SĀC AR VIENU - VINČOJIES VISU DIENU!

Mūs atbalsta

Seko mums

Info


Road pasākumi - pasākumi kas domāti visiem auto tipiem. SUV pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto. Offroad pasākumi - pasākumi kas domāti 4x4 piedziņas auto (ar pazemināto pārnesumu vai vinču).
Quad pasākumi
- pasākumi kas domāti kvadracikliem.

Iesakām

http://www.go4speed.lv/

geocaching

Geoveikals

Atbalsti Baikāla ekspedīciju!

4x4klubs.lv

Projekts LuAZ, ЛуАЗ 969M – Fināls (Nr.4)

Labdien!

2012. gada vasarā bija LUAZ restaurācas darbu pauze. Visādi atvaļinājumi, ceļojumi u.t.t. Skatoties pēc bilžu datumiem, darbus esam atsākuši novembrī. Cik atminos, ka uzlikām galamērķi – Renāra kāzas – lai varētu šo auto izmantot kā kāzu auto. 🙂 Darbi pa lielam:

  1. Pārlasīts ģenerators
  2. Pārlasīts, izpucēts motors. Nomainītas visas blīves u.t.t.
  3. Pārvilkta visa elektroinstalācija

Pievienošu daudz bilžu galerijas – jeb, visas atlikušās bildes no projekta. 🙂

Lasīt tālāk ierakstu “Projekts LuAZ, ЛуАЗ 969M – Fināls (Nr.4)”

Projekts LuAZ, ЛуАЗ 969M – Beidzot uz kājām (Nr.3)

27.04.2012

Sveicināti tie, kas sen gaida rakstu! :) Renār, Gint – Jā, beidzot ir! :) Viss ir kārtībā un dzīvi esam. Protams, ilgi, ka nekas nav rakstīts. Visu laiku tas tik vien darīts, kā skrūvēts, rautas vītnes, metināts, sisti un dedzināti pirksti, depresija nomainīta ar sajūsmu un otrādi. Tātad, centīšos hronoloģiski un secīgi aprakstīt apdarītos darbus un ieskicēt mūsu patreizējo stāvokli šajā projektā.

Tātad, pēdējais, kas Jums tika atrādīts

ir LUAZika korpuss pēc smilšstrūklas un nogruntēts. Varu jau pačukstēt, ka šovakar šamējais pats nostājās uz saviem ratiem. Tātad – viss apakšā ir izdarīts! :) Viss, rakstu beidzu! :)

Nu, labi, tātad:

Sākšu ar to, ka pēc strūklas sapratām, ka nāksies veselu kaudzi ar dažādām malām griezt nost un metināt jaunas vietā. Visi sliekšņi un aizmugurē grīdas beigas. Tas ar SIA “Antbūve” darbinieka Edgara palīdzību tiek veiksmīgi izdarīts un Edgars arī ar lielu meistarību mums sagatavo metāla detaļas, kuras likt nogrieztā metāla vietā. Kādā no nākamajām dienām stumjam bundžu pie kaimiņu Igora un metinām to visu klāt. Turpat arī tiekam vaļā no visām nolauztajām skrūvēm, kuras palikušas virsbūvē. Igors ir meistars šajā jomā, cepuri nost! Iztīrām vēl lielās tiltu stiprinājumu vītnes. Pēc virsbūves apmetināšanas tā tiek mājās un tiek sānos noslīpēta un nogruntēta metināšanas vietās. Tad tā tiek likta otrādi, lai tā arī paliktu ilgu laiku. Tuvākajās dienās apakša tika nopūsta ar “grubuli”. Viss ir forši un, attiecīgi varam ķerties klāt kopā likšanai. Aptuveni tajā pašā laikā saprotam, ka arī tilti, kardāns un visas lielākās piekares detaļas ir jāstrūklo un jāgruntē. Nu, ko, meklējam augšā vecos kontaktus un Kaspars no SIA “S.B.C” atkal patīkami izpalīdz. Šoreiz detaļas riskējam laist cauri aparātam no kura tās iznāk skaisti tīras. Tipa konveijers-strūklotājs, ar skrotīm. Viss ir kārtībā un Kasparam tiek kaut kas garšīgs. :) Detaļas tiek nogādātas atpakaļ bāzes vietā un nogruntētas. Paralēli pa vakariem tiek pucēts aizmugurējais reduktors un jaukti, tīrīti riteņu gala reduktori. Izjaucot vienu reduktoru, saprotam, ka ir piii… iekšā viens gultnis ir izjucis un paārdījis abus reduktorus. Attiecīgi, saprotam, ka jāmeklē zobrati, gultņi, “saļņiki”. Labi, ka pārējos reduktoros viss ir OK. Visi izjaukti, izmazgāti, izpucēti. Super. Stellējam klāt tiltus un kardānus. Tiek pirktas jaunas skrūves un uzgriežņi visām vietām, kurām tik var atrast veikalos jaunas skrūves un uzgriežņus. Visi stūres sistēmas āboļpirksti tiek ar rokām pārlasīti un sastellēti kopā ar jaunām putekļu gumijām. Baigā ņemtne, bet nu gandarījums patīkams. :) Tiek piekabināts arī aizmugurējais, centrālais reduktors, tīrs un smuks pie nopucēta un nokrāsota kronšteina. Arī kardāns tiek likts galdā. Pāris vakari mums ar Gintu tiek pavadīti pie reduktoru salikšanas un tie paši vakari Renāram paiet ievelkot Luazikā bremžu sistēmas trubiņas un citus šķidrumu vadus. Sanāk viņam labi un jaunās, spīdīgās “cuprum” trubiņas izskatās ļoti pieklājīgi. Secīgi tiek likti klāt galu reduktori un kabinātas klāt pusasis. Pirmā tiek pabeigta aizmugure. Protams, arī bremžu trumuļi, loki un rokas bremze.  Ņemšanās jau baigā, bet patreiz uz to atskatāmies jau ar smaidu. :) Pa vidu tam visam esmu aizbraucis vienu weekendu līdz Siguldai pēc pāris detaļām. Rezultātā es no Siguldas izbraucu ar vienu veselu gala reduktoru, degvielas bāku un pāris putekļu gumijām. Tas viss pa 30 Ls. Rezultātā top priekšējie reduktori un tiek pucēta un krāsota jaunā bāka, lai gan nedaudz buktēta, bet būs labi. Vecā ir bijusi labi sista un lāpīta, bet tik un tā tek. Pa šo laiciņu esam arī tikuši pie jauniem priekšējiem amortizatoriem par tīru paldies. Jauki, Igors rullē! :) Paši arī atjauninājuši esam aizmugurējos amortizatorus, jo redz oriģināli tikai derot, neko citu tur likt nedrīkstot.

