paši. ;) Pašā CSDD ātri tikām galā ar formalitātēm, atbrīvojām iepriekšējo īpašnieku, kurš bija dikti steidzīgs, esot jāpaspēj uz tikšanos. Atvadījāmies ar rokasspiedienu un smaidu uz lūpām. Paši smaidīdami apsēdāmies un gaidījām tehnisko pasi. 5 min un rokā ir. Turētājs Remo, īpašnieks es. Man, kā Talsu novadā deklarētam cilvēciņam mazāka OCTA, Remo kā kūrortJūrmalas iedzīvotājam pienāksies Jūrmalas caurlaide – galīgi šiki mums UAZix izdarīsies. :)

Pēc attiecīgajām peripetijām Buhanka ir nogādāta Ēnas ielas karalistē, lai iemitinātos savā bāzes nometnē – Remo uzņēmuma ražotnē –  sausā betona izstrādājumu ražošanas telpās. Tātad, esam projekta sekmīgai uzsākšanai atraduši ideālu vietu auto atjaunošanai un “ķīlēšanai”, apkurināmas, gaišas un sausas telpas. Telpās pieejams daudz un dažādu instrumentu un iekārtu, kas ndrošinās mums efektīvāku, ātrāku un kvalitatīvāku UAZa atjaunošanu.

Tajā pašā vakarā jau ķērāmies klāt pie Buhankas atdzīvināšanas. Pieriktējām akumulatoram vadus no mana auto. Ielējām primārajā bākā 10 litrus degvielas un centāmies piešķilt. Nekas. Nešķilas nu nekādi. Ap šo laiku ierodas personāžs ar kļičku Zaļais. Šams arī bija klāt brīdī, kad evakuējām Buhanku no glaunās upes krasta Varkaļu mežos. Zaļais smaidīdams un ar neviltotu prieku ķeras klāt atdzīvināšanas procesam. Izskatās, ka patreiz viņam ir daudz vairāk excitementa par šo projektu nekā citiem, vēl domājošajiem, potenciālajiem memberiem. Kopīgi secinām, ka ātrumā nekas te nesanāks. Jāpārģērbjas, jāievelk UAZs sētā un jāķeras klāt nopietnāk.

Attaisām otro aliņu un ķeramies klāt. Sākam pirmatnēju motora uzbūves izpēti. Ātri apjēdzam degvielas padeves tehniku un ķeramies klāt reversajai inženierijai. Filtrs, sūknis, trubiņas. Darbs, sistas rokas, tad vēl bikiņ darbs un pēc 2.5 stundām UAZ iespurdzas – STRĀDĀ!! Nedaudz palecamies aiz priekiem, laigan, patreiz degvielas

Process jau bāzes nometnē

padeve ir nodrošināta ar kanniņu uz jumta un ražotnē atrastu šlauku kā degvielas padeves pievadu. :) Prieki nebija ilgi, pēc aptuveni 10 sekunžu darbošanās motors sāka vairumā izvadīt dzesēšanas škidrumu :( Pēc nelielas apskates, secinām, ka ventilators ir norāvies no ūdenssūkņa un “iebraucis” radiatorā. Šaise… Vecums un metāla nogurums dara savu. Ķērāmies klāt ventilatora demontāžai un saprotam, ka jādabū ārā arī radiators un jānomontē no motora korpusa ūdenssūknis. Šiem darbiem gan ķersimies klāt citu dienu. Remo jau bija pieķēries špakteļāpstiņai un uzjaucis nedaudz materiāla vienam caurumam arkā. Lemjam par to, ka vajag UAZu ievilkt rītdien telpās, pameklēt ss.lv radiatoru un noskaidrot, kur un cik maksā ūdenssūknis. Papildus tam jādodas uz HansaFlex uzštancēt jaunu degvielas padeves trubiņu no bāku pārslēdzēja līdz degvielas sūknim. Devāmies mājās, lai priecātos par dienas piedzīvojumiem un nedaudz atzīmētu.