Šodien atklājām jaunu veikalu – “Taurija”, Lienes ielā 2, kurā, izrādās ir pieejamas diezgan daudz ZAZ/LUAZ detaļas. Margriet’s iela un purčika bode var iet atpūsties. Iegūstam divus trūkstošās priekšējo pusasu putekļu gumijas un vēl dažus sīkumus. Vakarā ķeramies pie darbiem ar mērķi autiņu, beidzot dabūt uz paša ratiem. Pēc stundām divām tas arī ir izdarīts un gandarījums ir dikti liels. Pat strādāt tālāk vairs negribās. Kā tas tika izdarīts? Nu, par to mēs ilgi domājām, t.i.,  kā to izdarīt. Beigās ar diviem pacēlājiem izdabūjām viņu ārā sētā. Tad piesējām pie abiem tiltiem garu trubu, nu tā, lai viens gals priekšā un otrs aizmugurē. Tad abos galos pacēlāji. Pacēlām augšā, ar rokām apvēlām otrādi un nolaidām lejā. Elementāri! :) Nu, izskatās jau glauni, tāds liels, agresīvs un mums liekas, ka daudz augstāks nekā bija. :) Principā, pēc tam tikai pārspriežam tālākos plānus un dodamies pa mājām, kaut kā tomēr šovakar nav… Pārspriežam arī par Buhanku…

Nu, tad tagad pats galvenais – bildes un arī viens video, cerams, ka hronoloģiski:

Transportēšanas īpatnības

Projekts LuAZ, ЛуАЗ 969M – Smilšainā diena (Nr.2)

Pāris vakarus cītīgi ņēmāmies ar LUAZ virsbūves pucēšanu. Pēc šiem pāris vakariem sapratām, ka viss ir lieki darīts un, tomēr, nāksies doties uz kādu profesionālāku smilšstrūklošanas uzņēmumu. Tā arī darījām, šodien tika virsbūve un kaudze ar detaļām nogādātas Jūrkalnes ielā, pie kaut kāda Aleksandra un pa 80 Latiem tika viss sadarīts. Pāris kļūdas jau ir, bet nu, piedodamas, jo, pirmkārt, strūklotājam ikdienas darbs ir ar lieliem metāla gabaliem un, otrkārt, ir vietas, kur viņš ar to lielo, profesionālo pistoli ielīst nevar. Un vēl ar ko ir jārēķinās – pāris stundas pēc tam darba, lai no tā visa dabūtu ārā tos pāris kilogramus smiltis. Bez kompresora, nekā…

Rezultātu varat ievērtēt bildēs:

 

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie nopietnie pārbraucieni un gala mērķis (Nr.9)

2012.02.18

Ilgi nekāda informācija nav sniegta sabiedrībai par projekta gaitu un rezultātiem. Attaisnojums ir gana vienkāršs – nekādas lielās skrūvēšanas nav notikušas un pēdējo mēnesi tika vienkārši baudīts šis auto un ekspluatēts tam paredzētajos apstākļos. Nedaudz tehniskās informācijas, jo, protams, kaut kas jau arī ir darīts šajā jomā kā arī iepriekšējā rakstā minēto mērķu sasniegumi:

  • Iegādātas ziemas riepas, kuras īsi pirms nopietnās ziemas iestāšanās bija tieši laikā. 60 Ls par riepu komplektu ar visu montāžu – esam dikti apmierināti ar šo risinājumu. Uz ceļa turas labi, pa dziļiem sniegiem arī var mierīgi izbraukt.
  • Iegādāti aizmugurējie beņķi un uzstādīti. Centāmies piemeklēt pareizus un sertificētus, lai varētu kaut kad tālā nākotnē kvalificēties uz 4 vietīgu auto. Pakonsultējos vienā pārbūves kantorī kā pareizi sēdekļus uzstādīt un ķērāmies klāt. Tas arī tika veiksmīgi paveikts un mums tagad ir neoficiāla 4vietīga Buhanka, kurai aizmugurē pat ir sēdekļi ar visām drošības jostām. :)
  • Kārbas tukšgaitas trobelis kaut kā pēc pāris izbraucieniem ir pats pazudis. :) Par to patreiz nestresojam. Vienīgi bikiņ tek kaut kur tur tajā rajonā eļļa, bet ne traģiski. :)
  • Tad vēl īsi pirms pēdējā garā izbrauciena veicām salona apkures uzlabojumus un siltināšanas pasākumus. Attiecīgi tagad Uazikam ir siltinātas durvis un modificēta priekšējās apkures pečkas izplūdes sistēma, kas pavirza gaisu tieši uz kājām, jo oriģinālais izpildījums ir vienkārši neizprotams. :)

Izbraucieni:

Pirms lielā izbrauciena uz Ralliju Sarma 2012 izštukojām, ka vajadzētu kaut kādu nelielu testa izbraucienu. Protams, ka “nelielais” izbrauciens bija Rallijs Alūksne 2012. :)  Nu, neko, maucam. Es, Edgars, Renārs. Viss izbrauciens civilizēti, pirmajā vakarā saprotam, ka vajag izmēģināt caurejamību. Esam pie Edgara dāmas senčiem dziļos laukos. Nu, ko, lecam UAZā un maucam pļavā. Pavandāmies pa pļavu, izvandāmies, sniegs un ir kārtīgi dziļš! :D Maucam pa ceļu tālāk. Pirmajā līkumā Renārs nesavācas un buc, grāvītis. :) Nu, neko, lecam ārā un vandāmies no grāvja ārā. Aptuveni pēc 30 min, esam ārā. Slapji, noguruši un adrenalīna pilni. Pazaudēts miglinieks, pakaļējais. :) Nākamā dienā izbraukājas rallija posmus, iegūstam rallija uzlīmi – pirmo uz mūsu auto. Protams, ka iebraucam visur, kur gribam, nevis tur, kur citi skatās ralliju. :) Svētdienas rītā mierīgi atgaisojam sajūgu un braucam uz Rīgu. :) Pāris bildes no zemāk esošajā galerijā.

Rallijs Sarma 2012 – šis bija mērķis līdz kuram mums bija jāpaspēj sataisīt Buhanku.

Uij, šis gan bija forši. Beidzot visi trīs projekta dalībnieki kaut kur kopā aizbrauca. Protams, ka pārņēma tāda kā svinīga sajūta, jo, redz, šis jau bija mērķis uz kuru gājām visa projekta gaitā – Aizbraukt ar Buhanku uz Sarmu. Tā arī izdarījām. Bez lielām ceremonijām nonācām Apē, kur bija pirmās dienas posmi. Iebraucām trasē, izvēlējāmies labāko skatu punktu un uzbraucām kalnā. Un nevis tur, kur citi maksāja par izšķūrētu stāvvietu piekalnītē! :) Pēc tam braucām no trases prom, pa pļavu un jaunaudzi, jo trase jau vēl bija slēgta! ~5cm resnas eglītes gāja kā prieks pa apakšu. :) Nākamajā dienā nācās forsēt kārtīgu meža posmu, kur izbraukts bija tikai ar meža tehniku kaut kādu. Pirms mums vēl kaut kādi džipi bija braukuši, bet kādi divi tikai :) Nu, pa šitādiem ceļiem nebijām braukuši! Super! Nevienu reizi UAZa apakša nepieskārās zemei, kaut kā operatīvi un pirmajā reizē diezgan pozitīvs offroad izbrauciens. Protams, koši zilā krāsiņa ir paskrāpēta ar meža koku zariem, bet, nu, štrunts taču. :) Arī uzlīmīti dabūjām, tā kā mums jau ir divas uzlīmes uz auto. Pārējais viss Sarmas izbraucienā it kā labi, no rīta pieleca pēc pāris reizēm, bet viss OK, jo accu ir veci. Šis ir mums reklāmiskākais izbrauciens, jo internetos pēc tam kādās četrās vietās ir mūsu UAZika bildes. :)

Piemēram: https://picasaweb.google.com/111419343489718391009/RallySarma2012#5708363551744510274

un http://dra.lv/gGsjlt

Visticamāk, ka šis ir viens no pēdējiem, ja ne pat pēdējais posts par šo auto, jo 13.02.2012 iegādājāmies nākamo restaurācijas un hobija objektu – ЛуАЗ 969m – drīzumā pirmais raksts par viņu. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – 1. mērķis un mazais fināls (Nr.8)

2012.01.06

Dikti jāatvainojas par to, ka esmu daudzus apmeklētājus pievīlis, ka nav nekādas informācijas par projekta gaitu.

Īsā atvainošanās: “Viss ir tik dikti forši, ka nekas nav jādara un rakstīt nav īsti par ko”

Principā ir tā, ka pēc pēdējā raksta mēs, protams, esam izdarījuši diktām daudz un visu to aprakstīt, diemžēl, vairs nespēšu. Mēģināšu to visu sakārtot standarta bulletos secīgi laikā. :)

  • Vadi visi ir savilkti un no galvas jau iegaumēti (nekādu shēmu vairs nevajag :) ), ar 7 drošinātājiem ir par maz, izskatās, ka 10nieka bloks būs pilns. Nestāstīšu par to, cik daudz drošinātāju izsitām kamēr to visu “figņu” sadarījām. :) p.s. drošinātāju bloks, kuru sasūtījām jebajā dikti sen, ieradās īsi pirms Xmasiem, kad jau apskate bija izieta. :)
  • Salona apdare pabeigta pa 90%
  • Miglas lukturītis, custom, saveidots, derēja, bet —- Materiālie zaudējumi ir 100% nākamajā Statoil moikā. :(
  • Aizņemti oriģinālie sēdekļi, lai nebūtu problēmas apskatē.
  • Apskate izieta un uz pirmo (par šo sīkāka informācija zemāk)
  • Iepirkti Recaro sēdekļi no izbijušas OpeļAstras, kaut kādas sportiskas.
  • .. der kā uzlieti UAZikam, diktām ērti un attiecīgi jāmēģina legalizēt.
  • Ziemassvētku vecīša atnestie papildus lukturi uzstādīti
  • Ziemassvētku vecīša atnestā radio antena uzstādīta
  • Savilkti pilnīgi jauni audio vadi (20 metri)
  • Ieviesta “nopietna” audio sistēma – 4x30W Radiotehnika (ar svaigiem un oriģināiem skaļruņiem (slabo?:) )) +amerikāņu magnetola. :)
  • Pārlasīta, saprasta hidrauliskā sajūga sistēma (divi cilindri u.t.t.)
  • Saprasts, ka ar šīm riepām uz ielas, kad ir <-0 grādi, rādīties nevajag. :)
  • Pabūts mežā pēc eglītes – 40grādu smilšu kalnā uzbraukt nevar. :) … za to..
  • .. beidzot sapratām kā strādā razdatka, kloķi, rumba un visa pārējā figņa (lāpstas, uzmundrinājumi, prieks un adrenalīns), kas nepieciešama pilnpiedziņas situācijām :)
  • Saprasts, ka ar šo auto Statoil moikā braukt NEVAJAG!!!!
  • Saprasts, ka ar šo auto uz Vecrīgu braukt VAJAG – Feedbacks ir neaprakstāms! :)
  • Visas bildes, kuras līdz šodienai ir uzņemtas tiek pievienotas rakstam
  • Ir uzstādīta papildus pečka (Volgas) aizmugures salonam. ~3 minūtēs aizmugurē ir siltāk (pirts!!!) nekā jebkurā mūsdienu mašīnā (tāda paša tilpuma) tajā pašā laikā intervālā. :)
  • Patreiz plānojam iegādāt divus papildus sēdekļus aizmugurei
  • Protams, arī ziemas riepu iegāde ir plānā, jo kā jau minēju, ar esošajām nav aršana, :)
  • Šaize tāda, ka tomēr ir viena vieta, pa kuru vēl tek eļļa. Mums ir diktām liela aizdoma, ka tas ir starp “kurvi” un motoru. Papildus tam, kad tukšgaitā tas aparāts stāv, tad tur, tajā rajonā, grab/terkšķ/un visādi citādi izdala nepatīkamas skaņas. Kad izspiež sajūgu vai uzgāzē(tukšgaitā), tad nekas, bet kad šams ir freestailā tad grab, maita. :)
  • Kas vēl… ā.. koments par apskati.

Tātad. Apskates diena. Ap 9:00 tiekamies ar Renāru bāzes vietā. Saliekam visādus štrumentus, ugunsdzēšamos u.c. stuff iekš UAZika un startējam. Pēc ~2 km… tcccšsssss…. 120grādi un mierā esam. Labi, ka pie Renāra senču mājām. Papildinām ūdens krājumus, dikti sašokējāmies un turpinām ceļu. Domājams, ka beidzot kārtīgi sistēma izkustējās, kaut kur kaut kas pietrūka un tamdēļ šitāds gļuks. Pīiiii… pēc 2 km tas pats. Liekam mierā, pielejam atkal ūdeni, kurš sakolekcionēts, pirms tam, Renāra senču mājās. Turpinām. 2 km – Atkal! DAMN!!! Patreiz atliek grāvis, brūns, bet nu, ko darīt. 2.5 km… Nu, tagad galīgi liekam mierā, jo komōōōn.. WTF!!11??!?! Labi, ka esam pie upes un varam pasmelt vēsumiņu cik vajag. Patestējamies, parampjamies kalnā, padriftējam, nu… slikti.. Zvana Zaļais: “Ēe… Nu, kur tad Jūs i’, a’?” – Mēs: “tiripiri…” – šams saka: “Nu, izraujat ārā to sū*a termostatu”. Uzdevums tiek izpildīts. Šekureku, bet izskatās, ka viss ir OK!! :D Diktām neviltots prieks tiek realizēts vietējā kalnā un pirmo reizi tiek izbaudīts/pieveikts šitāds kāpums/slīpums ar auto. :) ))) Dažādu aplikāciju un nelielas izpētes rezultātā turpinām ceļu uz savu ieplānoto apskates staciju. Dažviet “bīstami”, bet rezultātā, “vācot” Buhanku pa sniegotu ceļu, nonākam apskates stacijā. Izstāvam pieklājīgu rindu, bet tomēr ( ;) ) tiekam iekšā tieši pirms finiša un “re!”:

  • Ideālas izplūdes gāzītes – neviltots prieks
  • Nevienmērīgs bremžu spēka?! vai kaut kas tmldz. pieaugums – mums jau liekas, ka normāli, dēļ tām oriģinālajām loku bremzēm, :) bet tā viss OK.
  • Tiltam neliela atsperu lāgu savstarpēja nobīde. – nu, tāds klibs mums viņš ir. :(
  • Neprecīzi noregulēts labais tuvās gaismas lukturis – nu.. kam negadās. :)
  • Nesošās konstrukcijas stiprību neietekmējoši korozijas bojājumi – Eu, nu, komooon :) )) kur ir, a’? :) Nu, labi, nevar jau šitādam nepiesieties. :)

Bet, nu, viss foršiņi un esam dikti apmierināti. Kā jau teicu, patreiz mērķi ir:

  1. Riepas
  2. Beņķi
  3. Kārbas tukšgaitas trobelis
  4. “11. FEB 2012    Rallijs Sarma – Gulbene” apmeklējums.

Un tagad, protams, bildes. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Wiii, ku’ foršiņš! (Nr.7)

2011.12.08

Iepriekšējais weekends pavadīts pucējot auto krāsošanai. Principā visu pabeidzām, lai varētu UAZiku dot krāsotājam. Visu smuki notīrījām ar ūdenspapīrīti. Viss, ko bijām uzpūtuši uz špaktelētajām, pucētajām vietām nācās nodabūt nost, jo nebijām pareizi sagatavojuši pamatni.