Īsumā: UAZ 37419, 1999. gads, 2.89 L motors, 2 sēdvietas, 4×4, 7 gadus stāvējis, gada nodoklis 72 Ls. Patēriņš pat pēc papīriem – daudz. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie darbi (Nr.2)

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Foto Dace Janova @ 4rati.lv

Top grāmata par 4×4 vēsturi Latvijā

Ar 4×4 sportu un tūrismu, dažādās tā izpausmēs, es nodarbojos jau vairāk nekā 15 gadus un man ir radusies pārliecība, ka pienācis laiks par šo tēmu izdot grāmatu. Tie kam interesē grāmatas par ceļojumiem, droši vien zina, ka tā nebūs mana pirmā grāmata. Līdz šim ir izdotas četras grāmatas, kurām esmu autors un divas, kurām esmu līdzautors. Četrās no šīm grāmatām “Pasaules jumts”, “Saules vārti”, “Āfrikas josta” un “Lemti nepadoties”(šobrīd nopērkama grāmatnīcās) ir aprakstītas autoekspedīcijas kurās esmu piedalījies. Tātad, varētu teikt, ka zināma pieredze grāmatu radīšanā man ir, bet ar to vien nepietiek.
Lai radītu kvalitatīvu grāmatu, kas iespējami pilnīgāk atspoguļo 4×4 vēsturi Latvijā, MAN NEPIECIEŠAMA JŪSU PALĪDZĪBA!
Pagaidām neiet runa par finansiālu atbalstu šai grāmatai. Tāds varbūt nemaz nebūs vajadzīgs, ja grāmatas izdošanā sadarbošos ar izdevniecību vai atradīšu kādu kas gribēs piedalīties projektā ar finansējumu.
Lai radītu šo grāmatu man būs jāveic liels informācijas apkopošanas un izpētes darbs. Ļoti nozīmīga būs jūsu palīdzība informācijas apkopošanā. Tāpēc lūdzu saņemieties pārskatiet visu kas jums ir par šo tēmu un sūtiet man! Viss, ko atsūtīsiet, tiks izpētīts, sakārtots pa gadiem un tēmām. Pēc grāmatas izdošanas šie apkopotie dati interesentiem būs pieejami un tos arī varēs publicēt internetā.
Lūdzu sūtīt man uz epastu: [email protected] šādu informāciju:
1. Fotogrāfijas, kurās redzami notikumi trasēs, nometnēs, tiesneši, komandas u.c., kas jūsuprāt varētu būt interesants. Pie fotogrāfijām lūdzu obligāti norādīt datumu, vietu vai sacensību nosaukumu un cilvēku vārdus, kas tajās redzami. Īpaši aicinu uz sadarbību fotogrāfus, kas darbojās sacensībās. Sadarbības noteikumi apspriežami. Ļoti būtiskas ir pirmsdigitālās ēras bildes, tāpēc lūdzu neslinkojiet, noskanējiet un atsūtiet tās, kas jūsuprāt daudz ko izsaka un varētu būt iekļautas topošajā grāmatā!
2. Visus rakstus, intervijas, dzejoļus (ha-ha), kas dažādos laikos tapuši par šo tēmu. Lūdzu norādīt raksta tapšanas laiku un autoru.
3. Visus statistikas datus, rezultātu tabulas, dalībnieku sarakstus un citu informāciju, kas tēmu varētu atspoguļot skaitļos un konkrētos datos.

Tiks apkopota un analizēta visa informācija no pašiem 4×4 sporta pirmsākumiem līdz šodienai, tāpēc sūtiet visu, kas jūsuprāt varētu būt noderīgs topošajai grāmatai!
Daudzus no jums šo gadu laikā esmu iepazinis, bet ne visus. Daudzi zina kas es esmu, bet ne visi. Tāpēc lūdzu nosūtiet šo ziņu visiem, kas jūsuprāt varētu palīdzēt!
Ar cieņu
Harijs Sils , [email protected]