Pagājušo svētdien saņēmām no krāsotāja jau gatavas durvis. Nu, dikti jau smuki. Piebeidzām vēl pucēt Buhanku, lai solītajā otrdienā varētu atdoties krāsotājam. Solītā otrdiena pārvērtās par ceturdienu. :) Vai trešdienu, neatminos. Jebkurā gadījumā ceturdienas vakarā auto jau bija atpakaļ bāzes vietā, un gaidīja, kad mēs pieķersimies viņa kopā salikšanas procesam. Piektdienas vakarā Renārs ar Gintu un čomu Nikolaju cītīgi strādāja. Tikmēr es ar citiem draugiem biju nelielā atpūtas izbraucienā. Sestdien vakarpusē ierados, lai darbotos un biju ļoti patīkami pārsteigts ieraugot svaigi krāsoto UAZiku un čaļu vakardienas darba augļus. Priekša gatava, viss salikts pa vietām, bamperis, logu tīrītāji, lukturi ar iegādāto jauno lukturi. Aizmugure arī visa salikta, durvis, gaismas, bamperi. Remo jau šodien pastrādājis pie auto salona pakošanas un siltināšanas. Aizmugurējās durvis jau gatavas, būda arī jau liela daļa apdarīta. Ķeros arī es pie darbiem. Ar Gintu pieķeramies atkal pie vadiem, viņš jau pirms tam pastrādājis, sagatavojis vietu jaunajam drošinātāju blokam. Jā, par drošinātāju bloku vispār ir cits stāsts. Kā jau iepriekš tiku rakstījis, 10 vietīgu drošinātāju bloku pasūtījām ebay.co.uk, tas pat vēl līdz šodienai nav atnācis. Pagājušajā nedēļā zvanu savam tēvam un prasu, “klau, kur lai dabū Rīgā” u.t.t. Tētis atbild, ka pie viņa veikalā ir un pat 2x lētāk nekā mēs gaidām no ebay! MEGAEPICFAIL! :/ Nu, neko, izpalīdz kolēģis Nauris un jau nākamajā rītā Rīgā no Talsiem ieripo mūsu jaunais drošinātāju bloks un aizmugurējais miglas lukturis. Paldies par to veikalam “Saimnieks”  Talsu pusē un personīgi Jānim Legzdiņam. ;) Tātad, sestdienas vakarā sastellējam visus vadus aizdedzei un arī gaismām, viss smuki strādā un pašiem neviltotais prieks ir iestājies. Darbi ieilgst līdz pat 4 rītā. Toties salons nopakots, pielikti atpakaļ griesti, vadi saprasti, savilkti, bet vēl līdz galam nav. Pāris niansītes vēl jāiegādājas tad varēsim pabeigt. Piegādāts jau ir salona apdares materiāls, mitrumizturīgs, brūns finieris. Būs glauni. :) Un vispār, skat., bildes, kuras parāda krāsošanas procesa, pirms un pēc. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Daudzdarbs (Nr.5)

Uij, galīgi esmu sliktais džeks un neinformēju sabiedrību par Buhankas projekta aktualitātēm. Čaļi jau mani šausta vislaik…

Šoreiz noteikti, ka nesanāks tik detalizēts raksts, jo darbi sadarīti daudz un sīkumos neieslīgšu.

Sākšu ar to, ka izskatās, ka būsim tikuši galā ar kārbas niķiem. Aptuveni pusstundas darbiņš un saucamie “сухари” no kārbas tika izdabūti ārā. Kārba nav jānoņem, to visu var izdarīt piepaceļot auto, noņemot kārbas sānu vāku un operētjot ar āmuru un dažāda izmēra meiselēm. Protams, pirms tam nolejam eļļu, samīcam kārbā iekšā lupatas, lai neviens lieks štruntiņš kaut kur neiekrīt dziļumā un sākam darbus. Pa vienam suhariņam, vispirms pārlaužam to uz pusēm, kārtīgi sitot pa viņa vidus daļu. Nebaidās, cits nekas nesalūzīs, viņš tāds čugunīgs un trausls. Tikko kā ieplaisā, tad ar spicām knaiblēm knibinam pa gabaliņam ārā. Un lieta darīta. Tas par kārbu.

Pielabots, ar vīli, jaunais izpūtējs, jo oriģinālais no Purčika bodes nemaz neiet tā labi virsū, visur, kur vajadzētu. :)

Noņemti visi ripuļi, atdabūti vaļā trumuļi, kas ir vesela epopeja. Iesaku lasīt UAZ instrukcijas :) Viss beigās izrādās elementāri, ar M8 skrūvēm viņus var normāli nodabūt nost no tilta. Protams, atskrūvēt pirms tam viņu stiprinošās 3 skrūves aizņem daudz laika, spēka un WD40. :) Bremži izskatās pat ļoti labi, neko daudz neiespringstam un pēc trumuļu izpucēšanas un pretkorozijas apstrādes liekam tos atpakaļ.

Paralēli notiek tilta demontāža. Šis darbiņš mums aizņēma, man liekas, ka ~3 vakarus, noņemt, izjaukt, salikt, pielikt atpakaļ. Lāgas pārlasījām, apstrādājām ar pretkoroziju, katru otro lāgas plāksni samainījām vietām ar otras lāgas plāksnēm. Rezultātā UAZs stāv taisni, kas ir daudz labāk, nekā 7cm starpība. :) Priekšējam reduktoram nomainīta blīve, tas vairs netek un rada mums pamatotu prieku. Lai gan, jāpiebilst, ka neieskatījāmies kardāna “saļņikā”, izskatās, ka tas būs jāmaina, tur vēl kaut kas sulo, bet to var izdarīt neņemot nost tiltu. Tā pastāstīja mans pieredzējušais tētis. :)

Paralēli darbiem pie tilta notiek arī elektroinstalācijas darbi. Gints (tekstā minēts arī kā Zaļš(-ais)) kopā ar vienu paziņu Edgaru, kurš vienu piektdienu mums piebiedrojās palīdzēt, aktīvi nodarbojās ar aizdedzes sistēmas atjaunošanu. Vecie, sakusušie vadi no “elektropārvades līnijām” izrakti un apzināti. Iegādāts jauns, oriģinālais startera relejs un uzstādīts tam paredzētajā vietā. Dziļā naktī auto arī pielec un strādā, patreiz gan bez lādēšanas funkcijas, bet strādā. Visiem plati smaidi, kas noteikti arī ir plati, jo šīvakara darbus jestrākus padara dažādi stiprāki dzērieni. ;)

Kaut kad ap to laiku arī vēl piebeidzām visas arkas pucēt un apstrādāt. Principā kādu laiciņu mums dikti netīrie darbi jau ir beigušies, t.i. pretrūsas apstrādes, pucēšanas u.t.t. šmuce. Viss ir smuks un melns apakšā, reti kur var atrast kādu rūsas punktiņu. Visi esam dikti gandarīti par šito un gribās arvien ātrāk redzēt tehapskates protokolu. :)

Patreiz notiek darbi pie auto sagatavošanas krāsošanai. Ir izņemtas visas durvis, kuras pirms tam tika sataisītas, izlocītas, saregulētas. Strādā visi logi, atveramie, aizveramie u.t.t. Durvis izņemtas, atbrīvotas to rūsas pleķiem, apstrādātas ar zinc-zinc un gaida tuvākajās nedēļas krāsošanas epopejas sākumu. Mēs ar Gintu lielākoties tagad esam atroda Buhankas iekšpusē, kur nodarbojas ar auto elektriķa specialitātes apgūšanu. Kā jau minēju, ar aizdedzi mums viss ir OK. Nesen arī “izpīpējām” antīkā ģeneratora darbības principus un ar jauniegādāta releja (Argus) palīdzību esam automašīnā atjaunojuši lādēšanas funkciju. Problēma bija ierosmes ķēdē, dikti brīnos kā tas autoss pirms tam strādājis un dikti nebrīnos kapēc daudzi vadi bija sakusuši. :) Principā apzināti visi vadi, kas kur iet un ko dara. Tagad esam ebay gaidībās, jo mums no UK tuvojas jauna drošinātāju kaste, kura tiks uzstādīta UAZikā un kuram būs principiāli savādāka centrālā elektro daļa, ne tāda, kā to ir paredzējis ražotājs. Shēma jau sazīmēta, jārealizē tikai. ;)

Kas vēl.. āa.. mums tagad ir atjaunoti smuki diskiņi. Diski tika demontēti, aizvesti uz Krons Auto, kur mums viņus laipni atbrīvoja no vecajām riepām. Tad nogādāti uz S.B.C., kur mums tos laipni atbrīvoja no vecās krāsas, nogruntēja un nokrāsoja glauni baltus. Lai gan jāsaka, ka UAZ disku ražotājs par balansēšanu nav domājis, diski principā ir drausmīgi un sāku domāt, ka tomēr jāsāk meklēt Suzuki diski.

Vienu problēmvietu gan vēl atradām, šofera puses kāpslis, pirmais. Tas ir galīgi caurrūsējis, bet nu, jau ir idejas un drīzumā taps risinājums kā to novērst pat neparādot automašīnai metināmo aparātu. :) Paralēli tam vēl arī atklāts, ka būs jāpiestrādā pie jumta malām, Buhankas rūpnīcas darbinieki ar precīzu roku nav izcēlušies un konstrukcija ir tāda, ka principā jāatbrīvo visa vieta, kur jumta mala savienojas ar virsbūves malu no hermētiķa un krāsas. Jāatbrīvo no rūsas un jāhermetizē pa jaunu. Renārs jau šo darbu ir uzsācis. Nodarbojāmies arī ar bremžu atgaisošanu, vesela epopeja. Gandrīz 2 L DOT eļļas jāpatērē kamēr to atgaisošanu labi izveic, bet nu, amats rokā un prieks par padarīto. Lai gan mani šodien sašāva viens komentārs iepriekšējā rakstā par to, ka DOT eļļu nevajagot izmantot. Saēdot gumijas. Jūsu viedoklis? Vai tiešām pūst visu ārā un meklēt kādu pareizāku eļļu?

Un nu pats galvenais, visas bildes, kuras ir tapušas kopš iepriekšējiem rakstiem. Sorry, bet viss uzņemts ar HTC HD2. Bildēs redzamā apkārtne ir mūsu siltā, gaišā un aparātiem, štrumentiem aprīkotā “garāža” par kuru liels paldies mums jāsaka Renāram un SIA “Antbūve” Bez šitā nu nekā…

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Stikls, kārba, stikls, kārba… (Nr.4)

Atkal jāmēģina atcerēties nedēļu veca vēsture.

Sākšu ar to, ka Remo svētdien bija izmetis līkumu ar Buhanku un beigu beigās palicis 4. ātrumā un viss. Kaut kā ierampies bāzes vietā un paziņoja mums par jauno problēmiņu. Skaisti. :)

Turpināšu ar to, ka iepriekšējā weekendā mums neizdevās ielikt to sasodīto stiklu. Saplēsām gumiju un tā arī neko sakarīgu neizdarījām. Pirmdien vai otrdien aizskrējām uz Purčiku pēc stikla gumijas. 10 Ls, jauna. Veikalā būdams, ievēroju lielāku ventilatoru nekā oriģinālo un pat pēc stiprinājuma caurumiem, izskatās, ka varētu derēt. Nopirkām. 4.50 Ls. Cerams, ka tiksim vaļā no stāstiem par motora pārkaršanu.

Manuprāt, ka tanī pašā vakarā ķērāmies klāt stikla ielikšanai. Tas ir kaut kāds pi$dec!!! 3 stundas un nekāda rezultāta! Nu, nekrīt iekšā un viss! Remo piezvana kaimiņam, tas tur kaut kāds restaurātors esamot. Kaimiņš atčāpo, pasmīn un saka: “Nu, kas i’? Nelec iekšā? Tas taču elementāri!”. Hāa hāaa.. +2 stundas visi četri ņēmāmies, kamēr beidzot tas sasodītais stikla gabals iegāja savā vietā. 5 stundas patērētas, skaisti :) Tajā pašā vakarā arī papētīts lielā ventilatora pielikšanas plāniņš, vajag kaut kādu flančveidīgu uzparikti, jo oriģinālajā vietā, ja uzliktu šo ventu, tad tas skartos pie kurbuļvietas. Gints samēra, sazīmē potenciālo flanci un aiziet, pa mājām.

Nākamās dienas vakarā flancis jau ir izvirpots un nedaudz vēlāk vakarā Remo ziņo, ka flancis ar visu jauno ventilatoru ir uzstādīts un dikti labi uzvedās savā jaunajā vietā.

Piektdienas vakarā salīdzinoši ātri ķērāmies pie darba un, principā, vakara gaitā tikām skaidrībā ar kārbas kulisi. Tika nedaudz apslīpēts viens stienītis, kuram bija nedaudz nolūzis galiņš. Attiecīgi, pāris stundās sapratu kulises darbības principus un likām kārbu atpakaļ. Tanī pašā vakarā vēl tika aizbraukts pēc visām nepieciešamajām eļļām uz tuvējo, pazīstamo bodīti. 37 Ls nolocīts par visu, diferenciāļiem, kārbai, u.t.t. Uz vakara beigām visi sapratām, ka gandrīz jau mēnesi nav pasēdēts ar glāzi rokā uz dīvāna pie kāda mājās. Sausa runa! Ātri saorganizējām visus iesaistītos un ap 23:00 jau diskusijas turpinājās pie Remo jaunizremontētajā viesistabā. Dāmas dikti bieži pārtrauca mūsu diskusijas ar komentāriem: ‘Eu, nu! Cik ta’ var?!” :)

Svētdienas rītā Remo paspēja aizskriet līdz Purčika kindergartenam un iepirkt visā garumā oriģinālo izpūtēju – 38 Ls ar visu blīvi pie “bikses”. Ķērāmies, atkal, UAZikam klāt. Tika piestiprināts izpūtējs, sadomāti alternatīvi un izskatīgi stiprinājumi. Tālāk pieķērāmies pie apakšdaļas antikorozēšanas pasākumiem un krāsošanas. Pēc kādas stundas bijām to pabeiguši un varējām, beidzot, nolaist Buhanku uz saviem riteņiem. Ātri tika uzlikta atpakaļ siksna un šķilts tas brīnums klāt! Strādā, atkal prieciņš un nedaudz palēkājam gaisā. :) Tiek cītīgi vērots temp. dačiks, lai novērtētu jaunā, palielinātā ventilatora efektivitāti. Secinājums – tā ir pārāk laba. Izbraucot nelielu līkumu un padarbinot motoru uz vietas, temp. rādītājs knapi sasniedz 50/60 grādu atzīmi. Slikti. Droši vien, ka termostats, jo pirmkārt jau motoram vajadzēja sasniegt darba temperatūru un tad tikai palaisties lielajā lokā, lai atdzesētos. Nu, nekas, būs atkal ko darīt. :) Vēl atrasta vieta, kur izpūtējs laiž garām, jāpielabo būs. Principā tā arī vakaru lēnām beidzam, jo ir sadomāts aizbraukt pie Zaļā ciemos. Vakarā, protams, atkal dāmu apsauktas diskusijas par UAZiku un portvīns :)

Vēl mēs bijām savākušies uz paskrūvēšanu otrdienas vakarā. Pirms tam Remo bija pacenties un dabūjis nedaudz labāku akumulatoru UAZikam, bet ne jaunu. Toties šis mierīgi spēj “piešķilt” mūsu brīnumu un nu jau auto sāk iegūt kaut kādu pozitīvāku statusu. :) Iekāp piešķil, izbrauc. Izdzinām UAZiku ārā un gaidot Zaļo padarbinājām, lai saprastu kas ar to temperatūru ir. Pirms tam pievēru radiatora žalūzijas, tipa, lai nerauj gaisu no priekšas, bet maļ tur uz vietas. Strādā tā lieta, temperatūra paceļās, bet lēnām. Knapi sasniedz 80 grādu atzīmi, secinājums par termostata FAIL netiek atcelts. Zaļo nevaram sagaidīt, attiecīgi salecam iekšā jau patīkami siltā salonā un izmetam pāris līkumus pa šķērsielu. Sasniedzam pieklājīgus 70 km/h, toties bremzēšana gan ir vesela epopeja. Tātad – kārtīgi jāpieķeras bremžu izpētei un restaurācijai. Stāvbremze arī neizrāda nekādas dzīvības pazīmes. Stāvbremze ir labākais, ko UAZ rūpnīca šinī autiņā ir izdomājusi. Mums nekad nebūs problēmas ar to, ka stāvbremzes statuss/spēks būs atšķirīgs/savādāks uz kāda no aizmugurējiem riteņiem. Pluss vēl arī tas, ka stāvbremze mums ir izdarāma tā, ka viņa nobremzē visus 4 riteņus. :D Tas viss ir tikai tāpēc, ka šajā auto stāvbremze ir izpildīta nevis riteņu rumbās, bet gan uz kardāna. :D Super! Sataisi vienu vietu un rocene šancē visur :)

Diemžēl pēc izbrauciena atgriežamies ar atkal iesprūdušu 4. ātrumu. Šausmīgi sašūtam. Ierodas Zaļais, paziņojam viņam, ka diemžēl arī šoreiz viņš izbraucienu ar UAZiku ir nokavējis. :) Sūtam viņu zem auto, lai ņem nost atkal kārbas vāku un ķeramies klāt tā izpētei, preparēšanai un domu graudiem kāpēc tas viss tā ir noticis. Tā arī viss vakars paiet, uz salīdzinoši negatīvas nots.

Visu atlikušo nedēļu sēžam forumos, pētām, lasām, kas ko un kā… Izpīpējām, ka jādabū no kārbas ārā sinhronizatora “сухари”. Nu, ķersimies piektdien klāt. Pa nedēļu vēl ir savāktas visas 4 riepas, jaunas un labas, oriģinālās. Tātad, kaut kad jānoņem nost visi ripuļi, jānobortē beigtās riepas, jāaizved diski uz smilšustrūklu un jānokrāso smuki balti. Tad jāliek atpakaļ jau ar jaunajām riepām.

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie darbi (Nr.2)

Pa vienu vakaru un vienu dienu/nakti daudz kas padarīts. Jāmēģina aprakstīt.

Nākamajā dienā pēc UAZ iegādes, Remo nebija izturējis eksaitmentu un pieķēries viens pats buhankas apstrādei. Tika iztīrīts viss aizmugures salons no beņķiem/soliem un kārtīgi piestrādāts pie buktēm un špaktelēšanas darbiem. Kad sestdien ierados bāzes nometnē, bija patīkami skatīties uz jau cinkoti izraibināto virsbūvi. Visas buktes izbuktētas un no rūsas maz kas vairs palicis. Tā jau bija maz. :) Remo vēl bija pabijis HansaFlex’ā un “uztaisījis” jaunu degvielas padeves trubiņu ar visiem uzgaļiem, filtru un hamutiem. Gatavu montāžai. Papildus tam mums jau ir netiešais sponsors, HansaFlex, ar uzlīmi. :)

Sestdien sāku darbu viens. Ķēros klāt pie radiatora demontāžas. Kamēr izpēta, izzondē, kas kur pieslēgts. Skrūvējos tik. Vienu brīdi saprotu, ka caur visu to heveri, kas man ir jādabū nost, iet akseleratora “stienis”!! Nu, kāpēc tā ir jāuztaisa auto?! Pagāja pusotra stunda, ieradās Remo. Kopīgi izdabūjām beidzot ārā to radiatora/žalūzijas/eļļas radiatora konstrukciju. Aplūkojām to, radās pat cerība, ka varbūt varētu viņu pie kāda speciālista saremontēt, bet nu, to domāsim vēlāk. Remo sāka strādāt atkal pie aizmugures salona. Tika plēsta ārā koka/finiera/saplākšņa grīda, zem kuras atklājās nepatīkams mitrums. Secinājām, ka labi, ka izdomājām to visu izraut ārā.

Uzcepam gaļiņu un iemalkojam pa aliņam, kārtējam. ;)

Ilgi nebija jālemj par to, ka plēst vispār visu ārā līdz karkasam, lai saprastu kādā stāvoklī ir virsbūve. Tā arī tika darīts. Remo ņēma talkā fleksi ar dažādiem smilšpapīr/drāšbiršveidīgajiem papildinājumiem un uzbruka salona grīdai un rūsas pleķiem/punktiem, kuri tur bija iemitinājušies. Ķēros klāt sūkņa demontāžai. Šis darbiņš bija ātrs un bez lielas aizķeršanās. Nomontēts, izpētīts, mēģināts saprast kā saremontēt un saprasts, ka konkrēto modeli nesaremontēt. Ik pa brīdim salonā gaudojošo fleksi pārtrauc Remo trīsstāvīgā lamāšanās un UAZ ražošanas valsts valodas vārdu kombinācijas papildinājumā ar Naša Russia komentāriem. Pēc sūkņa demontāžas un vēl dažādiem sīkiem darbiņiem ieradās Zaļais ar siltām vakariņām! Paldies Mārai! Atkal alus un turpinājām ņemtni. Zaļais pieķērās atjaunot degvielas padevi. Pēc aptuveni stundas čakarēšanās UAZix pieleca! Beidzot patstāvīgi darbojas, loģiski, ka neļujam to darīt ilgi, jo nav ne ūdenssūkņa, ne radiatora. :) Prieki pamatoti! :D Pieķeros starpsienas demontāžai. Uazs tagad ir paplašinājis savu salonu, jeb kabīnes telpa un aizmugures salons ir apvienots. Remo vēl joprojām spļaudās, lamājās un velk no pakaļas ārā dzelzs skaidiņas :D Toties pēc 4 stundu intensīva darba grīda beidzot ir izpucēta gandrīz līdz glancei un nevienu rūsas punktiņu atrast uz tās vairs nav iespējams. Sienām darīt neko, praktiski, nevajadzēja tās bija ideālas, bez kādām Ferrumoksidēšanās pazīmēm. Remo ķērās pie Depo iepirktajiem zinc-zinc krāsas baloniņiem no noklāja grīdu patīkami sudrabainā gruntskrāsā. Ar diviem baloniem bija par mazu, nācās pēdējo puskvadrātmetru noklāt ar sarkano gruntskrāsas baloniņa saturu. Pa to laiku Zaļais ir sapratis, kur ir problēma, kamdēļ nedeg atpakaļgaitas gaisma. Saprasts, kur ir problēma ir, tikai vēl vajag to vietu atrast. :) Nekas, tas tajā dienā, kad ķersimies klāt elektro instalācijai.

Zaļais tikmēr ņēmās ar rezerves riteņa un tā stiprināšanas konstrukcijas demontāžu, nenormāls čakars. Iedomājāmies kā būtu, ja tas viss būtu jāveic kādā aukstā ziemā vai slapjā purva mežā. :) Principā kādu pusstundu jāpavada guļus zem auto :) Toties esam atvieglojuši auto atkal par pāris kilogramiem, jo rezerves ritenis atradīsies uz jumta bagāžnieka. Pēc stundas grīda jau bija gatava “grubuļa” uzklāšanai. Tā tas tika arī darīts. Depo iegādāti divi baloniņi ar pūšamu, melnu “grubuli”. Tika lemts, ka grīda tāda arī paliks, protams, ka tiks papildināta ar gumijas paklājiņiem, lai to pašu “grubuli” nenorīvētu nost. Cerams, ka šīs domas piepildīsies.

Es pa to laiku nodarbojos ar piekabes āķa konstrukcijas demontāžu, jāatrestaurē, jānodzen rūsa, jānogruntē un jānokrāso. Četras nopietnas skrūves un konstrukcija nogāžas ar troksni uz grīdas. Knaukts, piekabes apgaismojuma vadiem un varu stiept konstrukciju uz galda, lai to apstrādātu un attīrītu no rūsas. Pēc nepilnas stundas darba tas ir paveikts un ķeros pie konstrukcijas  gruntēšanas. Īsti neatminos, kādus darbus vēl veicām, jo pulkstens jau bija iebraucis  dziļi naktī un daudz alus jau izdzerts. Vēl pirms darbu beigšanas pieķēros arī āķa konstrukcijas nokrāsošanai, lai ir pabeigta darba sajūta. Āa.. pa starpai vēl sapratām, ka nokniebjot piekabes āķa apgaismes kontaktu, esam nokniebuši arī tieši vienu pusi no aizmugurējām gaismām. Stresa nav, jo zināms, kas jāsalodē. :) Pusčetros naktī esmu mājās. Duša no manis noskalo diktām melnu ūdeni. :)

Uz šodienu ir atrasta viena Buhanka, kuru par 30 Ls varēsim apskrūvēt ko vajag. :) Plus vēl iepirkts ūdenssūknis pa 25 Ls iekš Margriet’sielas un saprasts apmēram ko vajag, lai ieviestu elektrisko ventilatora risinājumu.

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Sākums (Nr. 1)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Sākums (Nr. 1)

Labdien, šajā janvāra dienā! Vēlamies publicēt, salīdzinoši vēsturisku, rakstu sēriju par to kā mums gāja ar pirmo mūsu kopējo auto projektu. Tālajā 2011. gada rudenī ķērāmies klāt UAZ automašīnai.  Laipni lūgti iepazīties ar to kā mums, 3 čaļiem, kuru ikdienas nav saistītas ar auto labošanu, remontu un restaurāciju, gāja ar šo jocīgo krievu ražojuma automašīnīti. Rakstu sērijā būs 9 raksti, tiks publicēti secīgi, katru pirmdienu viens. Rakstos ir minēti vairāki personāži, bet galvenajās lomās ir – Ģirts, Renārs un Gints
Projekts, protams, ka ir noslēdzies. Mūsu Buhanka tika veiksmīgi notirgota uz Vāciju.

Baudiet!

Tālais – 2011.10.04

Cerams, ka spēšu visa projekta laikā nodokumentēt visu, ko izdarīsim, lai nākotnē varētu palasīt un pabrīnīties par mūsu uzņēmību un trakumu. :)

Aizsākās viss ar parastas trešdienas vakaru, kad saņēmu zvanu no Remo. “Klau! Tu taču sen jau gribi kaut kādu offroad hobiju, ne?”, “Protams! Ko Tu piedāvā?”, “Nu, parunājām ar Kojānu un zvanu Tev, vajag iepirkt UAZiku un taisīt augšā uz tipa Baikāla braucienu!”, “Oho! Nu, nezinu, bet izklausās jau labi! Kas, ko, kā?”, “Nu, patreiz jau tikai konceptuāla ideja, vai piedalies?”, “Konceptuāli – Jā!” :)

Nākamajā sestdienā bija smagas un ilgas pārrunas starp četriem draugiem (Es, Remo, Instigater un Kojāns), līdz nonācām pie slēdziena, ka visiem ir iespēja apdomāt iespēju piedalīties šajā avantūrā. Dedlains ir 1.novembris. Un Baikāls nav mērķis. Maksimālais mērķis uz ko patreiz ejam ir brauciens uz Karēliju apskatīt smuko dabu un baudīt Karēlijas republikas pilsoņu viesmīlību. Skaidri mērķi, skaidri termiņi. Sākam gaidīšanas svētkus. Pats jūtu, ka eksaitments palielinās ar katru stundu. Svētdienā ar Remo vēl aizšaujam apskatīties Latvijas Ralliju 2011 un vakarpusē jau braucam skatīties vienu Buhanku Varkaļos.

Tikko izvilkts УАЗ no priežu meža, riepās nav spiediena, bet izskatās pat vēl labi braucamas – runflat :)

Apskatītais eksemplārs ir ar modeļa numuru 37419, nogājis tikai 20’000 km un paša saimnieka pirkts Baltkrievijā. 7 gadus stāv piesliets zem priedes un gaida kad viņu kāds izkustinās. Saimnieks pēc viņa iegādes ir pārveidojis viņu par medību busiņu. Iztapsēta kabīne, salikti izlaižami soliņi, elektriskā lūka, papildus pečka, “attiņamie” logi u.c. sīkumi, kas nav standarta komplektācijā. Vienojamies par ciparu un dodamies prom. Nespējam nomierināties divas dienas un trešdienā jau zvanām saimniekam, ka ņemam ciet. Tas nekas, ka komanda vēl nav devusi ne jā, ne nē. Investējam patreiz savus līdzekļus un gaidām tāpat pārējos līdz 1. novembrim. Mēs ar Remo esam galīgi excited un ceturdienas pēcpusdienā dodamies pakaļ UAZam. Sarunājam evakuatora pakalpojumus, par labu cenu, ja kas, skatiet tel. numuru bildēs.

Pēc pāris stundām un nedaudz beigtiem nerviem, esam lepni УАЗ 37419 īpašnieki! :) Atjaunots birokrātijas zobratos 29.09.2011. Pēdējo reizi bija rādījies CSDD instancē 2003. gadā. Attiecīgi bija jau

Statoilā iepūšam vēju (Evakuatora pakalpojumi – 29991925)

izkritis no uzskaites un mums pārreģistrācijas process izmaksāja tikai 48 Ls. Salīdzinot ar citiem ss.lv sastaptajiem eksemplāriem, kuriem vēl bija nodokļu parādi, šis mums bija ļoti izdevīgs subjekts. Rezultātā cena 500 Eur un CSDD 48 Ls. Evakuatora izmaksas, lai paliek slepenībā. :)

CSDD Numuru salīdzināšanas telpās uz mums skatījās kā uz sazin ko. Puikas pat nezināja, kur atrodas šasijas numurs. Nācās man viņiem parādīt. :) Beigās šie galīgi apjuka un izsauca kaut kādu ekspertu, kurš tad ar klausuli pie auss ilgi bizoja ap mūsu brīnumu un kaut ko bubināja. Beigās piedāvāja pa 200 Ls mums pārrakstīt viņu kā Plašpielietojuma auto. Laipni atteicāmies un piekritām, lai nu paliek viņa iepiekš piedāvātais Kravas furgons ar 2 sēdvietām. Ieliksim pārējos beņķus paši. ;) Pašā CSDD ātri tikām galā ar formalitātēm, atbrīvojām iepriekšējo īpašnieku, kurš bija dikti steidzīgs, esot jāpaspēj uz tikšanos. Atvadījāmies ar rokasspiedienu un smaidu uz lūpām. Paši smaidīdami apsēdāmies un gaidījām tehnisko pasi. 5 min un rokā ir. Turētājs Remo, īpašnieks es. Man, kā Talsu novadā deklarētam cilvēciņam mazāka OCTA, Remo kā kūrortJūrmalas iedzīvotājam pienāksies Jūrmalas caurlaide – galīgi šiki mums UAZix izdarīsies. :)

Pēc attiecīgajām peripetijām Buhanka ir nogādāta Ēnas ielas karalistē, lai iemitinātos savā bāzes nometnē – Remo uzņēmuma ražotnē –  sausā betona izstrādājumu ražošanas telpās. Tātad, esam projekta sekmīgai uzsākšanai atraduši ideālu vietu auto atjaunošanai un “ķīlēšanai”, apkurināmas, gaišas un sausas telpas. Telpās pieejams daudz un dažādu instrumentu un iekārtu, kas ndrošinās mums efektīvāku, ātrāku un kvalitatīvāku UAZa atjaunošanu.

Tajā pašā vakarā jau ķērāmies klāt pie Buhankas atdzīvināšanas. Pieriktējām akumulatoram vadus no mana auto. Ielējām primārajā bākā 10 litrus degvielas un centāmies piešķilt. Nekas. Nešķilas nu nekādi. Ap šo laiku ierodas personāžs ar kļičku Zaļais. Šams arī bija klāt brīdī, kad evakuējām Buhanku no glaunās upes krasta Varkaļu mežos. Zaļais smaidīdams un ar neviltotu prieku ķeras klāt atdzīvināšanas procesam. Izskatās, ka patreiz viņam ir daudz vairāk excitementa par šo projektu nekā citiem, vēl domājošajiem, potenciālajiem memberiem. Kopīgi secinām, ka ātrumā nekas te nesanāks. Jāpārģērbjas, jāievelk UAZs sētā un jāķeras klāt nopietnāk.

Attaisām otro aliņu un ķeramies klāt. Sākam pirmatnēju motora uzbūves izpēti. Ātri apjēdzam degvielas padeves tehniku un ķeramies klāt reversajai inženierijai. Filtrs, sūknis, trubiņas. Darbs, sistas rokas, tad vēl bikiņ darbs un pēc 2.5 stundām UAZ iespurdzas – STRĀDĀ!! Nedaudz palecamies aiz priekiem, laigan, patreiz degvielas

Process jau bāzes nometnē

padeve ir nodrošināta ar kanniņu uz jumta un ražotnē atrastu šlauku kā degvielas padeves pievadu. :) Prieki nebija ilgi, pēc aptuveni 10 sekunžu darbošanās motors sāka vairumā izvadīt dzesēšanas škidrumu :( Pēc nelielas apskates, secinām, ka ventilators ir norāvies no ūdenssūkņa un “iebraucis” radiatorā. Šaise… Vecums un metāla nogurums dara savu. Ķērāmies klāt ventilatora demontāžai un saprotam, ka jādabū ārā arī radiators un jānomontē no motora korpusa ūdenssūknis. Šiem darbiem gan ķersimies klāt citu dienu. Remo jau bija pieķēries špakteļāpstiņai un uzjaucis nedaudz materiāla vienam caurumam arkā. Lemjam par to, ka vajag UAZu ievilkt rītdien telpās, pameklēt ss.lv radiatoru un noskaidrot, kur un cik maksā ūdenssūknis. Papildus tam jādodas uz HansaFlex uzštancēt jaunu degvielas padeves trubiņu no bāku pārslēdzēja līdz degvielas sūknim. Devāmies mājās, lai priecātos par dienas piedzīvojumiem un nedaudz atzīmētu.

Īsumā: UAZ 37419, 1999. gads, 2.89 L motors, 2 sēdvietas, 4×4, 7 gadus stāvējis, gada nodoklis 72 Ls. Patēriņš pat pēc papīriem – daudz. :)

Projekts Buhanka, УАЗ 37419 – Pirmie darbi (Nr.2)